Modernie lapu kāposti jeb kalē + 3 receptes

Skandināvijā un jo sevišķi Viduseiropā, dažviet arī Rietumos tie popularitātes ziņā ir kāpostu saraksta augšgalā. Tur tradīcijas saglabājušās kopš seniem laikiem, taču pēdējo gadu zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka lapu kāposti veselīguma ziņā ir īsts superprodukts ar tik bagātīgu vērtīgo vielu un vitamīnu buķeti, ka atstāj ēnā visus pārējos kāpostu saimes radiniekus.
 

* Lapu kāposti īsti garšīgi kļūst pēc salnām un jo īpaši – pēc pirmā sala, kad cukura saturs lapās divkāršojas.

* Atkarībā no šķirnes mēdz būt zemi, vidēji augsti un augsti lapu kāposti, arī lapas mēdz būt dažādos toņos.

* Lai lapas sagatavotu lietošanai, tās vispirms noplūc no kacena. Sadzeltējušās lapas nav lietojamas un jāmet prom. Ja kāpostu lapu kāti ir pārāk lieli un cieti, tos ar asu nazi izgriež.

* Lapu kāpostos mēdz paslēpties gan kukaiņi, gan smiltis, tāpēc tie rūpīgi jānotīra un jānoskalo.

* Jo svaigāki lapu kāposti, jo garšīgāki un vērtīgāki. Tīras kāpostu lapas, ietītas mitrā dvielītī, ledusskapī vēlams uzglabāt ne ilgāk par divām trim dienām.
 

Kā izmantot lapu kāpostus?
* Lapu kāpostus var likt zupās un sautējumos. Smalkāku garšu kāposti sautējumos iegūst, ja tos viegli pārkaisa ar cukuru.

* Blanšēti lapu kāposti labi garšo salātos, it sevišķi ar vistas fileju, pīles krūtiņu, truša gaļu un spāņu čoriso desu.

* Blanšētus lapu kāpostus liek arī lazanjas pildījumā un cep vokpannā.

* Gluži jaunas lapas ar visiem kātiem var izmantot salātos vai arī gatavot pēc tādām pašām receptēm kā spinātus.

* Vokpannā cepti lapu kāposti lieliski sader ar sojas mērci, sezama eļļu, svaigu ingveru, apelsīnu sulu.


Kā audzēt lapu kāpostus
Lapu kāposti- vieni no senākajiem kāpostu veidiem. Augi spēj paciest līdz pat - 15 ° C aukstumu. Tādēļ atstājot tos augam ārā, varēsiet ievākt ražu vēl vēlā decembrī. Tie nav kā tradicionālie galviņkāposti, jo neveido galviņu, taču aug krokotās lapu kopās. Tie var būt zaļā krāsā (‘Kapral’, ‘Tintoreto’, ‘Nero di Toscano’), violetā (‘Scarlet’) vai pat sarkani, kas ir nedaudz viļņaini, arī krokaini un ļoti dekoratīvi. Tos uzturā lieto svaigus, no tiem vāra zupas, ar tiem var dekorēt ne tikai ēdienu, bet arī puķu dobes.

Ar kūdras substrātu pildītos traukos tos jāsēj martā vai aprīlī. Ieteicams sēt 1 cm dziļumā rindās. Pastāvīgā vietā tiek pārstādīti no aprīļa beigām līdz maija beigām, kad tiem ir 4-5 īstās lapiņas un tie ir apmēram 13 cm augsti. Jāstāda ar 45-60 cm atstarpēm starp stādiem, un ar 60-80 cm rindu atstarpēm.

Krokaino lapu kāpostu ražu var gaidīt vēlā rudenī, ja sēklas sēj pa taisno augsnē aprīlī, tad raža būs jau jūnijā. Tās sējot pa tiešo augsnē 1 cm dziļumā- sēklas dīgst 7-12 dienas.

Tos regulāri un bagātīgi jālaista. Vispiemērotākā augšanas temperatūra ir ap +16-17 °C.

Ražu var sākt ievākt, kad tiem ir pietiekamais garums un raksturīgais lapu kuplums, blīvums.

Komposta mulčēšana palīdzēs uzturēt tos mitrus un palēninās nezāļu augšanu.  

Avots: Jauns.lv, žurnāls "100 Labi Padomi"