Mājās gatavotās tējas no augļu miziņām un koku lapām
Piparmētras un liepziedus no zāļu tējām, šķiet, lietojam visbiežāk. Te idejas, kā atsvaidzināt tēju dzeršanas pēcpusdienas!
1. Ķimenes; tām uzlej verdošu
ūdeni. Palīdz pret vēdera pūšanos. Tautas ticējumos to dzer arī
barojošas māmiņas.
2. Ābolu mizas; tās sakaltē, bet
pirms lietošanas uz pannas apgrauzdē, kas piešķir tējai patīkamu
garšu un krāsu. Šī tēja būs vēl garšīgāka, ja pievienos zemeņu
lapas.
3. Burkānus; tos sarīvē
skaidiņās, izžāvē, krāsnī apbrūnina. Uzlejot verdošu ūdeni, iegūs
garšīgu tēju. Daļu ūdens var aizstāt ar pienu.
4. Liepziedi; tos sažāvē, lieto
tējai. Liepziedus tējai lieto atkārtoti, t. i., divas reizes. Tādai
tējai ir ļoti skaista krāsa, ari garša laba.
5. Ābeļu lapas; tā kā augu lapās
ir vairāk C vitamīna nekā to augļos vai ogās, tad būtu lietderīgi
augļu koku lapas un dažu ogu (zemeņu, aveņu, brūkleņu, melleņu)
mētras lietot tējai, tā uzņemot lielu daļu C vitamīna arī ziemā.
Ābeļu lapas, piemēram, satur gandrīz 500 mg% C vitamīna, bet āboli
vidēji tikai 7 mg%.
7. Dārza zemenes satur 100 mg% C vitamīna,
bet to lapas — 325 mg%. Vislabāko aromātu dod meža ķiršu lapas no
jaunām at¬vasēm. Ķiršu un ābeļu lapas nomazgā, mitras saliek māla
vai emaljētā traukā, cepeškrāsnī sautē. Lapām virsū uz¬liek ērtu
slogu, lai sautēšanas laikā tām būtu iespēja nosēsties un lai lapas
neizžūtu. Trauku nosedz ar stingru vāku. Sautē 12 stundas, līdz
lapas ieguvušas brūnu krāsu. Ja lapas ir zaļganā krāsā, tad mitruma
ir bijis par maz un tēja zaudē savu labo smaržu. Lapas jāsagriež,
kamēr tās vēl mitras, un siltumā ātri jāizžāvē, bet nedrīkst
sagrauzdēt. Uzglabā slēgtā stikla traukā.
8. Lazdas miza un lapas satur miecvielas,
ēteriskās eļļas, C vitamīnu un arī ļoti daudz bioflavonoīdus, kas,
strādājot komandā, labvēlīgi ietekmē asinsvadus – samazina to
caurlaidību un stiprina sieniņas, tonizē vēnas, novērš
kapilāru plīšanu un darbojas pret jebkuru iekaisumu.
Lazdas mizas novārījumu labi izdodas dziedēt kuņģa iekaisumu un
čūlas, jo miza satur arī tanīnus, kas savelk gļotādu un aizsargā to
pret skābes iedarbību — protams, arī kuņģim patīk, ja asinsvadi ir
paplašināti un tas tiek pabarots. Tāpat, lietojot lazdas mizas un
lapas novārījumu, nomierinās centrālā nervu sistēma un samazinās
asinsspiediens. Tāpēc, ja nu gadījumā ārsts ir parakstījis
blokatoru grupas asinsspiedienu pazeminošus līdzekļus (šiem
medikamentiem nosaukums beidzas ar izskaņu -lols) jābūt uzmanīgai –
dzerot zāles kopā ar lazdu mizas un lapu novārījumu, asinsspiediens
var pazemināties zem normas, kas arī nav labi.
Lietošana ir vienkārša: ņem 1 ēdamkaroti lazdas mizas un puslitru
ūdens, 10 minūtes uz lēnas uguns pavāra, tad piemet vienu
ēdamkaroti lazdas lapas, ļauj ievilkties 20 minūtes, nokāš un
šķidrumu visas dienas garumā izlieto. Dzer apmēram 15 minūtes pirms
ēšanas.
Izmantotā literatūra: V. Gustava, I. Jansone
Pavārgrāmata. Izdevniecība Liesma, 1978.