Septiņi slaido japāņu sieviešu veselības un skaistuma noslēpumi

Viens no japāņu veselības noslēpumiem ir veselīga un daudzveidīga ēšana. Piedāvājam ieskatu japāņu virtuves gudrībās. Sāksim ar desmit baušļiem, kas raksturo japāņu virtuvi un padara to tik veselīgu.

1. Lai izvairītos no pārēšanās, ēdiet, līdz jūtaties par 80% paēduši.
2. Pasniedziet pieticīgas porcijas, izmantojot mazus un skaistus traukus, lai ēšana sniegtu ne vien fizisku, bet arī estētisku baudījumu.
3. Ēdiet lēni, nesteidzīgi sakošļājot barību un izgaršojot katru kumosu.
4. Ēdiet vairāk zivju, svaigu augļu un dārzeņu, bet mazāk produktu, kas satur piesātinātos un transformētos taukus.
5. Saldināto karbonizēto dzērienu vietā lietojiet ūdeni vai tēju.
6. Kur vien iespējams, ejiet kājām.
7. Ēdienreizēs baltmaizes, bulciņu vai smalkmaizīšu vietā pasniedziet bļodiņu īsgraudaino balto vai brūno rīsu.
8. Par galveno ēdienu biežāk uzskatiet dārzeņus, gaļa, lai paliek kā piedeva.
9. Izmantojiet ēdiena gatavošanai olīveļļu vai rīsu kliju eļļu.
10. Svarīga labas veselības saglabāšanas daļa ir arī vēlēšanās labi paēst un ēšanai,  kā arī ēdiena gatavošanai jābūt patīkamai nodarbei!
 

Tagad ielūkosimies japāņu mājsaimnieces virtuvē un uzzināsim, kādi ir tās noslēpumi.

1. noslēpums – japāņu uztura pamatu veido zivis, soja, rīsi, dārzeņi un augļi.
Vairums japāņu ēdienu ir šo piecu universāli izmantojamo produktu dažādas kombinācijas. Ja jums šāds ēdiens šķiet vienveidīgs, jāteic, ka japāņi pamanās, izmantojot šīs pamatsastāvdaļas, panākt ļoti lielu ēdienu daudzveidību.
Kā tad ar gaļu? Japānis gadā apēd mazāk nekā 9 kg liellopu gaļas, kamēr viens ASV iedzīvotājs apēd 27 kg gaļas. Gaļu, kā galveno ēdienu, Japānā galdā liek salīdzinoši reti.

2. noslēpums – japāņi ēd daudz mazākas porcijas.
Kā teicis profesors Micunori Murata: „Varbūt mēs arī ēdam hamburgerus, taču tiem ir japāņu izmērs, nevis amerikāņu.” Japānim, kurš nokļuvis Eiropā vai ASV, porcijas šķiet pārdabiski milzīgas, uz pusi lielākas kā, viņaprāt, cilvēks spēj apēst. Kur slēpjas noslēpums?
Varbūt apstāklī, ka japāņi ēd lēnām, izgaršojot katru kumosu. Pārsteidzošākais ir tas, ka pēc kārtīgas japāņu stilā ieturētas maltītes, tu nebūt nejutīsies izsalcis.

3. noslēpums – japāņi ēdienus gatavo tos ļoti viegli un maigi karsējot.
Japāņu virtuvē ļoti bieži pat mūsdienās nav tāda mūsu apziņā pilnīgi nepieciešama lieta kā cepeškrāsns. Japāņu saimnieces negatavo ēdienu cepeškrāsnī, bet gan viegli tvaicē, cep uz grilpannas, sautē vai apcep uz straujas uguns. Šādi labāk tiek saglabātas barības vielas un vitamīni, kas ir produktos. Japāņiem ir pamatprincips – jo mazāk karsēts, jo labāk pagatavots. Japānietes ievēro mēru lietojot piedevas. Šeit nekad ēdiens netiks slīcināts treknās krējuma mērcēs, netiek lietotas arī stipras garšvielas, kas nomāc ēdiena dabīgo aromātu. Vēl viena atšķirība – japāņu saimnieces ēdiena gatavošanai izmanto tikai veselīgas, mazas canola eļļas vai daši (daši – dzidrs, zivju un jūras aļģu buljons, viens no japāņu virtuves stūrakmeņiem) devas

4. noslēpums – japāņi katrā maltītē maizes vietā ēd rīsus.
Tā kā esam pieraduši pie maizes, mūsu virtuvei šis princips varētu būt grūti realizējams. Maizes sastāvā ir vērtīgie graudaugi, kurus pilnībā izslēdzot no ēdienkartes, jāuzņem ar citiem produktiem. Rīsu gatavošana ir īpašs stāsts. 


5. noslēpums – japānietes ir enerģijas brokastu karalienes.
Japānietes brokastīs neēd ceptas olas ar bekonu, pankūkas, baltmaizi ar desu vai saldās brokastu pārslas. Tipiskas japāņu ģimenes brokastis sastāv no zaļās tējas, bļodiņas kūpošu rīsu, miso zupas ar tofu un agrajiem sīpoliem, mazām nori jūras aļģu plāksnītēm un varbūt vēl mazas omletītes vai grilēta laša gabaliņa. Pavisam atšķirīgas no mūsu brokastīm! Protams, sastāvdaļas varam izvēlēties mūsu garšas sajūtām un produktiem atbilstošas, būtiskākais ir pamatprincips – nevis apjoms un sātīgums, bet uzņemtā un enerģija un vitamīni ir no svara, ja runājam par brokastīm.


6. noslēpums – japānietes dievina desertu … savā manierē.
Japānietes ir kā trakas pēc šokolādes. Viņām garšo saldējums, cepumi, smalkmaizītes, rīsu krekeri un citi našķi. Tomēr, atšķirība ir tā, ka viņas desertu ēd retāk un porcijas ir mazākas. Japāņu kūkas gabaliņš ir vismaz trīs reizes mazāks par mums ierasto.

7. noslēpums – japānietēm ir atšķirīga attieksme pret uzturu.
Japānietes ir slaidākās sievietes pasaulē. Japānā uz ielas gandrīz neredzēsiet tuklus cilvēkus, sievietes ir slaidas, izteiktu vidukli un gandrīz ideālu figūru. Taču, japānietes nekad neietur diētu! Iespējams, šis ir savdabīgs diētas fenomens – mēs ieturam diētu lai kļūtu slaidākas, veselīgākas, ierobežojam sevi. Veselības zinātņu asoc. prof. Stīvs Hoks veiktajā pētījumā par ēšanas ieradumiem, kurā secināts, ka japānietes, kaut augstu vērtē slaidumu, neatsakās no iemīļotajiem ēdieniem un produktiem, saka: „Organisms reaģē uz diētu ieturēšanu, uzkrājot vairāk tauku, nekā parasti un ievērojami samazinot sadedzināto kaloriju skaitu pie normālas fiziskās slodzes.” Tātad, iespējams, stingrā diētu ievērošana arī ir ceļš uz lieko svaru. Skan paradoksāli.


Pēdējais, vairāk dzīvesveida, kā virtuves noslēpums ir fiziskā aktivitāte. Jāpāņi visu dienu ir aktīvi, dabiskā veidā. Japānā, pat lielajās pilsētās, uz ielas redzēsiet apbrīnojami daudz velobraucēju. Bieži uzvalkos, ar kaklasaiti, dodoties uz darbu birojā. Tāpat japāņi daudz vairāk pārvietojas kājām, brīvdienās dodas pārgājienos kopā ar ģimeni. Viņi kustas, īpaši par to nepiedomājot, tas ir viņu dabiskajā ikdienā.

Vairums japāņu virtuves noslēpumu krasi atšķiras no mums ierastā un pieejamā un nez vai būtu pareizi censties pārņemt pilnībā kaut ko, kas, kas sakņojas dziļi kultūrā un ir saistīts ar noteiktos platuma grādos pieejamajiem produktiem. Būtiskais ir pamatdoma, kas šeit ielikta, varbūt dažkārt vērts aizdomāties par garšvielu bagātīgo lietošanu, pie kā esam pieradinājuši savas garšas sajūtas, par ēdienu gatavošanas veidu, un filozofiju, par to, kā baudām maltīti un, ko no tās gūstam.


Izmantotā literatūra: N. Moriama un V. Doils. Japānietes vienmēr jaunas un slaidas R.: Zvaigzne ABC, 2009.