Rehabilitologu asociācijas prezidente: nepārdomāts risks un pārgalvība ir muļķīga rīcība, nevis drosme
No traumām, kas gūtas sportisko aktivitāšu laikā, ik gadu cieš ievērojams skaits jaunu cilvēku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra statistikas dati. Lai izvairītos no traumām, būtu jālieto gan aizsarglīdzekļi, gan par ieradumu jākļūst sporta inventāra pārbaudei, norāda Latvijas Rehabilitologu asociācijas prezidente un Nacionālā rehabilitācijas centa “Vaivari” valdes priekšsēdētāja Anda Nulle.
2017. gadā kopumā reģistrētas 1330 traumas, kas gūtas sportisko aktivitāšu laikā, turklāt divas trešdaļas jeb 71% no cietušajiem ir vīrieši. Izteikti vairāk sportisko aktivitāšu laikā traumas gūst gados jauni cilvēki. 76% cietušo ir vecumā no pieciem līdz 17 gadiem. Savukārt vecumā no 18 līdz 29 gadiem tie ir vien 10%.
Drošība - pirmajā vietā
Sportisko aktivitāšu laikā drošībai jābūt pirmajā vietā un nedrīkst
aizmirst par atbilstoša aizsargekipējuma lietošanu, kas samazina
traumu iespējamību. Lielākoties cilvēki pret savu veselību izturas
vieglprātīgi un, piemēram, braucot ar velosipēdu vai skrituļslidām,
nevelk ķiveri.
“2017. gadā vislielākais traumu skaits aktīvās atpūtas laikā
reģistrēts bērniem un jauniešiem. Tas nozīmē, ka, iespējams, daļa
atbildības par šo traumu esamību jāuzņemas mums, pieaugušajiem.
Ķivere, ceļu un plaukstu aizsargi, braucot ar skrituļslidām vai
dēli, ir obligātais minimums. Braukt ar velosipēdu bez ķiveres ir
augstākā mērā nesaprātīgi, jo smadzenes ir jāsargā. Absolūta
nepieciešamība ir arī peldvestes un glābšanas riņķi, atpūšoties uz
ūdens!” uzskata Latvijas Rehabilitologu asociācijas prezidente Anda
Nulle.
Ķivere, ceļu un plaukstu aizsargi, braucot ar skrituļslidām vai dēli, ir obligātais minimums. Braukt ar velosipēdu bez ķiveres ir augstākā mērā nesaprātīgi, jo smadzenes ir jāsargā.
Apskatot sportisko aktivitāšu veidus, kuru laikā visbiežāk tiek
gūtas traumas, vairāk nekā trešā daļa (36%) traumu gūtas, spēlējot
komandas sporta spēles ar bumbu (piemēram, basketbolu, futbolu,
volejbolu). Otrs sportisko aktivitāšu veids, kuru laikā bieži tiek
gūtas traumas, ir nemotorizēti sporta veidi uz riteņiem –
riteņbraukšana, skrituļslidošana, skeitbords un braukšana ar
skrejriteni. Tāpat salīdzinoši daudz traumu tiek gūtas ziemas
sporta aktivitāšu laikā.
“Praksē diemžēl bijuši vairāki gadījumi, kad neuzmanība sporta
treniņu laikā ir iesēdinājusi talantīgus jauniešus uz mūžu
riteņkrēslā. Jāatceras par tādiem šķietamiem sīkumiem kā piemērots
apģērbs un apavi, kas var pasargāt no traumām, aizķeroties vai
paslīdot. Nereti nākas novērot skrējējus un riteņbraucējus ar
mūzikas klausīšanās austiņām, taču tieši šis ieradums ir ārkārtīgi
riskants, jo, nedzirdot brīdinājumus, ir iespējamas smagas sekas.
Tāpat nebrauciet ar riteni garām stāvošam auto tuvāk par 3 metriem,
jo durvis var tikt pēkšņi atvērtas!” stāsta Anda Nulle,
norādot, ka šie ir nosacījumi, kuru izpildei jābūt
automātiskai un ieaudzinātai ar vecāku un pieaugušo cilvēku
piemēru.
Praksē diemžēl bijuši vairāki gadījumi, kad neuzmanība sporta treniņu laikā ir iesēdinājusi talantīgus jauniešus uz mūžu riteņkrēslā.
Aktīvās atpūtas laikā visbiežāk tiek gūti tādi ievainojumi kā lūzums (46% gadījumu), sasitums, zilums (26% gadījumu), pamežģījums, sastiepums (7% gadījumu) un smadzeņu satricinājums (6% gadījumu). Visbiežāk skartas ir augšējās ekstremitātes (apakšdelms, plaukstas pirksti), apakšējās ekstremitātes (apakšstilbs, potīte) un galva.
Nepārdomāts risks = muļķība
Smagu un komplicētu rehabilitācijas etapu NRC “Vaivari” šogad iziet
ne tikai cilvēki, kuri pārgalvīgi lēkuši uz galvas ūdenī, dzīvi
turpinot ar nekustīgām vai mazkustīgām rokām un kājām, ar iekšējo
orgānu nefunkcionēšanu un sarežģītām veselības problēmām, bet arī
pacienti pēc “vieglākām traumām” − komplicētiem lūzumiem,
sasitumiem un nervu bojājumiem, kad prognoze ļauj atgriezties
kustībā pēc ilga, sarežģīta, bieži vien sāpīga un mokoša
rehabilitācijas procesa.
“Nepārdomāts risks un pārgalvība ir muļķīga rīcība, nevis drosme.
Drosme patiesībā ir atturēt līdzcilvēku no lēciena uz galvas ūdenī,
atturēt no līdzdalības sporta un fizisko aktivitāšu pasākumos
personas, kas lietojušas apreibinošas vielas vai citādi jūtas
slikti. Rehabilitācijas speciālistu vārdā aicinu būt apdomīgiem,
gan sportojot, gan aktīvi atpūšoties. Vislabākā traumu ārstēšana ir
to profilakse un novēršana. Vispirms padomāt un tikai tad darīt!”
atgādina Anda Nulle.
Nepārdomāts risks un pārgalvība ir muļķīga rīcība, nevis drosme. Drosme patiesībā ir atturēt līdzcilvēku no lēciena uz galvas ūdenī.
Materiāls sagatavots Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra organizētajā sabiedrības informēšanas kampaņā “Pārgalvis=Bezgalvis”. Kampaņas mērķis ir pievērst uzmanību smagajām sekām, kas cilvēkiem rodas, pārgalvīgi lecot ūdenī, kā arī neapdomīgi sportojot bez aizsargekipējuma.