Galdauti atkal modē!

No dabīgiem audumiem. Simpatizējot eko idejai, dominē kokvilna, lins, arī zīds un pat smalkvilna. Sākot no vienkārša raupja nepretencioza nebalināta lina vai kokvilnas auduma līdz grezniem zirnekļa tīmeklim līdzīgiem materiāliem, rakstiem žakardā un krāsainām ziedu ornamentu apdrukām smalkvilnā. 

Vienkārši un krāšņi. Der tikpat kā viss – no mūsu iemīļotā lina bēša toņos, vecmāmiņas viegli iedzeltējušajiem baltajiem smagajiem žakarda tehnikā austajiem, Itālijā un Francijā populārajiem zilās rūtiņās, vienkārši puķainiem, ar greznām atlasa apmalēm. Pat sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu glābiņam – mitrumizturīgajam brīnumaudumam ar teflona pārklājumu – vismaz jāiskatās, ja ne jāatdarina dabisko šķiedru struktūra. 

Kārtu kārtām un izmantojot veco. Iedzīvinot ideju “no veca jauns”, galdauts ir lielisks veids, kur tai izpausties. Veco un mīļo galdautu labākās daļas var apvienot jaunā izstrādājumā, izpaužoties gan ielāpu tehnikā, gan šuvju vietas maskējot ar nostepētām atlasa lentām vai pašdarinātām mežģīnēm. Var vienkārši galdu pārklāt ar vairākiem audumiem kārtu kārtās – šai misijai derēs pat lakati, kas aizkavējušies kumodes atvilktnēs. Ir laiks no kumodes izvilkt arī omas tamborējumus, un, ja gadās, ka tie drusku jāpielabo, nekas, tieši tas radīs “īpašu garšu”. 

Pašas tamborēts un izšūts krustdūrienā. Galds ir īstā vieta, kur demonstrēt ziemas un rudens garo vakaru meditācijas rezultātu. Apaļš mežģīņains četrstūrains robustās rūtiņās ar izsmalcinātu zīda oderi, raibu raibais krustdūrienos ar ziedu pušķiem, ainavām un pat sava mīluļa portretu, klasiski sterils, ar cauro vīli un spodras tehnikā izšūtiem latviskiem ornamentiem. 

Avots: žurnāls "100 labi padomi", 2011/7