Pastas formas un mērces saderības ceļvedis

Izvēloties pastu, izvērtējiet trīs faktorus: pastas pagatavošanā izmantotos miltus, pastas ražošanas tehnoloģiju un, protams, tās formu. “Esam apkopojuši vairākus padomus, kā pie pastu plaukta neapmulst un izvēlēties piemērotāko iecerētajai vakariņu receptei, kā arī izveidojuši populārāko pastas formu un mērču “saderības ceļvedi”,” stāsta “Herkuless” produktu attīstības speciāliste Natālija Lagzdiņa.

Pasta ir graudaugu produkts, tādēļ ir būtiski pievērst uzmanību, kādi graudi ir izmantoti tās pagatavošanā. Pēc labākajām tradīcijām pastu gatavo no durum kviešu miltiem. Sausie un karstie augšanas apstākļi padarījuši šo graudu cietu un izturīgu. Vienlaikus šiem graudiem ir augstāka uzturvērtība nekā parastajiem kviešiem. 

“Augstā olbaltumvielu un cietes satura dēļ, tos uzskata par pastas izgatavošanas čempioniem, jo pasta vārīšanas laikā nesalīp, tā labāk saglabājot savu formu. Turklāt pastai ir izteiktāka garša,” skaidro Lagzdiņa.
 

Tas tak’ nav zelts – tā ir bronza!
Sākotnēji pastu gatavoja, izmantojot bronzas veidnes. Šādās veidnēs gatavotajai pastai ir raupjāka un poraināka virsma, kas palīdz uzsūkt un noturēt mērci. Šo unikālo pieeju vairums ražotāju ir aizstājuši ar teflona veidnēm. Tām ir zemākas izmaksas un pasta izskatās acij tīkamāka, tomēr tā zaudē ļoti būtisku funkciju – tā nespēj tik labi saistīties ar citām ēdiena sastāvdaļām. 
Bronzas veidnēm pastas pagatavošanā ir būtiska funkcija – tā padara produkta virsmu raupjāku un poraināku. Tas savukārt ļauj pastai labāk uzsūkt un noturēt mērci un neļauj tai “noslīdēt”, lai visa pagatavotā mērce nepaliktu šķīvja dibenā,” uzsver “Herkuless” eksperte.

Pareizi izvēlēta pastas forma
Pastas formai ir ne tikai estētiska funkcija, bet arī gluži praktiska nozīme. Tas, kā pasta ir izliekta, sagriezta vai salocīta, nosaka tās īpašības gatavojot. Jo raupjāka pastas virsma, jo labāk tā notur un uzsūc mērci. Ja pastas formai raksturīgi izliekumi, spraugas un dobumi, tad tā spēs absorbēt un noturēt smagākas un bagātīgākas mērces, piemēram, gaļas mērces, dažādu veidu ragū un dārzeņu mērces. Savukārt pasta ar gludāku formu un bez izliekumiem, būs piemērota vieglām mērcēm, kas gatavotas no olīveļļas vai baltvīna. 

Garenās un tievās pastas
Spageti, lingvīnī (“linguine”), “fusilli lunghi”, “vermicelli” lieliski sader ar vieglām jūrasvelšu mērcēm, kā arī mērcēm, kuru pamatā ir krējums vai olīveļļa.

“Linguine” tulkojumā no itāļu valodas nozīmē “mazās mēles”. To forma patiesi atgādina, ko līdzīgu mazām mēlēm. Der izmēģināt “Linguine” ar garnelēm saldā krējuma un baltvīna mērcē!

Tikmēr spageti ir viens no populārākajiem un universālākajiem pastas veidiem. Tās forma ir gana rupja, lai spētu uzsūkt savā tekstūrā un garšā spēcīgas mērces, piemēram, Boloņas mērci, bet tā ir gana smalka, lai lieliski papildinātu arī kādu vieglu olīveļļas bāzes mērci. Piemēram, viegla olīveļļas mērce ar ķiplokiem, svaigu pētersīli un čili pārslām, kas pasniegta ar spageti, ir lielisks risinājums steidzīgām dienām. 

Piltuvveidīgās pastas
Tādi pastas veidi kā “penne” vai “penne rigate”, “cornetti rigatti” , “rigatoni”, “macaroni” un “paccheri” izcelsies kopā ar bagātīgām dārzeņu mērcēm, siera sacepumos, ragū vai ar Boloņas mērci! Kāpēc? Jo šo pastu dobie vidi ir kā glabātuve, kur uzrājas mērce, sniedzot garšas baudījumu katrā kumosā.

“Penne” vai “Penne rigate” savu nosaukumu ieguvusi pateicoties savai līdzībai ar pildspalvu, jo itāļu valodā "penne" to arī nozīmē - pildspalva. Gatavojot “penne” pastas ēdienu, eksperti iesaka mērcei pievienot vēl daļēji gatavu pastu. Pabeidzot vārīšanos mērcē, pasta sevī uzsūc visas mērces garšas nianses. Šī pasta lieliski garšos arī salātos ar pākšaugiem un fetas sieru, pārlieta ar vinegreta mērci. Lielisks receptes piemērs - krēmīgā “penne” ar lasi.

“Cornetti Rigatti” ir pasta, kas atgādina mazus, dobus radziņus. Kaut arī dobjais vidus ļauj pastai uzsūkt krēmīgas mērces, tomēr jāatceras, ka tās izmērs ir salīdzinoši neliels, tāpēc mērce nevar būt pārāk bieza. Amerikāņi šo pastas veidu ir iecienījuši pasniegt ar siera un piena mērci (“Mac’n’cheese”), savukārt tepat, Latvijā, daudz ģimeņu šo pastas veidu ir iecienījušas kā piena zupas sastāvdaļu

Spirāļveidīgās pastas
Spirāļveidīgās pastas - "fusilli”, “trofie”, “strozzapreti”, “caserecce” un “gemelli” - sader ar “gludākām” un vieglākām mērcēm, kas var pieķerties to izliekumiem. Piemēram, pesto mērces.

“Fusilli” ir uzskatāms par pastas hameleonu. Laikam ejot, “fusilli” ir mainījis savu izskatu. Sākotnēji tos veidoja tinot spageti apkārt smalkiem koka irbulīšiem, lai pasta ātrāk izkalstu un būtu gatava ilgstošai uzglabāšanai. 

Garenās, lentīšveidīgās un krokotās pastas
Garenās, lentīšveidīgās pastas kā “tagliatelle”, “pappardelle”, “fettuccine”, “mafaldine” vislabāk pasniegt kopā ar bagātīgām un gaļas mērcēm,

Vēl viens "krokotais” pastas veids, tiesa gan, mazāks, ir "farfalle" jeb tulkojot latviešu valodā “taurenis”. Šī biezā un platā pasta būs piemērota ēdieniem ar lieliem dārzeņu, sēņu vai gaļas gabaliem. Pavāri iesaka šo pastu gatavot kopā ar citām tāda paša izmēra sastāvdaļām. Piemēram, uz olīveļļas bāzes gatavota mērce ar pastas izmēra sparģeļu gabaliem lieliski garšos kopā ar rotaļīgo “farfalli”. Tikpat labi tā garšos arī ar vieglu un krēmīgu sēņu mērci, kura lieliski pieķersies pastas sakrokotajā vidusdaļā.