Jūra paņem vairāku cilvēku dzīvības. Kā izvairīties no baisas nelaimes?

Divi gados jauni un fiziski labi sagatavoti vīrieši devās peldēties jūrā, neskatoties uz to, ka viļņi bijuši visai lieli. Pēc visa spriežot, viņi ir iekļuvuši atstraumē – vietā, kur viļņi pēc atduršanās krastā ar lielu spēku plūst atpakaļ.

Ģimeņu acu priekšā

Bojāgājušie Oskars Zālītis un Armands Ošiņš bijuši labi draugi un traģēdija notika viņu ģimeņu acu priekšā. Viņiem mēģināja steigties palīgā cita atpūtniece, Jūlija Metri, taču jauno sievieti piemeklēja tāds pats liktenis.

Viens no vīriešiem pavisam nesen bijis saderinājies, krastā viņu gaidīja dzīvesbiedre ar abu bērniņu... Oskars Zālītis bijis hokeja federācijas tiesnesis, piedalījies Entuziastu hokeja līgas spēlēs, strādājis “Daugavas” ledus hallē.

Jūlija strādāja piena pārstrādes uzņēmumā “Food Union”. Aculiecinieki stāsta, ka noslīkušie alkoholu nav lietojuši, bet negaidītā straume ir bijusi tik spēcīga, ka izmisīgā cīņa par dzīvību viņiem nepalīdzēja.

Bīstama parādība

Šī parādība pasaulē ir pazīstama ar nosaukumu “rip current”, burtiski tulkojot – plīstošā strāva. Tā ir bieži sastopama gandrīz visu jūru un okeānu piekrastē, un šīs straumes spēks parasti ir atkarīgs no viļņu lieluma.

Šā raksta autoram pašam reizi mūžā šo spēku ir gadījies pieredzēt jūrā pie Liepājas. Man tolaik bija sešpadsmit gadu, aktīvi trenējos peldēšanā, tādēļ visai pašpārliecināti gāju peldēties jūrā arī pavisam lielos viļņos. Notikuma dienā viļņi varēja būt divus līdz divarpus metru augstumā, un, ieejot ūdenī aptuveni līdz viduklim, pēkšņi sajutu, ka mani pamatīgā ātrumā sāk vilkt iekšā jūrā un nelīdz arī labās peldētprasmes.

Dieva laime, ka ceļā gadījās metāla slīdkalniņš, kuru iebūvēšana jūrā padomju laikā bija visai populāra. Pie tā pieķēros, kārtīgi atvilku elpu, un, tā kā uz krastu ejošie viļņi no manis bija aptuveni desmit metru attālumā, pēdējiem spēkiem izdevās līdz tiem nokļūt un laimīgi tikt krastā.

Kā šo vietu pazīt

Vietu, kur jūras ūdens straumē plūst prom no krasta, var visai viegli pazīt. Ir jāskatās uz viļņiem, un tur, kur ir šī straume, jūra it kā sadalās uz pusēm – abās pusēs viļņi ir, bet tiem pa vidu ir tāda kā upe ar mierīgu ūdeni.

Arī tad, ja šādas atstraumes nav, lielos viļņos tomēr peldēties ir visai bīstami, jo to spēks ir pamatīgs. Liels vilnis var aizsist elpu ieelpas brīdī vai pamatīgi triekt pret jūras dibenu, tāpēc var pat zaudēt samaņu. Nevajadzētu arī doties pārāk tālu no krasta, jo šādas jūrā velkošās straumes lielu viļņu gadījumā var izveidoties arī uz kāda no sēkļiem. Jāatceras, ka laba peldētprasme vēl neko negarantē.

Šogad līdz 2. jūlijam Latvijā noslīkuši jau 69 cilvēki, 26 no tiem peldsezonā, kas sākās 15. maijā.