Košākie sīpoli jāēd svaigi, bālākie der cepšanai un vārīšanai

Dzeltenie sīpoli — universāli, der visam

Dzeltenie jeb brūnie sīpoli ir tradicionāli latviešu virtuvē, un tie aug katrā dārzā. Šalotes sīpoli ne visur ir nopērkami un ir dārgāki, sarkanie sīpoli košās krāsas dēļ ne visam der, baltie reizēm ir pārāk asi, bet dzeltenie ir universāli, jo tie allaž ir pieejami un tos var pievienot visiem ēdieniem. Dzeltenie sīpoli nesabojās ne mērci, ne buljonu, ne zupu. Vislabāk tos izmantot receptēs, kurās nav svarīgs sīpola izskats, jo vārot vai cepot sīpols kļūst caurspīdīgs (reizēm izšķīst) un ne pēc kā neizskatās. Lietojot svaigā veidā, dzeltenos sīpolus iesaka vispirms verdošā ūdenī noblanšēt, tad tie nebūs tik asi.

Sarkanie sīpoli —grieķu salātiem un marmelādei

Sarkanie sīpoli ir nedaudz saldeni, nav tik asi. Tie labi der dažādiem sautējumiem vai svaigajiem salātiem (piemēram, mocarellas salātiem), jo ļoti dekoratīvi izskatās. Sarkanie sīpoli ir neatņemama grieķu salātu sastāvdaļa. Tradicionāli arī sīpolu marmelādi gatavo tieši no sarkanajiem sīpoliem, jo tiem ir koša krāsa. Šos sīpolus nevajadzētu likt zupās vai buljonos, jo tie iekrāso ēdienu. Ja buljonam pievienosiet sarkanos sīpolus, tas vairs nebūs tik dzidrs.

Šalotes sīpoli — franču virtuvē un maigās mērcēs

Šalotes sīpoli ir daudz maigāki par dzeltenajiem sīpoliem. Tos parasti pievieno mērcēm, sevišķi saldkrējuma mērcēm, kur sīpolu garšai nav jābūt tik izteiktai, lai nenomāktu mērces maigo garšu. 5os sīpolus parasti izmanto arī, gatavojot buljonu. Šalotes sīpolus plaši lieto franču virtuvē (biežāk nekā parastos sīpolus), vienīgi klasiskās franču sīpolzupas gatavošanai šalotes sīpoli nederēs, tai piemērotāki būs klasiskie sīpoli, kas ir asāki.

Baltie sīpoli — asiem un pikantiem ēdieniem

Baltie sīpoli (tos mēdz saukt arī par meksikāņu sīpoliem) ir ļoti asi. Tos griežot, noteikti būs jāraud. Baltie sīpoli labi iederas dažādos pikantos un asos ēdienos. Sīpoli neder saldkrējuma mērcēm, bet garšas ziņā labi iet kopā, piemēram, ar tomātu mērci. Ja sīpolus grib lietot svaigā veidā, tie vispirms jāpārkaisa ar sāli, jāuzspiež tiem citrona sula un jāpatur desmit minūtes. Pateicoties sālim un citrona sulai, sīpols nedaudz zaudēs savu asumu un kļūs maigāks.

Sīpola līdzinieki puravi — mērcēm, buljoniem, krēmzupām, franču virtuvē, arī svaigajos salātos

Lai arī puravus nevar pieskaitīt pie sīpoliem, tos dažādās receptēs izmanto kā sīpolu aizstājējus. Pārstrādātā veidā puraviem ir maigāka garša nekā sīpoliem, bet svaigā veidā tie reizēm ir pat asāki par sarkanajiem sīpoliem. Ēšanai izmanto gan purava balto, gan zaļo daļu. Baltā daļa ir maigāka un mīkstāka, zaļā — cietāka. Lielākoties puravus pievieno mērcēm un zupām, sevišķi buljona zupām vai krēmzupām. Puravus plaši izmanto franču virtuvē — fritē, blanšē, blendē. Tos var likt klāt svaigajiem salātiem, bet tad jārēķinās, ka pēc ēšanas var nākt nepatīkamas atraugas (līdzīgi kā no ķiplokiem).

Padoms no žurnāla Dienas ēdieni