Cepelīni. Latviskā versija

Pasaules kulinārijā ir ne mazums ēdienu, par kuru izcelsmes vietu notiek nemitīgi strīdi. Piemēram, par cepelīniem. Daudzi uzskata, ka tas ir lietuviešu nacionālais ēdiens, savukārt citi, kuru arī nav mazums, par cepelīnu dzimteni sauc Latviju. Tomēr vēsturiskā patiesība ir cita: cepelīni nākuši no Vācijas, un to sākotnējais nosaukums ir ķiļķeni. Pirmsākumos tās bija rīvētu kartupeļu klimpas bez pildījuma, ko vārīja sālsūdenī vai pienā un pasniedza ar krējuma un speķa mērci.

Vēsture noklusē, kurā valstī tika pagatavoti pirmie ar žāvētu gaļu pildītie cepelīni, bet 

atšķirības starp Latvijas un Lietuvas cepelīniem ir ievērojamas gan to sastāvā, gan arī gatavības noteikšanā. 

• Lietuvā cepelīnus pieņemts gatavot no svaigiem rīvētiem un vārītiem kartupeļiem, kas ņemti vienlīdzīgās daļās (līdzīgi kā čehu knēdeļiem). Pildījums tāds pats kā latviešiem, bet pasniegšana atšķiras – lietuviešu cepelīnus bieži vien uzreiz pēc novārīšanas vēl papildus apcep un tikai tad ceļ galdā. 
• Latvijā savukārt cepelīnus visbiežāk gatavo tikai no svaigiem rīvētiem kartupeļiem un ceļ galdā uzreiz pēc novārīšanas, apcepšanu atstājot brīdim, kad rodas nepieciešamība atsildīt.

Bet neatkarīgi no tā, kurai valstij piešķir cepelīnu dzimtenes vārdu, neatkarīgi no tā, kādā veidā tos gatavo, tie ir ļoti garšīgs un sātīgs ēdiens, ko nav kauns pasniegt arī svētku reizēs.

Cepelīniem vislabāk izvēlēties vidēji ātri šķīstošus kartupeļus. No nešķīstošajiem kartupeļiem gatavotie cepelīni, var izjukt, ja tos vāra ilgāk, savukārt no šķīstošajiem kartupeļiem gatavotie cepelīni būs glumāki.

Cepelīnu latviskā versija

No šī daudzuma iznāk 8 lieli vai 12 nelieli cepelīni.

Gatavošana 30 minūtes

Sastāvdaļas:

• 1 kg kartupeļu
• 200 g žāvētas gaļas
• 1 sīpols
• 1 ola
• 4-5 ēdk. miltu
• 1/4 tējk. maltu piparu

Gatavošana:

1. Sagatavo kartupeļu masu. Kartupeļus nomazgā, nomizo un sarīvē uz kartupeļu rīves. Ieliec rīvētos kartupeļus marlē un nospied kādā traukā sulu. Centies izspiest visu iespējamo sulu, jo kartupeļu masai jābūt diezgan sausai (kartupeļus vari izspiest arī caur sulu spiedi). Izspiesto sulu nostādini 5-10 minūtes, kamēr nostājas ciete. Sulu uzmanīgi, cenšoties saglabāt visu kartupeļu cieti, nolej. Cieti pievieno kartupeļu masai, pieliec arī olu un sāli (pēc vēlēšanās vari pievienot arī nedaudz maltu piparu). Visu samīci viendabīgā masā. Pakāpeniski, nepārtraucot mīcīšanu, piesijā miltus.
2. Gatavo pildījumu. Žāvētu gaļu sagriez mazos kubiņos, sīpolu smalki sakapā. Pievieno nedaudz sāls un piparu un visu rūpīgi samaisi.
3. Veido cepelīnus. Sagatavo trauku ar aukstu ūdeni, kurā mērcēt rokas. Ar mitrām rokām ņem pikuci kartupeļu masas un izveido uz vienas plaukstas 1 cm biezu plāceni. Plācenim vidū iespied renīti, kurā ar tējkaroti liec pildījumu. Uzmanīgi pacel plāceņa malas pāri pildījumam un paripini starp plaukstām gatavo cepelīnu, lai šuve vienmērīgi aiztaisās. Gatavo cepelīnu uzreiz liec verdošā sālsūdeni. Atkal samitrini rokas aukstā ūdenī un veido nākamo cepelīnu. Rokas ir jāmitrina pirms katra cepelīna veidošanas.
4. Vāri cepelīnus. Pirms sāc lipināt cepelīnus, sagatavo katlu ar verdošu sālsūdeni. Kad visi cepelīni ielikti katlā, nogriez uguni mazāku – cepelīni nedrīkst vārīties uz lielas uguns, jo tad tie var izjukt. Vāri bez vāka 10-15 minūtes atkarībā no cepelīnu lieluma. Pāri palikušo pildījuma masu vari izmantot mērces gatavošanai.
5. Pasniedz. Gatavos cepelīnus ar putu karoti izņem no katla, liec lēzenā māla bļodā un pārlej ar piena vai krējuma mērci. Pārkaisi ar zaļumiem un uzreiz cel galdā. Ja cepelīni atdzisuši, tos vari uzsildīt, apcepot pannā no katras puses pusotru minūti.

Recepte: žurnāls Labu Apetīti!