Skriešana rudenī. Pareizais apģērbs, apavi un uzturs
Rudens iestāšanās vēl nenozīmē, ka jāpārtrauc vasarā uzsāktā skriešana svaigā gaisā. Lai skriešana sagādātu prieku un patīkamas emocijas arī rudens sezonā, ieteicams ievērot dažus ieteikumus.
“Euroaptieka Skrien Rīga” vēstnese un farmaceite Anna
Ļapidevska sniedz padomus, kas jāņem vērā, lai kārtīgi sagatavotos
rudens skrējienam. Viņa uzskata, ka svaigs gaiss, skriešana un
lieliska kompānija ir labākā labsajūtas kombinācija.
Atbilstoša apģērba izvēle
Ļoti svarīgs ir pareizi izvēlēts apģērbs, kas piemērots
laikapstākļiem. Rudens periodā skriešanas apģērbam būtu jābūt
vairākās kārtās. “Izvēloties skriešanas apģērba apakšējo slāni,
pievērsiet uzmanību tā sastāvam. Šoreiz kokvilnas vietā labāk
izvēlēties sintētisku materiālu, kas spēj izvadīt mitrumu.
Tādi apzīmējumi kā QuickDry Coolmax, Themolite Base, Viloft,
Polypropylene un citi nozīmē, ka apģērbam ir speciālas mitruma
atdeves, siltuma saglabāšanas un ventilācijas funkcijas. Pa virsu
apakšējam slānim jāvelk vējjaka, ja ir lietains laiks, vai
džemperis, ja laiks ir sauss. Skriešanai rudenī var derēt gan
parastās treniņbikses, ja gaisa temperatūra ir virs +15°C, vai
skriešanas legingi, ja temperatūra ir zemāka. Parasti legingus
izgatavo no gaisu necaurlaidīga materiāla ar ielaidumiem no
tīklveidīga materiāla ventilācijai – tie ir spējīgi vienlaicīgi gan
saglabāt siltumu, gan novirzīt mitrumu,” skaidro Anna
Ļapidevska.
Tomēr jāizvairās no pārāk liela apģērba daudzuma – jāpatur prātā, ka skriešanas laikā ķermeņa temperatūra paaugstinās, uzlabojas asinsrite, sirds strādā ātrāk un pastiprinās sviedru izdale, tādēļ jāizvairās no pārmērīgas sakaršanas. Ja dodaties skriet no mājām un atpakaļ, rezerves apģērbu ņemt nav nepieciešams, bet, ja pēc skrējiena tūlīt neatgriezīsieties mājās, jāparūpējas, lai līdzi būtu papildus sausas veļas un apavu komplekts.
Lai nesaaukstētos un maksimāli pasargātu sevi no nelabvēlīgo faktoru ietekmes, piemēram, aukstuma, lietus un vēja, ir obligāti jāpadomā par “vājo” vietu aizsardzību.
Sportojot ārā, ir būtiski, lai kājas vienmēr būtu sausas:
“Jāizvēlas skriešanas apavi ar GoreTex sistēmu – tā ir
ūdensizturīga un uztur kājas sausumā. Turklāt apaviem jābūt lielai
protektora rievai un labai amortizācijai. Lietainā laikā pēdas
saķere ar zemi kļūst sliktāka un dziļais protektors pasargās no
paslīdēšanas. Lai nesaaukstētos un maksimāli pasargātu sevi no
nelabvēlīgo faktoru ietekmes, piemēram, aukstuma, lietus un vēja,
ir obligāti jāpadomā par “vājo” vietu aizsardzību. Lai galva, seja
un muguras lejasdaļa būtu labi nosegtas, lieti var noderēt ausu
sildītājs, šalle un cimdi.”
Neaizmirsti par iesildīšanos un atsildīšanos
Iesildīšanās ir obligāta treniņa sastāvdaļa, bez tās skriešanu nav
vēlams sākt, it īpaši aukstā un lietainā laikā. Pirms došanās uz
treniņu veiciet vieglu iestiepšanos, virkni ar kāju vēzieniem,
dažiem palēcieniem un izklupieniem. Tas palīdzēs ķermenim labāk
pielāgoties skrējienam aukstumā. Skriešanas laikā neļaujiet sev
atdzist – pēc treniņa beigām uzreiz pārģērbieties sausās drēbēs un
tikai pēc tam veiciet atsildīšanos un izstiepšanos. Ja ir bijis
tempa vai intervāla skrējiens, svarīgi to pabeigt ar mierīgu
skrējienu. Tāpat ļoti noderīgs ir pašmasāžas rullis, ar kura
palīdzību pēc skrējiena var izrullēt visus nepieciešamos muskuļus,
tādējādi tos atslābinot.
Pareizs uzturs un šķidruma uzņemšana
Ogļhidrātus jāēd gan sacensību dienas brokastīs, gan uzreiz pēc
sacensībām – noteikti pirmās stundas laikā, lai maksimāli atjaunotu
glikogēna rezerves. Ātrāk šīs rezerves atjauno ogļhidrāti ar augstu
glikēmisko indeksu: cukurs, glikoze, pulētie rīsi, baltmaize vai
banāni. Brokastis vēlams ieturēt trīs stundas pirms sacensību
starta. Turklāt brokastis pirms sacensībām ir brīdis, kad nav
jādomā par šķiedrvielu uzņemšanu. Droši var ēst baltos rīsus,
baltmaizes grauzdiņus, saldu jogurtu vai pielikt cukura karoti pie
tējas – šī enerģija tiks iztērēta trasē! Ēdienreizē pirms
skriešanas noteikti jāizvairās no taukvielas saturošas maltītes, jo
tauki var kavēt tūlītējas enerģijas pieplūdumu. Jāatceras, ka tādi
saldumi kā šokolāde, konfektes, cepumi ir ar augstu tauku saturu –
tos atstājam sev kā balvu pēc veiksmīga finiša.
Sacensību laikā ieteicams apēst kādu augli vai sportistiem paredzētos uztura bagātinātājus, bet pirms paša skrējiena sākuma var apēst pavisam nelielu uzkodu – pusi banāna, dažas rozīnes vai marmelādes gabaliņu. Olbaltumvielas ir ieteicamas uzreiz pēc treniņa vai sacensībām – tās kopā ar saliktajiem ogļhidrātiem lieliski atjauno muskuļu tonusu. Savukārt, kafijai un zaļajai tējai ir stimulējošs efekts, kas palīdz garo distanču skrējējam ilgāk izturēt lielu slodzi, taču jāatceras, ka tie ir arī atūdeņošanos veicinoši dzērieni, tādēļ, ja dzeram, tad tikai nelielu tasīti.
Būtiska nozīme ir šķidruma uzņemšanai. Sacensību rītā pilnīgi
pietiks ar 200-300 ml ūdens, taču nav jāpārspīlē – svarīgākais ir
nejusties izslāpušam. Arī skriešanas laikā ieteicams sākt dzert
ūdeni jau laikus, kamēr slāpju sajūta nav sākusies. Ja jūtat slāpes
fiziskās slodzes laikā, tas norāda, ka ūdens organismā jau ir par
maz.