Arī bērns ar asinsreces traucējumiem drīkst sportot!

Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu aprūpes māsa Madara Blumberga atklāj, ka ir virkne fizisko aktivitāšu, kas piemērotas arī bērniem ar diagnozi – hemofilija.

“Mūsdienās mēs runājam par to, ka ir izslēgti tikai tie sporta veidi, kuros ir fizisks kontakts, piemēram, bokss, kikbokss, regbijs, futbols, kur var būt ļoti ciešā kontaktā ar komandas spēlētājiem, pretiniekiem vai bumbu,” norāda speciāliste un piebilst, ka savukārt labi ir sporta veidi, kas nodarbina visas muskuļu grupas: “Īpaši laba ir peldēšana, aerobika, vingrošana, velobraukšana.”

Speciāliste gan atgādina, ka svarīgi ievērot visus aizsardzības principus, lietojot ķiveri un citus aizsardzības elementus. "Taču mūsdienās mēs vairs nerunājam par to, ka bērns nedrīkst sportot vai, ka ir pilnībā ierobežots un drīkst tikai vingrot uz jogas paklājiņa. Tas, ko nedrīkstētu, ir hokejs, jo tur ir liels kontakts un spēlētāji daudz krīt, daudz cits citam uzbrūk, savukārt pretēji mēs runājam par sporta stundām skolā – 

bērns drīkst piedalīties sporta stundās, izņemot gadījumus, kad jaunieši spēlē tautas bumbu un neganti sit cits citam ar bumbu, kā arī ir atsevišķi vingrojumi, kas nav pielāgojami bērna locītavu stāvoklim,"  

Kā veicināt bērnu drošību ikdienā? 

Vecākiem ir svarīgi parūpēties par bērnu drošību, bet dažkārt ir grūti nodalīt drošību no ikdienas aktivitātēm, jo viss bērna ikdienā ir nedroši. Sākumā viņi sāk rāpot un velties, tad staigāt, skriet, braukt ar velosipēdu, skriet vēl ātrāk. Un visos šajos posmos vecākiem gribas bērnus pasargāt. Īpaši tos, kuriem ir asins recēšanas traucējumi, tostarp hemofilija.

Ko ir svarīgi darīt? Neapturēt viņu skrējienu. Palīdzēt mirkļos, kad viņi krīt, un vislabākais veids, kā palīdzēt, ir nodrošināt vajadzīgos aizsarglīdzekļus visos gadījumos, kad bērns brauc ar skrituļslidām, velosipēdu, izmanto kādu citu ierīci, kas ātri ripo uz priekšu. Šajās situācijās ir jālieto ķivere, ceļu un elkoņu sargi. Ir arī iespēja iegādāties speciālus sargus, kas ir mīksti, līdzīgi tiem, kādi ir hokejistiem, arī gūžai vai plecu rajonam, un tad bērns var pilnīgi droši braukt pat ar slēpēm, īpaši ziemā ar distanču slēpēm. “Tur absolūti nav nekādu lielāku traumas risku, kā vienkārši kāpjot mājās pa kāpnēm,” saka Madara Blumberga.

Svarīgi likt uzsvaru uz veselīgām aktivitātēm drošā telpā. Piemēram, bērns drīkst lēkāt pa batutu, bet tam apkārt ir mala un tajā brīdī neviens cits nav uz batuta, jo divu galvu sasišanās noteikti būs nopietnāka trauma nekā kritiens bērnam vienam pašam.

Līdzīgi ir arī, bērniem augot, kad viņi kļūst par pusaudžiem. Viņu uzvedība kļūst nedroša, un ne tāpēc, ka viņi ātrāk skrien vai lec, bet var parādīties kādi ieradumi, ballītes ar draugiem, nebūšana naktī mājās, vēlme aizbraukt klases ekskursijā bez vecākiem, vēlme izbraukt ārā no Latvijas vai vienkārši būt nometnē. “Tad svarīgas ir zināšanas – dot bērnam informāciju, ļaut pašam atbildēt par savu veselību un faktora ievadi, lai viņš varētu faktoru ievadīt jebkurā vietā un laikā un saprastu, ka bezatbildīga uzvedība var rezultēties ar traumu. Savukārt ilgtermiņā tas var novest pie viņa nespējas darīt kaut ko, ko bērns patiešām vēlas,” brīdina speciāliste.  
Plašāka informācija atrodama hema.lv, kur video interviju sērijas ietvaros tapis video “Vecākiem par hemofiliju”, kā arī atrodami divi palīgvideo “Soli pa solim” par asinsreces faktora injicēšanu.