Skriešana rudenī. Pareizais apģērbs, apavi un uzturs

Rudens iestāšanās vēl nenozīmē, ka jāpārtrauc vasarā uzsāktā skriešana svaigā gaisā. Lai skriešana sagādātu prieku un patīkamas emocijas arī rudens sezonā, ieteicams ievērot dažus ieteikumus. 

Publicitātes foto

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Publicitātes foto

 

“Euroaptieka Skrien Rīga” vēstnese un farmaceite Anna Ļapidevska sniedz padomus, kas jāņem vērā, lai kārtīgi sagatavotos rudens skrējienam. Viņa uzskata, ka svaigs gaiss, skriešana un lieliska kompānija ir labākā labsajūtas kombinācija.
 

Atbilstoša apģērba izvēle
Ļoti svarīgs ir pareizi izvēlēts apģērbs, kas piemērots laikapstākļiem. Rudens periodā skriešanas apģērbam būtu jābūt vairākās kārtās. “Izvēloties skriešanas apģērba apakšējo slāni, pievērsiet uzmanību tā sastāvam. Šoreiz kokvilnas vietā labāk izvēlēties sintētisku materiālu, kas spēj izvadīt mitrumu.

Tādi apzīmējumi kā QuickDry Coolmax, Themolite Base, Viloft, Polypropylene un citi nozīmē, ka apģērbam ir speciālas mitruma atdeves, siltuma saglabāšanas un ventilācijas funkcijas. Pa virsu apakšējam slānim jāvelk vējjaka, ja ir lietains laiks, vai džemperis, ja laiks ir sauss. Skriešanai rudenī var derēt gan parastās treniņbikses, ja gaisa temperatūra ir virs +15°C, vai skriešanas legingi, ja temperatūra ir zemāka. Parasti legingus izgatavo no gaisu necaurlaidīga materiāla ar ielaidumiem no tīklveidīga materiāla ventilācijai – tie ir spējīgi vienlaicīgi gan saglabāt siltumu, gan novirzīt mitrumu,” skaidro Anna Ļapidevska. 

Tomēr jāizvairās no pārāk liela apģērba daudzuma – jāpatur prātā, ka skriešanas laikā ķermeņa temperatūra paaugstinās, uzlabojas asinsrite, sirds strādā ātrāk un pastiprinās sviedru izdale, tādēļ jāizvairās no pārmērīgas sakaršanas. Ja dodaties skriet no mājām un atpakaļ, rezerves apģērbu ņemt nav nepieciešams, bet, ja pēc skrējiena tūlīt neatgriezīsieties mājās, jāparūpējas, lai līdzi būtu papildus sausas veļas un apavu komplekts. 

Lai nesaaukstētos un maksimāli pasargātu sevi no nelabvēlīgo faktoru ietekmes, piemēram, aukstuma, lietus un vēja, ir obligāti jāpadomā par “vājo” vietu aizsardzību.


Sportojot ārā, ir būtiski, lai kājas vienmēr būtu sausas: “Jāizvēlas skriešanas apavi ar GoreTex sistēmu – tā ir ūdensizturīga un uztur kājas sausumā. Turklāt apaviem jābūt lielai protektora rievai un labai amortizācijai. Lietainā laikā pēdas saķere ar zemi kļūst sliktāka un dziļais protektors pasargās no paslīdēšanas. Lai nesaaukstētos un maksimāli pasargātu sevi no nelabvēlīgo faktoru ietekmes, piemēram, aukstuma, lietus un vēja, ir obligāti jāpadomā par “vājo” vietu aizsardzību. Lai galva, seja un muguras lejasdaļa būtu labi nosegtas, lieti var noderēt ausu sildītājs, šalle un cimdi.”

Reklāma
Reklāma


Neaizmirsti par iesildīšanos un atsildīšanos
Iesildīšanās ir obligāta treniņa sastāvdaļa, bez tās skriešanu nav vēlams sākt, it īpaši aukstā un lietainā laikā. Pirms došanās uz treniņu veiciet vieglu iestiepšanos, virkni ar kāju vēzieniem, dažiem palēcieniem un izklupieniem. Tas palīdzēs ķermenim labāk pielāgoties skrējienam aukstumā. Skriešanas laikā neļaujiet sev atdzist – pēc treniņa beigām uzreiz pārģērbieties sausās drēbēs un tikai pēc tam veiciet atsildīšanos un izstiepšanos. Ja ir bijis tempa vai intervāla skrējiens, svarīgi to pabeigt ar mierīgu skrējienu. Tāpat ļoti noderīgs ir pašmasāžas rullis, ar kura palīdzību pēc skrējiena var izrullēt visus nepieciešamos muskuļus, tādējādi tos atslābinot.
 

Pareizs uzturs un šķidruma uzņemšana
Ogļhidrātus jāēd gan sacensību dienas brokastīs, gan uzreiz pēc sacensībām – noteikti pirmās stundas laikā, lai maksimāli atjaunotu glikogēna rezerves. Ātrāk šīs rezerves atjauno ogļhidrāti ar augstu glikēmisko indeksu: cukurs, glikoze, pulētie rīsi, baltmaize vai banāni. Brokastis vēlams ieturēt trīs stundas pirms sacensību starta. Turklāt brokastis pirms sacensībām ir brīdis, kad nav jādomā par šķiedrvielu uzņemšanu. Droši var ēst baltos rīsus, baltmaizes grauzdiņus, saldu jogurtu vai pielikt cukura karoti pie tējas – šī enerģija tiks iztērēta trasē! Ēdienreizē pirms skriešanas noteikti jāizvairās no taukvielas saturošas maltītes, jo tauki var kavēt tūlītējas enerģijas pieplūdumu. Jāatceras, ka tādi saldumi kā šokolāde, konfektes, cepumi ir ar augstu tauku saturu – tos atstājam sev kā balvu pēc veiksmīga finiša.
 

Sacensību laikā ieteicams apēst kādu augli vai sportistiem paredzētos uztura bagātinātājus, bet pirms paša skrējiena sākuma var apēst pavisam nelielu uzkodu – pusi banāna, dažas rozīnes vai marmelādes gabaliņu. Olbaltumvielas ir ieteicamas uzreiz pēc treniņa vai sacensībām – tās kopā ar saliktajiem ogļhidrātiem lieliski atjauno muskuļu tonusu. Savukārt, kafijai un zaļajai tējai ir stimulējošs efekts, kas palīdz garo distanču skrējējam ilgāk izturēt lielu slodzi, taču jāatceras, ka tie ir arī atūdeņošanos veicinoši dzērieni, tādēļ, ja dzeram, tad tikai nelielu tasīti.

Būtiska nozīme ir šķidruma uzņemšanai. Sacensību rītā pilnīgi pietiks ar 200-300 ml ūdens, taču nav jāpārspīlē – svarīgākais ir nejusties izslāpušam. Arī skriešanas laikā ieteicams sākt dzert ūdeni jau laikus, kamēr slāpju sajūta nav sākusies. Ja jūtat slāpes fiziskās slodzes laikā, tas norāda, ka ūdens organismā jau ir par maz.