Kāpēc bērnam vajadzīga redzes pārbaude?

Regulāras pārbaudes

Parasti pirmā vizīte pie acu ārsta bērniem jāplāno apmēram viena gada vecumā. Nākošo vizīšu laiku parasti nozīmēārsts. Ja visi izmeklējumi ir normas robežās, tad acu ārstu apmeklē ap trīs gadu vecumu, tad piecos vai sešos gados un skolas vecumā. Protams, ja vecākiem ir aizdomas, ka ar bērna redzi vai acu stāvokli kaut kas nav kārtībā, tad pie acu ārsta jādodas nekavējoties. Skolas vecuma bērni nereti pie acu ārsta tiek atvesti tāpēc, ka viņi vairs neredz tāfeli, vai vecākiem un skolotājiem liekas, ka slikto sekmju iemesls varētu būt sliktā redze.

Skolas vecuma bērni nereti pie acu ārsta tiek atvesti tāpēc, ka viņi vairs neredz tāfeli, vai vecākiem un skolotājiem liekas, ka slikto sekmju iemesls varētu būt sliktā redze.

Tāpat arī vecāki parasti pamana jau nopietnus redzes funkciju traucējumus, tādus kā šķielēšana (tas nozīmē, ka objektu fiksē tikai viena acs), vai arī  tad, kad bērnam ir nopietnas sūdzības – galvas sāpes, slikta dūša, redzes miglošanās. Šajā vecumā vairums no izmeklēšanas metodēm ir tādas pašas kā pieaugušajiem. Kādas ir veicamās pārbaudes? Gan tālredzības gadījumā, gan arī tad, ja ir normāla redze, vajadzētu pārbaudīt redzes asumu un to, vai abas acis funkcionē vienādi, vai tās abas piedalās redzes procesā.
 

Biežākās redzes problēmas bērniem

Hipermetropija jeb tālredzība. Ja bērnam ir tālredzība, nereti ir vajadzīgas brilles tieši darbam tuvumā, lai neveidotos acu nogurums. Dažreiz brilles izraksta vājākas kā pilnā korekcija, jo hipermetropija var būt slēptā formā un tāluma redzei brilles nebūs nepieciešamas. Svarīgi to ir konstatēt pirms mācību gada sākuma, pretējā gadījumā bērns var negribēt mācīties, jo darbs tuvumā var izraisīt nogurumu un galvas sāpes redzes pārpūles dēļ.

Miopija jeb tuvredzība. Tuvredzības gadījumā parasti acs ābols ir garāks kā normāli tam vajadzētu būt. Augot organismam, aug arī acs ābols un tuvredzība progresē. Diemžēl, arī slodze tuvumā (piemēram, lasīšana, rakstīšana) arī stimulē tuvredzības progresu.

Šķielēšana apzīmē pataloģiju, kad abas actiņas ir novirzītas dažādos virzienos. Viena acs var būt novirzīta vai uz iekšu vai āru, uz augšu vai leju, kamēr otra fiksē pareizi centrāli. Šķielēšana var būt nepārtraukta vai periodiska. Tā var traucēt redzes attīstību un neatļaut attīstīties telpiskuma jeb dziļuma redzei. Tā var būt arī kosmētiska problēma.

Ambliopija jeb "slinkā acs" nozīmē pavājinātu redzi vienā vai abās acīs, ko nav iespējams koriģēt ar briļļu vai lēcu palīdzību. Tā veidojas zīdaiņa vecumā vai agrā bērnībā, kas ir visjūtīgākais bērna redzes attīstības periods. Jo agrāk ambliopija ir atklāta un ārstēta, jo labāks ir rezultāts. Pēc 7-8 gadu vecuma ambliopiju vairs nevar izārstēt. Ambliopiju rada jebkurš iemesls, kas traucē attēlam nonākt tīklenē caur acs optisko sistēmu. Visbiežākie "slinkās acs" iemesli ir staru laušanas īpatnības, šķielēšana un actiņas caurspīdīgās vides slimības, kas neatļauj attēlam precīzi projicēties uz tīklenes. Lai šo slimību ārstētu, nepieciešams ne tikai novērst tās cēloni, bet arī likt "slinkajai actiņai" pastiprināti strādāt - skatīties. To panāk, ja veselo, labāk redzošo actiņu aizlīmē ar īpašu plāksteri noteiktu dienas laiku.

Arī pusaudžiem un pieaugušajiem redzes pārbaude jāveic reizi gadā, īpaši tiem, kam darbs ir saistīts ar darbu tuvumā, piemēram, darbs ar datoru, dokumentiem, smalkiem rokdarbiem.

Briļļu lēcu izvēle

Tā kā bērniem brilles jāmaina bieži, parasti vecāki izvēlas polimēra lēcas ar cieto pārklājumu, jo tās ir izturīgas pret mehāniskiem bojājumiem, turklāt tās ir drošas un plīstot acu traumas risks ir būtiski mazāks kā minerāla lēcām. Speciālisti iesaka polimēra lēcas ar antirefleksa pārklājumiem, kas ir antirefleksa pārklājumi atstaro zibšņus un nevajadzīgos atspulgus, tā uzlabojot redzes kvalitāti. Atkarībā no briļļu lēcu stipruma var izvēlēties arī plānās polimēra lēcas, jo tās ir vieglākas un plānākas par parastā indeksa lēcām (jo augstāks indekss, jo plānāka lēca). Kā zināms, no jebkuras briļļu lēcas virsmas neatkarīgi no tās materiāla atstarojas gaisma. Savukārt gaismas zudumi samazina kontrastu un redzes kvalitāti. Tāpēc antirefleksa pārklājums tiek ieteikts visiem briļļu valkātājiem, jo tas samazina no lēcas virsmas atstaroto gaismu, līdz ar to redze kļūst kontrastaināka un tuvāka dabiskajai. Augsta indeksa lēcām šie gaismas zudumi ir lielāki, tāpēc tām antirefleksa pārklājums ir obligāts. Medicīnisku indikāciju gadījumos, piemēram, kad redzes virsma nav sfēriska vai pēc kataraktas operācijām, bērniem dažkārt jālieto kontaktlēcas. Bet to var noteikt tikai ārsts.
 

Atceries!

• Arī pusaudžiem un pieaugušajiem redzes pārbaude jāveic reizi gadā, īpaši tiem, kam darbs ir saistīts ar darbu tuvumā, piemēram, darbs ar datoru, dokumentiem, smalkiem rokdarbiem. Turklāt jāņem vērā, ka tuvredzība var veidoties arī pieaugušajiem, kuri nav sasnieguši 45 gadu vecumu, kas ir laiks, kad sākas acs akomodācijas atslābināšanās. Tas nozīmē, ka acs lēca jaunībā spēj izlocīties un automātiski piemērot skatu tuvumā un tālumā, bet novecojot šī spēja pavājinās.