Interesanti un noderīgi par kafijas vārīšanu
Kafijas kultūrai izplatoties, vairākums zina, ka kafijas aromāts un garša ir atkarīga no valsts, klimata, augsnes, apstrādes metodēm un grauzdēšanas. Tagad iepazīsimies ar kafijas niansēm, kas nolemj vai kafijas malkošana būs ikdienas ieradums, vai degustatīvs, izglītojošs ceļojums. Vai zinājāt, ka no kafijas maluma, saskarsmes ar ūdeni, gatavošanas laika un temperatūras ir atkarīgs tas, kādu kafiju baudīsiet? Grūti noticēt, taču dažu grādu ūdens atšķirība, var nolemt to, ka tās pašas šķirnes kafija būs rūgta, skābena vai pagatavojot atklāsies apstrādes ceļā izveidotā kafijas aromāts.
Par kafijas pagatavošanas niansēm stāsta, kafiju un kafijas automātus tirgojošā uzņēmuma “Kafijas Draugs” eksperts Andris Leitis.
Grauzdēšana
Apstrādāta kafija, no plantācijām uz citām pasaules valstīm
eksportējama vēl negrauzdēta. Šādus apstākļus nosaka fakts, ka
grauzdējot kafiju, tā sāk tikšķēt, kā pulkstenis, tas, cik ilgi tā
saglabāsies svaiga, ar labu aromātu ir atkarīgs no tā, cik katrs
kafijas grauzdētājs, vēloties atklāt kafijas aromātu ir nolēmis
kafijas grauzdēšanas laiku.
„Grauzdē parasti vieglā, vidējā, stiprā vai ļoti stiprā līmenī.
Ļoti stipra grauzdējuma piekritēji nereti mēģina noslēpt lētāk
iepirkto kafijas pupiņu defektus. Kā arī ar citiem pārceptiem
izstrādājumiem, pilnīgi grauzdētai pupiņai būs tuvs deguma aromāts,
tomēr tas nomaskēs vēl sliktākas aromāta iezīmes. Tomēr, jāpiemin,
ka Eiropas kafijas cienītāju, degustētāju diskusijās, itāļi aizstāv
stipri grauzdētu kafiju, noliedzot faktus par pārlieku grauzdēšanu,
jo izrādās, ka viņiem šāda kafija patīk vislabāk. Gaumes jautājums,
kā zināms, par gaumi nestrīdās”,- stāsta “Kafijas draugs”
Andris.
Espresso – visu kafiju pamats
Visu, kvalitatīvu pagatavotu kafiju pamats ir espresso. Šajā kafijā
atklājas labākās aromāta īpašībās. Pagatavojot espresso tasīti, no
tās var tālāk pagatavot melnu kafiju, cappuccino un
latte.
Gatavojot espresso kafiju, vajadzētu saskaņot kafijas rupjumu,
saskarsmi ar ūdeni laiku, kā arī notrāpīt vajadzīgo temperatūru.
Visas šīs darbības nolems to, vai kafijā atklāsies dabiskais,
kafijas apstrādes procesā uzkodētā garša, vai pieļaujot kļūdas tā
būs apslāpēta. Kafiju vajadzētu smalki samalt. Malšanas aparātam
jābūt kārtīgam un labi izolētam, citādāk, procesa laikā izdalītā
siltuma un ilgāka kafijas kontakta ar to, cieš kvalitāte.
Kafijai vajadzētu būt pagatavotai apmēram 92 grādu temperatūrā. Ja
ūdens būs aukstāks, kafija iegūs rūgtenu piegaršu, ja karstāks -
kafija būs skābena. Nostādot pareizu temperatūru, kafijā atradīsies
tās patiesais aromāts.
Vienkāršākais veids, vēloties pārbaudīt vai baudāmais dzēriens ir pagatavots profesionāli, cappuccino kafijas tasītē ar karotīti vajadzētu pamēģināt pastumt putas, lai būtu redzama kafijas virsma. Ja neizdodas to izdarīt - dzēriens ir pagatavots pareizi.
„Kā pamanīt, vai viss darāms pareizi, gatavojot espresso kafiju?
Gatavojot pareizi sagatavotu kafiju, redzams, ka tek bieza, silta
medus krāsas kafija. Ja vērotu pareizas espresso kafijas
pagatavošanu, caurredzamā kafijas tasītē, tad ievērotu, ka
dzērienam tekot, vispirms dzērienā redzamas karameļu krāsas putas,
kas tūlīt pēc ietecēšanas tasītē saslāņojas ar kafiju un virsmu
klājošajām putām. Pārbaudīt var arī citā veidā. Pagatavotā tasītē
var redzēt divas krāsas: kafijas un tumši brūnas ar sarkanu
pieskaņu toņus, vietām pārejošu zelta krāsā. Ja kafijas putās
novērojama vēl kāda krāsa, gatavošanas procesā ieviesusies kļūda,”,
stāsta A. Leitis.
Vēlamies apgāzt nostāvējušos mītu, ka espresso kafijā ir vairāk
kofeīna nekā melnā kafijā. Kofeīna daudzums kafijā ir atkarīgs no
tā, kāds ūdens daudzums izmantojams gatavojot kafiju. Jo lielāks
daudzums, jo kafija būs piesātinātāka ar kofeīnu. Jo mazāks ūdens
daudzums kafijā- kofeīna būs ievērojami mazāk. Tātad, melnas
kafijas tasītē būs ievērojami vairāk kofeīna, lielās ūdens
saskarsmes rezultātā ar kafiju tās gatavošanas procesā.
Izdzerot espresso kafiju, enerģijas uzplūds skaidrojams ar to, ka
šī kafija ir piesātināta ar lielu minerālu skaitu, kuri ātri
nokļūst mūsu organismā, tādējādi sajūtams neliels šoks no to
daudzuma. Kafijas eksperti pat joko, ka espresso tasītē var atrast
gandrīz visus zināmos minerālus. Tāpēc paārtinās sirds ritms,
uzrodas papildus enerģija, kā arī novērojamas citas pazīmes, kas
jaucamas ar kofeīna pārdozēšanu.
Americano kafija
Melna kafija, nepareizi pagatavojot, var iegūt pārlieku lielu
koefīna daudzumu, kā arī zaudē garšu un aromātu. Labas ziņas melnas
kafijas cienītājiem. Šo kafiju var pagatavot Americano veidā, t.i.
tā vietā, kad uzreiz uzlejams liels kafijas daudzums, var sagatavot
espresso kafijas tasīti, vai vairākas un apliet ar vajadzīgo,
karstā ūdens daudzumu. Šādā veidā kafija nezaudē savu garšu un
aromātu, un var tā piesātinātību.
Cappuccino
Cappuccino kafijas pamats ir espresso, tomēr šo dzērienu pārklāj
piena putas. Tradicionāla cappuccino kafija satur 1/3 espresso un
2/3 piena putu porciju.
„Tālāk pastāstīsim kā atšķirt vai cappuccino kafija ir pareizi
pagatavota. Cappuccino kafijas “jājamzirdziņš” ir pareizi saputotas
piena putas. Gatavošanai lielāko ietekmi sniedz temperatūra. Ja
gatavošanas laikā tā būs par augta- cietīs kafijas garša. Ja putas
pagatavotas pareizi, tās ir “dzīvas”, spīdīgas un saldas.
Pārkarsējot pienu, putas zaudē savu konsistenci un saldumu”, stāsta
“Kafijas drauga” eksperts, Andris Leitis.
Vienkāršākais veids, vēloties pārbaudīt vai baudāmais dzēriens ir
pagatavots profesionāli, cappuccino kafijas tasītē ar karotīti
vajadzētu pamēģināt pastumt putas, lai būtu redzama kafijas virsma.
Ja neizdodas to izdarīt - dzēriens ir pagatavots pareizi.
Profesionāli sakultas putas ir saldas un tās iecienījuši tie, kas
dzer kafiju ar cukuru, tā var aizstāt vajadzīgā salduma dozi.