Kā izvēlēties apavus skriešanai? Profesionāļu padomi

Muskuļi, muskuļi…

Pareizi sperts solis sākas no papēža un beidzas uz visiem pieciem kāju pirkstiem. Soļa atsperīgumam un skrējiena vieglumam svarīgi, lai strādātu visa pēda. Liekot kāju uz priekšu, strādā tās priekšējie muskuļi, atspēriena brīdī iesaistās kājas aizmugurējie muskuļi. Kāju sānu muskuļi rūpējas, lai kājas ietu taisni uz priekšu un neļodzītos. Dibens gādā, lai ķermeņa smaguma centrs atrodas iegurņa apvidū. Kad skrējienā mazliet saliecies uz priekšu, darbam pieslēdzas sēžas muskuļi. Muguras un vēdera muskuļi gādā, lai mugura būtu taisna, bet rokas palīdz virzīties uz priekšu. Kamēr skrien, pat kakls strādā — tam jātur galva taisni uz priekšu.

Visvieglāk ir skriet stadionā vai pa skrejceliņu, jo mīkstais segums nodrošina amortizāciju, un visi muskuļi strādā vienmērīgā režīmā. Daudz interesantāk ir skriet svaigā gaisā pa zemes ceļu, meža taciņu vai pa parka granti, pārlecot kādam nokritušam zaram, atstājot aiz sevis kokus, soliņus un gājējus. Apstākļu maiņa liek ķermenim pielāgoties, tādejādi mainās nodarbinātās muskuļu grupas. Visgrūtāk un visneveselīgāk ir skriet pa asfaltu, jo cietā virsma rada vislielāko slodzi kājām un mugurai.

Pirmās izmaiņas tūlīt pēc fizisko nodarbību uzsākšanas vari novērot tieši emocionālā līmenī – tev ir ciešāks miegs, vieglāka aizmigšana, mazāks stresa līmenis.

Slodze, kas dedzina taukus un vairāk laimes

Aerobie vingrinājumi nostiprina sirdi un plaušas, sirds un asinsvadu sistēmu, paaugstina imunitāti, veicina endorfīnu izdalīšanos, kas ir dabiskie sāpju un stresa mazinātāji. Aerobais treniņš stimulē asins kapilāru augšanu muskuļos, kas palīdz organismam efektīvāk piegādāt skābekli muskuļiem, mazina hroniskas muskuļu un muguras sāpes. 

Pirmās izmaiņas tūlīt pēc fizisko nodarbību uzsākšanas vari novērot tieši emocionālā līmenī – tev ir ciešāks miegs, vieglāka aizmigšana, mazāks stresa līmenis. Sporta zinātnieki gadiem ilgi ir strādājuši, lai izskaidrotu šo fenomenu, cerot atrast bioķīmisku izskaidrojumu plaši zināmajai skrējēju eiforijai. Agrāk pastāvēja aizdomas, ka fiziski vingrinājumi var veicināt endorfīnu atbrīvošanos, kas varētu izskaidrot sportistu aprakstītās garastāvokļu maiņas.
 

Kādi ir labi skriešanas apavi?

Tā kā skriešana var radīt nopietnu slodzi locītavām un mugurai, svarīgi izvēlēties labus skriešanas apavus. Kā pazīt labu apavus? Gandrīz visiem skriešanas apaviem ir gaisa caurlaidīgs virsmas materiāls, daudziem tas ir pat sietiņmateriāls.

Šādās kurpēs mazāk nekā citos apavos svīst kājas, tādēļ samazinās risks, ka sakrājušos sviedru dēļ āda kļūs mikla un sāks berzties pret kurpi, radot tulznas. Taču ar šādiem apaviem ir grūti skriet ziemā, jo tie nav silti un mitrumizturīgi. Labiem apaviem ir elastīgs materiāls tajā kurpes daļā, kur ir vislielākās deformācijas iespējas, kas samazina risku, ka veidosies noberzumi, tulznas un traumas.

Zolē papēža daļā ir iestrādāts materiāls amortizācijai, kas sargā locītavas no traumām un iekaisuma veidošanās. Skrienot pa cietu virsmu, it īpaši pa asfaltu, lielāko triecienu jūt papēži, tādēļ gēla materiāls amortizācijai visbiežāk ir iestrādāts šajā apava daļā. Tas īpaši svarīgi cilvēkiem, kuriem ir liels ķermeņa svars. Labiem apaviem ir stingra zole, kuru nav iespējams savērpt. Katram cilvēkam gaita ir mazliet atšķirīga, un, ja apavs deformētos, sekojot soļu īpatnībām, ar laiku arī kāju muskuļi ātrāk nogurtu vai notirptu.


Nodilumizturīga zole ir būtiska skrējējiem, kas ikdienā skrien pa asfaltu. Labi treniņapavi tāpēc ir mazliet smagāki nekā citas sporta kurpes. Ja cilvēkam ir plakanā pēda, viņam ir izveidojies ieradums liekt kājas uz iekšu vai āru pēc intensīviem skriešanas treniņiem. Bet nepareizu balsta kustību dēļ var sāpēt ceļgalu locītavas, gūžas, mugura. Tādēļ cilvēkiem, kuru gaita nav ideāla, zoles vidū ir iestrādāts stabilizators. Parasti tas ir ar aci redzams un sataustāms, jo šajā vietā zolei ir atšķirīga krāsa un materiāls ir cietāks par zoli pārējā kurpju daļā.

 

Vīrietim un sievietei — atšķirīgi apavi

Vīrietim un sievietei atšķirīgs ir ne tikai vizuālais izskats, bet atšķiras arī biomehānika un stāja. Turklāt sievietes ķermenī cikla laikā palielinās hormonu daudzums, kas atslābina vai sasprindzina muskuļus, līdz ar to pēdas velve ir zemāka vai augstāka. 

Pirms dodies uz veiklu pirkt apavus skriešanai, der zināt:

• Neizvēlies apavus tikai pēc krāsas, cenas un svara. Izvēlies apavus konkrētam sporta veidam. Skriešanas apava izmērs jāizvēlas nedaudz lielākas — 0,5 līdz 1 cm. Laikojot aizsien apavus, piecelies kājās un saliec kāju skriešanas kustībā — pirksti nedrīkst atdurties pret purngalu. Ja apavi ir par mazu, pēda pareizi nevar funkcionēt, un rezultātā var pat pazaudēt nagus!
• Jāņem vērā arī, cik daudz un kur paredzēts skriet. Ja skriesi pa taciņām un jūras malu  grants ceļiem, tā būs cieta virsma, tātad nepieciešami apavi asfalta skriešanai. Ja skriešana plānota pa mežu (ne taciņām, bet bezceļu), nepieciešami apavi ar lielāku protektoru.
• Aizsienot apavus, neaizsien par ciešu, jo tas traucē pēdai normāli funkcionēt.
• Derētu atcerēties, ka apavi nekalpos mūžīgi. Ja skriesi regulāri, skaiti kilometrus! Apavi savu labāko spēj dot līdz 1500 km.
• Svarīgi ir dot apaviem iespēju atpūsties. Ja ir veikts treniņš, izņem pēdiņas un žāvē apavus 48 stundas.