Pamatlietas, kas jāzina par gaļu

Liellopu gaļa — ar to saprot dažāda vecuma vēršu un jaunlopu gaļu. Liellopu gaļas ēdiens būs garšīgs tikai tad, ja gaļa būs nogatavināta vismaz piecas dienas. Svaiga gaļa gatavojot kļūst sīksta.
Visvērtīgākā ir fileja un muguras gabali. Steikus cep veselus, tos nav pieņemts izdauzīt ar gaļas āmuriņu.
No gurna gabala gatavo cepešus, veltnīšus, gulašu. Ribu gali piemē­rotāki vārīšanai.

Teļa gaļa ir maiga, garšīga, tā piemērota arī maziem bērniem un ve­ciem cilvēkiem. Vislabākie ir muguras un ciskas gabali. Cepetim noderēs arī plecs un krūšu gabali. Gatavojot ragū un gulašu, var izmantot kakla un pleca gabalus.

Cūkgaļa jāizmanto pēc iespējas svaigāka, jo tā samērā ātri bojājas. Vislabākā ir jaunu, ne pārāk treknu cūku gaļa, tā ir maigi sārta. Vecāku dzīvnieku gaļa ir tumšāka.
Visiecienītākā ir cūkas fileja un karbonāde, no šīs gaļas gatavo dažādus šķēlēs grieztus ēdienus.
Cepešiem izmanto šķiņķi, fileju, muguras un skausta gabalus, bet sau-tēšanai — pleca, krūšu un vēdera daļu.

Jēra gaļai ir specifiska garša. Vislabākā ir 3-4 mēnešus vecu dzīvnieku gaļa, ko izmanto cepšanai, vārīšanai, grilēšanai, sautēšanai. Cepeti gatavo no muguras vai ciskas gabala. Svarīgi jēra gaļas ēdienus pasniegt karstus.

Putnu gaļa ir ļoti plašs jēdziens — vistas, zosis, piles, tītari, meža putni

Vistas gaļa nav trekna un nesatur daudz kaloriju. Vislabākā gaļa ir di­vus mēnešus vecām vistiņām, kas sver apmēram kilogramu. Tās ir labas cepšanai. No vecāku putnu gaļas labāk vārīt buljonu.

Zosu un pīļu gaļa ir taukāka, tās labāk izmantot cepšanai. Pīlei jābūt vismaz 2 kg smagai, citādi cepetis nebūs mīksts un garšīgs.

Tītara cepetim būs interesanta garša, ja to pirms cepšanas stundu vārīs ūdenī, kam pievienotas garšvielas.

Medījumu gaļa ir īsta delikatese, bet tai ir jānostāvas, jānogatavojas. Vecāka dzīvnieka gaļa pirms gatavošanas jāmarinē. No medījumiem var gatavot dažādus ēdienus, taču izcili garšīgs izdodas cepetis.

Avots: "Omes pavārgrāmata", R.: Jumava , 2003., www.jumava.lv