Pavasara zaļumi – pašu audzētas vitamīnu bumbas

Mikrozaļumi un dīgsti ir ļoti vērtīgi un daudz labāki par iepriekšējās sezonas augļiem un dārzeņiem, kas nopērkami veikalos. Turklāt pirmo asnu izdīgšanai pietiek ar pavisam nelielu daudzumu gaismas. Sēklām, lai uzsāktu dīgšanas procesu, gaisma nav nepieciešama. Pirmais vārgais asniņš izsprauksies tieši tumsā un siltumā, piemēram, aiz virtuves skapīša durvīm. Ja grib izaudzēt garāku zelmeni, tad gan vajadzēs gaismu. 
Jāpērk tieši diedzēšanai domātās sēklas – tās nedrīkst būt apstrādātas ar ķīmiskām vielām vai kodinātas. Dīgstus, ko ēd ar visu graudu, zemē nediedzē. Tos noskalo siltā ūdenī un noliek uz tīras marles, burciņā vai uz speciālām audzēšanas paplātēm. Sīkām sēkliņām pietiek ar dažām stundām, lai parādītos pirmais zaļums, bet lielajiem turku zirņiem vajadzēs vismaz diennakti.

Vienā paņēmienā diedzē tādu sēklu vai graudu daudzumu, ko vari izlietot divu triju dienu laikā.

Ja graudu vēlas audzēt zemē un ēst pirmās lapiņas, tad pietiek ar 2–3 cm zemes, neierokot zirnīšus pārāk dziļi. Sēklas var likt tieši virs zemes. 

Kressalāti

Ja vēlies ēst svaigus dīgstus katru dienu, sēj kressalātus. Uzturā lieto, tiklīdz parādījušās pirmās maigās lapiņas. Kressalāti satur C, B un K vitamīnus un β-karotīnu, kā arī kalciju, fosforu un pat dzelzi, kāliju, magniju un sēra savienojumu fenilizotiocianātu, kas tad arī šim garšaugam piešķir specifiski rūgteno un sīvo garšu. Tiem piemīt antibakteriāla iedarbība, uzlabo ēstgribu, veicina gremošanu, stiprina imunitāti. 
 

Asni un dīgsti

Četras piecas dienas pēc diedzēšanas sākuma varēs ēst sierāboliņa un redīsu asnus. Ber pa pāris tējkarotēm uz brokastu sviestmaizes vai salātiem. 
Viegli diedzējamas un lielisks olbaltumvielu, folskābes un vitamīna C avots ir Mung jeb Ķīnas pupiņas. Īpaši tās iesaka ēst, ja uzturā maz tiek lietota gaļa. 
Kraukšķīgi un svaigi šajā laikā izdīgs arī zirņu un lēcu asni, kas ir gan ēdami, gan arī izskatās dekoratīvi un pavasarīgi. Šķin pa asniņam un ēd. 
Lucerna un saulespuķu sēklas sadīgst nedēļas laikā. 
Kviešu un rudzu asniņi – parasti divās trijās dienās.   

Lociņi un ķiploki

Atceries par viegli audzējamiem, gardiem, svaigiem zaļajiem lociņiem! Tiesa, ne vienmēr veikalā nopirktajām sīpolu galvām izdodas izdzīt dzīvības asniņus, tāpēc iegādājies sīpolus tirgū, kur tie nav apstrādāti ar līdzekļiem pret dīgšanu. Pērkot veikalā, izpēti, lai sīpolgalvas nav mīkstas un pārāk lielas, lai tajās paslēpies asniņš spēj tikt ārā. Jo mazāki būs sīpoli, jo mazāki būs arī paši lociņi. Liec sīpolgalvu glāzē ar ūdeni vai arī iestādi mīkstā substrātā. Substrātā var audzēt arī ķiplokus, kuri uz pavasari sākuši dīgt. Maigos asniņus var cept, likt uz maizītēm vai iejaukt salātos. 

Kviešu zelmenis

Kviešu zelmenis ir maigi, zaļi jaunie kviešu dzinumi, no kuriem spiež sulu. 30 ml svaigi izspiestas kviešu zelmeņa sulas uzturvērtība ir līdzīga 1 kg zaļo lapu dārzeņu uzturvērtībai. Kviešu zelmenī C vitamīna ir vairāk nekā apelsīnos un A vitamīna – divreiz vairāk nekā burkānos. 

Lai izaudzētu kviešu zelmeni, būs nepieciešamas 10–12 dienas, temperatūra – apmēram +18 līdz +24 grādi un pietiekami daudz saules gaismas. Izdīgušos zaļumus, kuru sākumā nebūs tik daudz, var sablenderēt ar ūdeni un lietot pa 1–2 ēdamkarotēm pie kokteiļiem vai citām sulām. Uzreiz izdzert lielāku daudzumu šāda vitamīna koncentrāta neiesaka, jo organismam tas var būt šoks. Tīrā veidā šie zaļumi mūsu organismam nav pārstrādājami, tāpēc tos nevar ēst kā salātus. 
Iespējams, ar svaigo zaļumu pamielosies arī tavs kaķis.