Ja gribi atjaunot savu organismu, sāc iet

Konsultē: Dr. paed. Ralsa Tarnopolska, Rīgas Tehniskās universitātes Sporta katedras asociētā profesore.

Tas ir labākais veids, kā pārvarēt hipodinamiju – stāvokli, kad kustību trūkuma dēl organismā rodas pārmaiņas un cieš veselība. Diemžēl tā ir aktuāla problēma visa pasaulē. Varētu jautāt, kāpēc vispār būtu jādodas pastaigās. Mēs taču varam aizbraukt ar automašīnu vai ar sabiedrisko transportu uz sporta klubu, nostaigāt savu stundu pa slīdošo skrejceļu, nomazgāties un iet mājās. Tāpēc, ka atšķiras kustību kvalitāte. 

• Pastaigas svaiga gaisā ļauj, pirmkārt, norūdīt organismu.
• Otrkārt, tās atslogo nervu sistēmu.
• Treškārt, apgādā organismu ar skābekli. Lai cik labs būtu sporta klubs, tajā nekad nebūs tāds gaiss, kāds ir pie jūras, mežā vai pilsētas parkā. Tāpēc aizmirstiet uz mirkli trenažierus, bet, cik vien iespējams, izmantojiet iespēju kustēties ārā. Izrādās, pastaiga, visparastākā iešana, trenē pašu galveno – sirds muskuli.  Nostiprinās sirds un sirds asinsvadi, tiek trenēta elpošanas sistēma, un tas ir ļoti ieteicams, īpaši cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu. Te es gribētu atsaukties uz amerikāņu kardiologu, medicīnas doktoru Kenetu Kūperu. Viņš atzīst, ka ik dienu vajadzētu noiet vismaz 6,5 kilometru.

Kāds cits slavens zinātnieks, ukraiņu kardiologs Nikolajs Amosovs, piebilst, ka ir svarīgi ne tikai iet, bet darīt to noteiktā ātrumā. Lai paātrinātos pulss, lai elpošana kļūtu straujāka un jūs patērētu vairāk skābekļa, ir jāiet pietiekami raitā soli. Starp citu, iešana kā atveseļojošs līdzeklis ir izmantota jau kopš seniem laikiem. Patiesība iešana ir viens no ārstnieciskās fizkultūras. veidiem. Tas nozīmē, ka pastaigas var ārstēt.

Kur iet?

Kad, braucot ar automašīnu, redzu, ka līdzās šosejai pa gājēju ietvi skrien kāds cilvēks, vienmēr nodomāju: Ja viņš tikai aizskrien no treniņa vietas uz mājām, tad to var darīt. Taču, ja tas ir viņa treniņa maršruts, tad nākotnē, ieelpojot smagos metālus, kas izdalās no automašīnu izplūdes gāzēm, šis cilvēks sev nodarīs vairāk ļauna nekā laba. let un skriet vajag tīrā gaisā. Labāk apejiet vairākus apļus tuvējā parkā, nevis mērojiet garu ceļu gar šoseju. Brīnišķīgi, ja varat iet gar jūru vai upi, vai ezeru. Ūdenim piemīt enerģija, ko izmanto visi Austrumu tehniku praktizētāji. Svarīga arī virsma, pa kādu ejat. Asfalts nav piemērots sportam, jo asfalts neamortizē soli.

Jāiet ir tā, lai nevajadzētu aizelsties, lai ļoti strauji nesitas sirds, lai nav slikta dūša un nereibst galva, jo šie simptomi liecina par pārslodzi.

Vislabāk iet pa meža takām, kur sakritušās skujas izveidojušas atsperīgu virsmu, vai pastaigāties gar jūras krastu, kas ir sablīvējies stingrs (pa irdenām jūras smiltīm arī nav labi iet, jo var sastiept saites), vai, ja nav citu iespēju, – pa sporta laukumu.

Cik tālu iet?

Tas ir atkarīgs no katra spējām. Ir vērts ieskatīties pasē un saprast, ko varat atļauties, kāds ir jūsu veselības stāvoklis. Pirmajā reizē ieteicams noiet vismaz 500 m garu attālumu, bet pakāpeniski distanci palielināt līdz pieciem kilometriem, ko labi mērot vienā stundā. Jāiet ir tā, lai nevajadzētu aizelsties, lai ļoti strauji nesitas sirds, lai nav slikta dūša un nereibst galva, jo šie simptomi liecina par pārslodzi. Vēl viens svarīgs aspekts – lai cik labi jūs būtu sagatavoti, ārstnieciskās vingrošanas nosacījumi liek ieturēt pauzes.

Vienkāršākais variants uz diviem soļiem veiciet ieelpu, uz trim vai četriem soļiem – izelpu. Ja iesiet pa līdzenu virsmu, elposiet dziļāk, ja kāpsiet kalnā, elpošana kļūs seklāka. Lai noteiktu iešanas ātrumu, varat skatieties pulkstenī un skaitīt soļus. Ātrs temps ir, ja minūtes laikā sperat 100–120 soļu, vidējs – 80–100 soļu minūtē. Līdz 80 soļiem minūtē ir lēns temps.

Tieši šādā tempā  būtu jāsāk, lai pēc nedēļas, divām vai mēneša, katru dienu ejot, jau varētu soļot pietiekami ātri vai, kas zina, pat pievērsties skriešanai. Vēl viens noteikums – pēc iešanas noteikti kāda pusstunda jāpasēž. Vēlams, nesmēķējot un nesarunājoties pa mobilo tālruni.

Kad iet?

lešana ļauj sasniegt vislabāko stāvokli, kāds cilvēkam vajadzīgs, lai atjaunotos. Ja pastaigās dodaties ārstnieciskā nolūkā, vislabāk to darīt agri no rīta, kad organisms ir atpūties, spēka pilns un gaiss vēl ir svaigs un spirgts. Taču ļoti veselīgi iet arī vakarā pirms miega. Ejot ātrā tempā pietiekami ilgu laiku, jūs gūsiet ne tikai morālu gandarījumu, ka būsiet sevi pārvarējuši, bet izjutīsiet arī patīkamu nogurumu. Tātad no rīta varat iet, ja organisms ir novājināts, bet vakarā – lai nomierinātos, labi gulētu un atjaunotu savus spēkus.

No žurnāla "Ko ārsti jums nestāsta"