Praktiski padomi: kā iesaistīt visu ģimeni regulārās fiziskās aktivitātēs

“Ģimenē mēs esam pieci un ikdienu veidojam tā, lai sportiskās aktivitātes būtu neatņemama sastāvdaļa. Jāatzīst, ne vienmēr tas ir bijis viegli, tomēr saspringts ritms nav iemesls tam, lai nesportotu,” ir pārliecināta Inga Akmentiņa-Smildziņa. 
 

Sportošana no bērnības ietekmē veselību un attīstību dažādos aspektos:

• Veselība: regulāra sportošana uzlabo imunitāti, stiprina vielmaiņu un samazina slimošanas risku. Tā arī veicina labu stāju un samazina iespējamos stājas problēmu riskus. 

• Fiziskā attīstība: sportošana attīsta fizisko sagatavotību, veiklību, koordināciju un līdzsvaru, kas ir svarīgi bērna fiziskajai attīstībai.
• Emocionālā un sociālā attīstība: sporta aktivitātes palīdz attīstīt emocionālās un sociālās prasmes, piemēram, mērķtiecību, pašpārliecinātību un spēju sadraudzēties un sastrādāties.

Praktiski ieteikumi, kā sportu padarīt par ikdienas sastāvdaļu:

1. Ļaut bērnam atrast savu sporta veidu. Jau no agras bērnības rosināt bērnu pašam izvēlēties sporta veidu, ko gribas izmēģināt. To var piedāvāt jau no trīs četru gadu vecuma. “Ļoti svarīgi ir ieklausīties bērna vēlmēs un respektēt tās. Piemēram, mūsu vecākais bērns jau trīs gadu vecumā cieši paziņoja, ka grib spēlēt futbolu. Atradām futbola skolu, un šis sporta veids viņu tiešām aizrāva,” pieredzē dalās vecāku organizācijas vadītāja, “Rimi Bērniem” eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa. Viņa stāsta, ka ģimenē attiecībā uz sportu ievērojot šādu principu: ja ir sajūta, ka izvēlētais sporta veids vairs nesaista, tad to var nomainīt tikai brīdī, kad vietā atrasts cits.
2. Regulārs sports arī vecākiem. “Esmu ievērojusi, ka pieaugušie ar sportošanu mēdz grēkot un atrunāties aptuveni šādi: man darbā šobrīd tik saspringts periods, man nav laika sportam! Tā, protams, var būt, tomēr aicinu šīs atrunas pavērtēt kritiskāk: tieši fiziskas aktivitātes ir tās, kas palīdz atbrīvoties no stresa, sniedz līdzsvaru, atjauno enerģiju un atgriež možu garu. Godīgi sev jāpajautā: vai tiešām laika sportošanai nav it nemaz? Varbūt tomēr savu dienu ir iespējams pārkārtot?” Inga Akmentiņa-Smildziņa iedrošina mainīt izraudzīto sporta veidu, ja tomēr ir sajūta, ka nav īstais: “Mūsu ģimenē daļa apmeklē sporta klubu, bet daļa izvēlas komandas sportu vai nodarbības grupā. Katram var būt savas gaidas no treniņiem, un ir svarīgi, lai tās tiek apmierinātas, jo lieliski, ja treniņš nav mokas, bet kaut kas, ko apmeklējam ar prieku.”
3. Kopīga rīta rosme. Ja tomēr nav laika vai iespēju apmeklēt regulārus treniņus ārpus mājas, tos var pildīt mājās! Piemēram, tā var būt 15–20 minūšu jogas nodarbība vai rīta rosme. Pašorganizēties var būt grūti, taču, ja to dara kopā, tas noteikti ir priecīgāk. Ja mājās ir mazulis, arī viņu noteikti var iesaistīt. Šeit vari skatīties video padomu ar vingrojumiem rīta rosmei, kurā var iesaistīties visa ģimene, – “Trīs minūšu rīta rosme prāta spēju uzlabošanai”.  
4. Gatavošanās sportiskam notikumam. Vienalga, vai ģimene līdz šim ir bijusi sportiska vai nē, ir vērtīgi, ja tā apņemas piedalīties kādā lielā sportiskā notikumā. Gatavošanās tam ir veids, kā ģimenē beidzot sākt ieviest regulāru sportošanu. Ja ikdienā jau sportojat, šis notikums var kļūt par skaistu saliedēšanās mirkli un, iespējams, par ikgadēju tradīciju. “Piemēram, mūsu ģimene ir piedalījusies Rimi Rīgas maratonā (šogad notiek 17. un 18. maijā) – visi kopā mērojām sešus kilometrus, un, protams, tam iepriekš gatavojāmies.” Ja ģimenē ir pavisam mazi bērni, var piedalīties “Bērnu dienā”, vairāk informācijas Rimirigamarathon.com.
5. Sarunas par veselīga dzīvesveida nozīmi. “Mūsu ģimenē sarunas par veselīga dzīvesveida nozīmi notiek regulāri un jau no bērnu mazām dienām. Piemēram, kāpēc no bērnudārza vai skolas labāk ir nākt kājām, nevis braukt ar sabiedrisko transportu; kāpēc ir svarīgi katru dienu uzturēties svaigā gaisā un vēdināt telpas; kāpēc labāk ir ēst pilngraudu maizi, nevis baltmaizi; kāpēc ir labāk dzert tīru, negāzētu ūdeni, nevis saldinātos gāzētos dzērienus; kāpēc desertus labāk ir gatavot mājās nekā pirkt veikalā gatavus. Un ka arī saldumiem ēdienkartē ir sava vieta,” teic “Rimi Bērniem” eksperte.