Kas labs griķos? Padomi garšīgu griķu pagatavošanai + sātīgas receptes

Kas jāņem vērā, lai pagatavotu garšīgus griķus?

Visgardākie griķi sanāk, ja ievēro griķu un ūdens proporciju: 1 daļa griķu un 2 daļas ūdens. Jārēķinās, ka griķu apjoms vārīšanās laikā divkāršojas.

Griķu garšu ietekmē arī ūdens kvalitāte un garša. Ja vāra hlorētā un cietā ūdenī, griķi būs visai bezgaršīgi. Ja nav iespējams sagādāt citu ūdeni, tad šo pašu var uzlabot, ja puslitram ūdens pievieno pa ēdamkarotei sviesta vai eļļas vai arī 4 ēdamkarotes piena.

Griķu vārīšanai ieteicams izmantot katlu ar biezu dibenu un – vēl labāk – arī ar biezām malām. Alumīnija un plānie emaljētie katli nav īsti piemēroti.

Ja vien neiegādājas visaugstākās kvalitātes griķus, visus pārējos tomēr der pārlasīt vai pārsijāt, jo pieredze rāda, ka griķos ļoti bieži gadās kādi sīki akmentiņi vai citi svešķermeņi. Pēc tam griķus rūpīgi noskalo un notecina.

Ieber sakarsētā pannā un maisot dažas minūtes pakarsē, pat viegli apgrauzdē un atdzesē.

Tad ber aukstā ūdenī, kam pievienota sāls, un uzvāra. Uz lēnas uguns turpina vārīt aptuveni 20 minūtes.

Rūdīti griķu gatavotāji iesaka vārīšanās laikā vāku neņemt nost un griķus nemaisīt. Kad griķi gatavi, katlu noņem no uguns un vēl uz 20–30 minūtēm ietin biezā segā.

Kā izvārīt irdenus griķus
 

• ​Atšķirībā no putraimiem griķus pirms vārīšanas nav ieteicams mērcēt.
• Griķus vāra nelielā ūdens daudzumā.
• Lai griķi izvārītos irdeni, kā arī elektrības taupīšanas nolūkā griķus var vārīt, izmantojot tā saukto izsildīšanas metodi: ņem vienu daļu griķu, divas daļas ūdens. Kad griķi vāroties uzsūkuši visu ūdeni, katlu noņem no uguns, uzliek vāku, sasedz ar dvieļiem, virsū uzliek spilvenu un atstāj kādu brīdi piebriest.
• Irdeni un garšīgi griķi izdodas, ja tos pirms vārīšanas 3 - 4 minūtes apgrauzdē uz sausas pannas.
• Lai griķi nesaliptu, tiem vārīšanas sākumā var pielikt nedaudz taukvielas.
• Griķus var vārīt arī ūdens peldē: ieber katliņā griķus, pārlej ar ūdeni tikai tik daudz, lai tie būtu pārsegti.
• Uz uguns liek lielāku katlu ar ūdeni, uzvāra, tajā ievieto katliņu ar giķiem un vāra gatavus.
  
   

Griķu pagatavošana bez vārīšanas – labs un vienkāršs paņēmiens

Ja griķus iepriekš izmērcē, tad nav nepieciešama vārīšana, pietiek ar uzsildīšanu vai uzkarsēšanu. Vakarā pārlasītus un noskalotus griķus aplej ar siltu ūdeni un atstāj līdz rītam. Tad lieko ūdeni, ja tāds ir, nolej, griķus notecina un ber pannā vai katlā (ar vai bez taukvielām) un uzkarsē vai arī gatavo tālāk atbilstoši receptei, kādu izvēlas.
 

Kas griķos vērtīgs

• Labie ogļhidrāti
  Griķos ogļhidrāti ir cietes veidā, kas ir primārais ogļhidrātu uzkrāšanas veids augos. Kad uztura speciālisti runā par saliktajiem ogļhidrātiem, viņi domā arī par griķiem, tātad griķos ir ieteicamie ogļhidrāti. Ja mērām ogļhidrātu daudzumu vārītos griķos, tie veidos aptuveni 20 % no kopējā svara. Griķi ir ļoti labs ogļhidrātu avots.
• Daudz šķiedrvielu
  Griķi satur labu devu šķiedrvielu – savienojumus, ko organisms nespēj pilnībā sagremot, bet tie labvēlīgi ietekmē zarnu veselību (un ne tikai). Vārītos griķos šķiedrvielas veido gandrīz 3 % no kopējā svara. 
• Veselīgas olbaltumvielas
  Griķi satur olbaltumvielas, taču to ir salīdzinoši nedaudz – vārītos griķos tie būs aptuveni 3 % no kopējā svara. Lai arī, ēdot griķus, mūsu primārajam mērķim nevajadzētu būt olbaltumvielu uzņemšanai, aminoskābju balanss tajos ir ļoti labs. Griķi īpaši bagātīgi satur lizīnu un arginīnu, kas pieder pie neizstājamām (lizīns ir obligāti jāuzņem ar uzturu) un daļēji aizstājamām aminoskābēm (arginīnu organisms daļēji spēj saražot pats).
• Par taukiem nedomājiet
  Tauku griķos gandrīz nemaz nav, taču no tā mazumiņa, kas ir, galvenās taukskābes ir palmitīnskābe, oleīnskābe un linolskābe. Salīdzinot ar graudaugiem, griķi taukskābju ziņā ir pārāki, jo tajos ir lielāka nepiesātināto taukskābju attiecība. Ēdot griķus, gan par taukiem nebūtu jādomā, jo vienā griķu porcijā (aptuveni 45 grami sausā veidā) būs vien nepilns pusotrs grams tauku.
• Pārāki par graudaugiem
  Vitamīnu un minerālvielu ziņā griķi pārspēj tautā iecienītus graudaugus – rīsus, kviešus un kukurūzu, bet vitamīnu griķos ir salīdzinoši maz. Visvairāk atradīsiet B grupas vitamīnus (B1, B2 un B3) un E vitamīnu. Savukārt no minerālvielām lielākos daudzumos būs mangāns, varš, magnijs, dzelzs un fosfors.
• Slaveni ar antioksidantiem
  Ļoti lielu ievērību griķi ir izpelnījušies ar antioksidantu saturu, kas ir augstāks, salīdzinot ar miežiem, auzām, rudziem un kviešiem.
   

Informācija no izdevumiem "100 labi padomi" un "Ko ārsti mums nestāsta"