Garšvielu vectētiņš timiāns smaržai, laimei un gardai maltītei

Auga nosaukums saistīts ar sengrieķu vārdu Thymos, kas nozīmē gars, smarža. Senie ēģiptieši timiānu izmantojuši balzamēšanai. Savukārt viduslaikos to attēloja uz bruņinieku tērpa, jo uzskatīja, ka tas

piešķir drosmi un vīrišķību. Timiāns ir labi zināms arī kā kvēpināmais augs, un to plaši pielieto vīraku gatavošanā. Pēc daudzu tautu ticējumiem, timiāns mājai piesaista laimi, veicina ilgu mūžu.

Timiāni ir mūžzaļi daudzgadīgi panātru (Lamiaceae) dzimtas stipri zaraini lakstaugi, puskrūms vai krūmi augumā no 1 līdz 40 centimetriem. Lapas veselas, sīkas, ziedi mazi violetīgi, rozā vai balti sakopoti augšējo lapu žāklēs. Augļi eliptiski vai lodveida riekstiņi. Ģintī apvienots aptuveni 300 – 400 sugu.

Biežāk audzētie timiāna veidi

•  Mazais mārsils (Thymus serpyllum) ir arī Latvijas savvaļas līdz 15 cm augsts ar ložņājošiem dzinumiem augs. Ziedi rozīgi violeti.
• Parastais timiāns (T. Vulgaris) ir 5-15 cm augsts krūmiņš ar bāli violetiem, gandrīz baltiem ziediem. Aromāts ass un nedaudz atgādina krustnagliņas un majorānu. 
• Citrontimiāns, saukts arī par franču timiānu (T. Citriodorus), ir T.Epulegioides x T. Vulgaris hibrīds, kas izplatīts Dienvidfrancijā. Šis timiāna veids veido ļoti dekoratīvu 15-30 cm augstu krūminņu, kas zied ar gaiši rozā ziediņiem.
• Ķimeņu timiāns (T. Herbabarona) zema, klājeniska un skaista suga ar ķimeņu aromātu.

Nemīl slapjumu
Timiānam nepieciešama no vēja aizsargāta silta, saulaina, sausa vieta. Piemērotas vieglas, irdenas, labi drenētas, barības vielām bagātas augsnes. Augsnes reakcija Ū pH 6,5. Augs izturēs arī pusēnu, bet sliktāk ziedēs, aizies bojā, ja augsne skāba, slapja, smaga.

Timiānu sēj martā siltumnīcā, bet ārā izstāda maija otrajā pusē Ū augi uzziedēs otrajā gadā.

Sēklas ir ļoti sīkas, un, lai vienmērīgāk izsētu, tās sajauc ar smiltīm un uzkaisa virs mitras zemes.

To var pavairot arī ar spraudeņiem vai cera dalīšanu, bet te gan jāizvēlas jaunāks augs. Lai nodrošinātu augu pārziemošanu, tos nedrīkst nogriezt vēlāk kā augustā. Bargās bezsniega ziemās tas var izsalt, tādēļ ieteicams piesegt ar lapām vai egļu zariem. Tam nepatīk arī ziemas atkušņi, bet pavasarī vēlams noēnot, lai spožā saule neapdedzinātu lapiņas.

Pārstāda agri pavasarī vai rudenī. Parasti timiāns vienā vietā var augt 2–5 gadus, pēc tam jau parādās kaili, stipri pārkoksnējušies zari, kā arī augs zaudē savu aromātu. Timiānu kā ļoti dekoratīvu var izmantot kā fona augu rozārijā, tas lieliski iederēsies akmeņdārzā, jo tā dažādo sugu un šķirņu augstumu un krāsu variācijas veidos interesantu daudzkrāsainu paklāju. Nebaidās no izbradāšanas.

Ar to var nostiprināt smilšainas nogāzes. Augu stādījumi rūpīgi jākopj – tajos nedrīkst ieviesties nezāles, jo tās var timiānu nomākt.

Uzglabā pareizi!

• Timiāns visaromātiskākais ir agrās pēcpusdienas stundās, tāpēc šajā laikā ievākta  droga būs vissmaržīgākā.
• Ziemai ievāc ziedēšanas sākumā, nogriežot 5 centimetru attālumā no zemes.
• Žāvē labi vēdināmā, ēnainā vietā.
• Uzglabā hermētiski noslēdzamā un gaismas necaurlaidīgā traukā.
• Kaltētam timiānam ir daudz intensīvāka garša nekā svaigam!
• Vasarā svaigā veidā var uzglabāt vairākas dienas, ja ieliek trauciņā ar ūdeni vai ledusskapī  polietilēna maisiņā.
• Var arī sasaldēt. Lietošanas reizē nav jāatkausē.

Timiāns kā garšaugs
Timiāns uzskatāms par vienu no vecākajiem garšaugiem un izceļas ar ļoti spēcīgu un patīkamu aromātu, asu, nedaudz rūgtenu garšu. Stiprās garšas un smaržas dēļ timiāns jālieto uzmanīgi, nelielās devās. Pārforsējot, ēdiens iegūst nepatīkamu pelējuma garšu. Kā garšvielu izmanto visdažādāko gaļas (īpaši putnu!) un zivju ēdienu pagatavošanai, bet jo īpaši izmanto treknajiem, taukvielām bagātajiem ēdieniem, jo tas palīdz vieglāk sagremot ēdienu, kā arī kartupeļu, pupiņu un zirņu ēdienos, zupās, pie sēnēm, galertos un kūpinājumu gatavošanā.

To var izmantot, cepot sieru, makaronu sacepumos, arī konservēšanā un liķieru pagatavošanā. Timiānu izmanto arī aromātiskā etiķa pagatavošanai kopā ar melisu un estragonu. Labi sader kopā ar salviju un rozmarīnu. Kaukāza tautas ar timiānu mēdz aizstāt pat kanēli. Jo smalkāk tiks sakapātas lapiņas, jo tā garša būs spēcīgāka. Ja ēdiena gatavošanā izmanto kātiņus, tos izņem ārā. Citrontimiāns ar savu smalko citrona aromātu lieliski der krējuma mērcēm un olu ēdieniem, jo sevišķi desertiem.

Timiāna ēteriskās eļļas aromāts labi palīdz aizdzīt noguruma sajūtu.

Dziednieku arsenālā
Timiāns ir bagāts ar bioloģiski aktīvām vielām un ēterisko eļļu. Timiāna sastāvdaļas veicina

bronhu dziedzeru un žults sekrēciju; peldēm un kompresēm reimatisma, sasitumu, izmežģījumu ārstēšanai, kā arī pret ekstremitāšu locītavu tūsku. Ēteriskā eļļa tiek pievienota zobu pastām, ziepēm.

Tomātu un gurķu salāti ar timiānu un baziliku
Tomātus un gurķus sagriež, kārto uz rupji saplucinātām salātlapām, pārslaka ar eļļu un citronu sulu, pārkaisa ar timiānu. Ja vēlas, pārkaisa ar samaltiem melnajiem pipariem.