Vīrs netīra zobus. Palīgā!

„Visi prasa par maziem bērniem, es jautāšu, ko darīt ar vīra zobiem. Viņam ir 26 gadi, un viņš netīra zobus. Rezultātā zobi ir dzelteni, asiņo smaganas un pastāvīgi ir slikta elpa. Esam bieži par šo tēmu runājuši, lai viņš nebrīnās, ka es ar viņu nevēlos skūpstīties, bet vienalga vīrs zobus iztīra apmēram reizi nedēļā. Un arī tikai tad, kad stāvu blakus. Vīra attaisnojums jums liks smieties — zobu tīrīšana bojājot emalju. Pie zobārsta arī kategoriski atsakās iet, jo zobi esot veseli. Palīdziet ar dažiem argumentiem par labu zobu tīrīšanai un zobārsta apmeklēšanai!” Komentē zobārste Baiba Krauze.

FOTO: Mammamuntetiem.lv

Cilvēkam ir dotas piecas maņas. Un ar katru no tām mēs sajūtam gan sev tīkamas, gan ne tik tīkamas lietas. Redze, tauste, oža, dzirde, garša — tās ir mūsu maņas, kas pavada mūs uz katra soļa. Kas vienam būs tīkams, tas otram netīkams, bet ir daudz lietu, kas ir kopīgi nepatīkamas ja ne katram, tad vismaz katram otrajam cilvēkam. Tās mūs pamatīgi kaitina un spēj izraisīt negatīvu emociju vētru. Un, protams, pirmajā vietā starp kaitinošajām lietām ir līdzcilvēku sliktas higiēnas ieradumi — pārsvarā ar to mēs sastopamies tieši mājās. Vīrus kaitina sievas, sievas kaitina vīri, bet abus vecākus spēj nokaitināt bērnu neizdarības. Tātad — vienā no pirmajām vietām kaitinošo ieradumu sarakstā gozējas slikta higiēna. Un zem tā jāsaprot gan slikts ķermeņa aromāts, gan nepatīkama smaka novelkot apavus, gan slikta mutes dobuma higiēna – smaka no mutes, aplikti zobi, vizuāli redzami bojājumi. Ja šī problēma ir kādam jūsu darba kolēģim, tad visbiežāk noklusēsiet, cerot, ka gan jau kāds cits pateiks, bet, ja šī problēma ir kādam no jūsu ģimenes locekļiem, tad noteikti vēlēsieties to risināt. Bet kā? Ja tā ir bērnam, tad cerības nonākt pie pozitīva iznākuma ir lielākas nekā, ja šī problēma ir, piemēram, jūsu vīram... Jo, kā tautā saka – līku koku neiztaisnosi, bet, varbūt tomēr?

Četras problēmas
Tātad — lai jebkurš cilvēks spētu uzturēt labu mutes dobuma higiēnu, nav vajadzīgs daudz. Zobu birste, zobu pasta, zobu diegs un ūdens. Ar to arī pietiek. Mūsu mutes dobumā uz pastāvīgu dzīvi ir apmetušās vairāk kā 615 dažādu baktēriju sugu. Harvardas profesors periodontoloģijā Sigmunds Sokranskis (Sigmund Socransky) kādā rakstā ir minējios, ka baktēriju skaits mutes dobumā viennozīmīgi ir lielāks nekā cilvēku skaits uz zemeslodes. Kā izpaužas slikta mutes dobuma higiēna?
•    asiņojošas, tūskainas, sāpīgas smaganas;
•    slikta elpa;
•    dzeltens vai brūns aplikums uz zobiem;
•    strauji palielinās kariesa aktivitāte, var sākties zobu balstaudu sistēmas (kaula un saišu) saslimšanas, kam seko palielināts zobu kustīgums.

Kādas ir sliktas mutes dobuma higiēnas sekas?
Patiesībā tā ir ķēdes reakcija — mūsu mutes dobumā ir gan labās, gan sliktās baktērijas. Sliktās atbild par paaugstinātu kariesa aktivitāti, smaganu saslimšanām, problēmām ar kaulu, sliktu elpu. Ja mūsu mutes dobuma higiēna ir slikta, tad sliktās baktērijas savairojas tik daudz, ka labās vairs nav spējīgas ar tām konkurēt. Rezultāts — kariess, gingivīts (smaganu iekaisums), periodontīts (kaula un zobu saišu saslimšana), zobu zaudējums. Protams, ne katram pieaugušajam augstākminētie argumenti liksies pietiekoši nozīmīgi... Jo — kas gan tas ir, zaudēt zobu? Laikam jau nekas, ja cilvēks zaudē vienu zobu. Bet, ja tiek zaudēta puse no esošajiem? Un ejot uz darba interviju svarīgs ir ne tikai tīrs un kārtīgs apģērbs, bet arī — smaka no mutes...

 

Sievietēm, kurām ir slikta mutes dobuma higiēna, periodonta saslimšanas, pēc zinātnisko pētījumu datiem daudz biežāk bērni dzimst ar mazu svaru un priekšlaicīgi.

 

Reklāma
Reklāma

Kā arī pēdējos gados atkal tiek apskatīta mutes dobuma baktēriju ciešā saistība ar dažādām organisma saslimšanām, piemēram, sirds vārstuļu saslimšanām, bakteriālu pneimoniju u.c. Tiek uzskatīts, ka mutes dobuma patogēnās baktērijas ar asins straumi spēj migrēt pa organismu un „pieķerties” slimai vietai, piemēram, bojātam sirds vārstulim un uzturēt tur saslimšanu. Šo sauc par fokālās infekcijas teoriju. Sievietēm, kurām ir slikta mutes dobuma higiēna, periodonta saslimšanas, pēc zinātnisko pētījumu datiem daudz biežāk bērni dzimst ar mazu svaru un priekšlaicīgi. Ja vecāki bērnam nodod savas sliktās baktērijas, tad droši var rēķināties ar to, ka bērnam būs līdzīgas mutes dobuma problēmas kā vecākiem — augsta kariesa aktivitāte nav tikai tāpēc, ka ēd konfektes... Lai būtu augsta kariesa aktivitāte nepieciešami gan mikrobi, gan ogļhidrāti... Un tas ir mīts, ka kaula un zobu saišu problēmas — periodonta saslimšanas — attīstās tikai veciem cilvēkiem. Šai saslimšanai ir gan juvenīlās formas, kas atklājas pusaudža vecumā, gan formas, kas atklājas ap 30 gadu vecumu un var būt pat tik agresīvas, ka zobi paliek ļoti kustīgi un tiek zaudēti 5 gadu laikā...

Kāpēc ir grūti kopt zobus?
Kāpēc cilvēkiem ir slikta mutes dobuma higiēna, ja to uzturēt ir patiesībā tik vienkārši? Daudzos gadījumos to saista ar ģimenes modeli. Piemēram —  mans tēvs nav tīrījis zobus, un viņam tie ir labi līdz sirmam vecumam, kāpēc man tie būtu jātīra? Tad vēl var būt kāda īpaši negatīva pieredze ar zobārstu „padomju laikos” un zobu netīrīšana var izveidoties kā psiholoģiska aizsargreakcija. Apmēram tā, ja jau man zobi tik slikti un es esmu tik slikts pacients, tad netīrīšu vispār. Kā arī tā var būt aizsargreakcija pret zobu labošanu — ja sāpējis labojot vai bijušas kādas citas problēmas. Vismaz agrākos laikos labošanas notika bez anestēzijas un tas nebūt nebija patīkams pasākums. Kad zobu rāva, tad vismaz atsāpināja — līdz ar to loģika elemetāra. Lai nesāpētu, kad labo, tad labāk iet izraut bez sāpēm...  Parasti tā ir psiholoģiskas dabas problēma, kurai tiek atrasts kāds cits izskaidrojums, piemēram — man paliek slikti no zobu pastas, ar zobu birsti var sabojāt zobus utt.

Ko darīt?
Mans ieteikums — izrunāt ar cilvēku problēmu. Izstāstīt to, ka baktērijas var izraisīt arī nopietnas veselības problēmas. Padomāt par to, ka jauns cilvēks agri zaudēs zobus un tiks pie izņemamām platēm, jo neviens pacientam ar kritisku higiēnu nepuiedāvās likt tiltus vai implantus... Padomāt par to, ka mīļotā sieviete vairs negribēs skūpstīties vai par to, ka bērns pateiks — fui, nebučo mani, tu smirdi... Bērni ir tieši, šādās lietās viņi nemelo... Un gala beigās — ultimāts. Kāds, to lai katrs izdomā pats. Nopirkt dāvanu karti kādā no klīnikām (tagad dāvanu kartes ir daudzās klīnikās) un uzdāvināt „vaininiekam” ar tekstu — apmeklē higiēnistu. Kamēr to neizdarīsi... — te katrs „ieliekam” savu ultimātu. Ultimātam jābūt tādam, kas otram ir patiešām svarīgs. Pēc higiēnista apmeklējuma sajūta būs ļoti patīkama. Tas varētu būt pirmais grūdiens. Vēl var mēģināt zobārstniecības kabinetā nopirkt krāsojošās tabletes, ar kurām  iekrāsojas zobu aplikums. Šo krāsu var notīrī tikai ar zobu birsti un zobu pastu... Un visbeidzot — salabot vienu zobu izmaksā, piemēram, 40 lati, bet salabot 28 zobus?


Autore: Baiba Krauze, zobārste