Spiest vai nespiest bērnam izēst tukšu šķīvi?

Minesotas Universitātes speciālisti pie šāda secinājuma nonākuši, novērojot 2 200 bērnu un 3 500 vecāku, vēsta www.meddaily.ru. Speciālisti secinājuši, ka lielākam aptaukošanās riskam pieaugušā vecumā ir tie bērni, kam agrīnā vecumā spiež apēst visu, ko vien dod. Turklāt, ja to uzspiež nevis bērna izvēlētā laikā, bet gan tad, kad to vēlas pieaugušie. Neļaujot bērnam izdarīt izvēli, bērns zaudē spēju ieklausīties sava ķermeņa raidītajos signālos – par ēstgribu un sāta sajūtu – rezultātā notiek bieža pārēšanās, kas rada lieko svaru. Pētījumā atklājušies vēl daži intereanti fakti – pēdējo 10 gadu laikā bērniem piedāvātās porcijas ir ievērojami palielinājušās, un visbiežāk bērniem pret viņu gribu spiež ēst nevis mammas, bet tieši tēti.  

Problēmu komentē uztura speciāliste un Gudro Sievu skolas veselīga uztura nodarbību vadītāja Ksenija Andrijanova:

Ļoti bieži vecāki saskārās ar problēmu, ka bērni, viņuprāt, ēd par maz. Atslēgas vārds šajā problēmā  ir „viņuprāt”. Protams, katra mamma un tētis vēlas, lai bērns saņem maksimāli sabalansētu uzturu, lai mazam ir laba ēstgriba, lai bērns aug  vesels un stiprs. Taču ne vienmēr mūsu viedoklis par optimālu porcijas daudzumu sakrīt ar bērna organisma prasībām. 

Bērna gremošanas sistēmu un uztura paradumus var salīdzināt ar baltu lapu. Sākot no pirmās piebarošanas dienas vecāku uzdevums ir pieradināt bērnu pie veselīga, sabalansēta uztura un regulārām ēdienreizēm. Visi ēšanas paradumi – gan veselīgi, gan neveselīgi – sākās ģimenē. Un, ja vecāki dod bērnam dārzeņus, bet paši našķojas ar čipsiem, bērnam nerodas pārliecība, ka dārzeņi tiešām ir tik ļoti veselīgi un nepieciešami. Tāpēc, ja vecākiem liekas, ka neizēsts šķīvis ir trauksmes signāls, vispirms ir jācenšas izvērtēt, kāpēc bērns neapēd pilnu porciju.

Pieauguši cilvēki bieži vien pārēdās no stresa, garlaicības, negatīvām emocijām, kamēr bērns ēd tieši tik daudz, lai zūd izsalkuma sajūta, atjaunojas spēki.

Iemesli, kāpēc bērni neēd

Pirmkārt, jāskatās, lai starp ēdienreizēm bērns nenašķojas ar saldumiem, čipsiem, “fastfood”, nedzer gāzētus saldinātus dzērienus. Ja pirms pusdienām mazā kuņģīti ir ielikts saldējums un šokolāde – tajā tīri fiziski nebūs vietas kārtīgām pusdienām. 

Otrkārt, jāskatās uz to, kā ēdiens tiek pasniegts. Bērniem ļoti patīk interesanti noformēti ēdieni, smuki sagriezti augļi, dārzeņi, interesantas formās ieveidotās maizītes. Ir iespēja, ka bērns neēd tāpēc, ka ēdiens nepiesaista vizuāli. 

Treškārt, ļoti svarīga ir motivācija. Vārdu savienojums „spiest apēst” jau pašos pamatos ietver negatīvas emocijas – ir nepieciešams aicināt, nevis spiest. Bērnam viņam saprotamā valodā jāskaidro, kāpēc ēdiens ir veselīgs, kādi ieguvumi būs no apēstā, un kādi riski iespējami, ja šķīvis paliks neapēsts.

Pieaugušie ēd stresa dēļ, bērni – jo izsalkuši

Bieži vien vecāku izpratne par porcijas lielumu atšķiras no bērna organisma vajadzībām. Ir jāsaprot, ka bērna vielmaiņa un prasības pēc uztura ir lieliska pašregulējošā sistēma. Pieauguši cilvēki bieži vien pārēdās no stresa, garlaicības, negatīvām emocijām, kamēr bērns ēd tieši tik daudz, lai zūd izsalkuma sajūta, atjaunojas spēki. Viņu sāta un izsalkuma signāli nav „samaitāti” ar emocionāliem faktoriem, bet, spiežot izēst šķīvi līdz galam, mēs pakļaujam bērnu liekā svara riskam nākotnē – šāda spiešana veicina tieksmi pārēsties pieaugušo vecumā – to apstiprina arī pētījumi.

Ja bērns ir izsalcis, viņš ēdīs, un nekad apzināti neturēs sevī bada stāvoklī. Tāpēc vecākiem būtu ieteicams sekot līdzi bērna uztura sabalansētībai, bet nespiest ēst pilnas porcijas, ja bērns pats to nevēlas. Taču ir gadījumi, kad samazināts uztura patēriņš var rādīt risku veselībai. Ja jūs redzat, ka bērns ir sācis strauji kristies svarā, ka bērna svars ir zem tādas svara normas, kas ir paredzēta atbilstošā vecumā, ja bērnam ir anēmijas, vāja imunitāte, nespēks un maz enerģijas-  būtu ieteicams vērsties pie ārsta un uztura speciālista, lai izvērtētu bērna ēdienkarti.