Vīrs netīra zobus. Palīgā!
„Visi prasa par maziem bērniem, es jautāšu, ko darīt ar vīra zobiem. Viņam ir 26 gadi, un viņš netīra zobus. Rezultātā zobi ir dzelteni, asiņo smaganas un pastāvīgi ir slikta elpa. Esam bieži par šo tēmu runājuši, lai viņš nebrīnās, ka es ar viņu nevēlos skūpstīties, bet vienalga vīrs zobus iztīra apmēram reizi nedēļā. Un arī tikai tad, kad stāvu blakus. Vīra attaisnojums jums liks smieties — zobu tīrīšana bojājot emalju. Pie zobārsta arī kategoriski atsakās iet, jo zobi esot veseli. Palīdziet ar dažiem argumentiem par labu zobu tīrīšanai un zobārsta apmeklēšanai!” Komentē zobārste Baiba Krauze.
Cilvēkam ir dotas piecas maņas. Un ar katru no tām mēs sajūtam
gan sev tīkamas, gan ne tik tīkamas lietas. Redze, tauste, oža,
dzirde, garša — tās ir mūsu maņas, kas pavada mūs uz katra soļa.
Kas vienam būs tīkams, tas otram netīkams, bet ir daudz lietu, kas
ir kopīgi nepatīkamas ja ne katram, tad vismaz katram otrajam
cilvēkam. Tās mūs pamatīgi kaitina un spēj izraisīt negatīvu
emociju vētru. Un, protams, pirmajā vietā starp kaitinošajām lietām
ir līdzcilvēku sliktas higiēnas ieradumi — pārsvarā ar to mēs
sastopamies tieši mājās. Vīrus kaitina sievas, sievas kaitina vīri,
bet abus vecākus spēj nokaitināt bērnu neizdarības. Tātad — vienā
no pirmajām vietām kaitinošo ieradumu sarakstā gozējas slikta
higiēna. Un zem tā jāsaprot gan slikts ķermeņa aromāts, gan
nepatīkama smaka novelkot apavus, gan slikta mutes dobuma higiēna –
smaka no mutes, aplikti zobi, vizuāli redzami bojājumi. Ja šī
problēma ir kādam jūsu darba kolēģim, tad visbiežāk noklusēsiet,
cerot, ka gan jau kāds cits pateiks, bet, ja šī problēma ir kādam
no jūsu ģimenes locekļiem, tad noteikti vēlēsieties to risināt. Bet
kā? Ja tā ir bērnam, tad cerības nonākt pie pozitīva iznākuma ir
lielākas nekā, ja šī problēma ir, piemēram, jūsu vīram... Jo, kā
tautā saka – līku koku neiztaisnosi, bet, varbūt tomēr?
Četras problēmas
Tātad — lai jebkurš cilvēks spētu uzturēt labu mutes dobuma
higiēnu, nav vajadzīgs daudz. Zobu birste, zobu pasta, zobu diegs
un ūdens. Ar to arī pietiek. Mūsu mutes dobumā uz pastāvīgu dzīvi
ir apmetušās vairāk kā 615 dažādu baktēriju sugu. Harvardas
profesors periodontoloģijā Sigmunds Sokranskis (Sigmund
Socransky) kādā rakstā ir minējios, ka baktēriju skaits mutes
dobumā viennozīmīgi ir lielāks nekā cilvēku skaits uz zemeslodes.
Kā izpaužas slikta mutes dobuma higiēna?
• asiņojošas, tūskainas, sāpīgas smaganas;
• slikta elpa;
• dzeltens vai brūns aplikums uz zobiem;
• strauji palielinās kariesa aktivitāte, var
sākties zobu balstaudu sistēmas (kaula un saišu) saslimšanas, kam
seko palielināts zobu kustīgums.
Kādas ir sliktas mutes dobuma higiēnas sekas?
Patiesībā tā ir ķēdes reakcija — mūsu mutes dobumā ir gan labās,
gan sliktās baktērijas. Sliktās atbild par paaugstinātu kariesa
aktivitāti, smaganu saslimšanām, problēmām ar kaulu, sliktu elpu.
Ja mūsu mutes dobuma higiēna ir slikta, tad sliktās baktērijas
savairojas tik daudz, ka labās vairs nav spējīgas ar tām konkurēt.
Rezultāts — kariess, gingivīts (smaganu iekaisums), periodontīts
(kaula un zobu saišu saslimšana), zobu zaudējums. Protams, ne
katram pieaugušajam augstākminētie argumenti liksies pietiekoši
nozīmīgi... Jo — kas gan tas ir, zaudēt zobu? Laikam jau nekas, ja
cilvēks zaudē vienu zobu. Bet, ja tiek zaudēta puse no esošajiem?
Un ejot uz darba interviju svarīgs ir ne tikai tīrs un kārtīgs
apģērbs, bet arī — smaka no mutes...
Sievietēm, kurām ir slikta mutes dobuma higiēna, periodonta saslimšanas, pēc zinātnisko pētījumu datiem daudz biežāk bērni dzimst ar mazu svaru un priekšlaicīgi.
Kā arī pēdējos gados atkal tiek apskatīta mutes dobuma baktēriju
ciešā saistība ar dažādām organisma saslimšanām, piemēram, sirds
vārstuļu saslimšanām, bakteriālu pneimoniju u.c. Tiek uzskatīts, ka
mutes dobuma patogēnās baktērijas ar asins straumi spēj migrēt pa
organismu un „pieķerties” slimai vietai, piemēram, bojātam sirds
vārstulim un uzturēt tur saslimšanu. Šo sauc par fokālās infekcijas
teoriju. Sievietēm, kurām ir slikta mutes dobuma higiēna,
periodonta saslimšanas, pēc zinātnisko pētījumu datiem daudz biežāk
bērni dzimst ar mazu svaru un priekšlaicīgi. Ja vecāki bērnam nodod
savas sliktās baktērijas, tad droši var rēķināties ar to, ka bērnam
būs līdzīgas mutes dobuma problēmas kā vecākiem — augsta kariesa
aktivitāte nav tikai tāpēc, ka ēd konfektes... Lai būtu augsta
kariesa aktivitāte nepieciešami gan mikrobi, gan ogļhidrāti... Un
tas ir mīts, ka kaula un zobu saišu problēmas — periodonta
saslimšanas — attīstās tikai veciem cilvēkiem. Šai saslimšanai ir
gan juvenīlās formas, kas atklājas pusaudža vecumā, gan formas, kas
atklājas ap 30 gadu vecumu un var būt pat tik agresīvas, ka zobi
paliek ļoti kustīgi un tiek zaudēti 5 gadu laikā...
Kāpēc ir grūti kopt zobus?
Kāpēc cilvēkiem ir slikta mutes dobuma higiēna, ja to uzturēt ir
patiesībā tik vienkārši? Daudzos gadījumos to saista ar ģimenes
modeli. Piemēram — mans tēvs nav tīrījis zobus, un viņam tie
ir labi līdz sirmam vecumam, kāpēc man tie būtu jātīra? Tad vēl var
būt kāda īpaši negatīva pieredze ar zobārstu „padomju laikos” un
zobu netīrīšana var izveidoties kā psiholoģiska aizsargreakcija.
Apmēram tā, ja jau man zobi tik slikti un es esmu tik slikts
pacients, tad netīrīšu vispār. Kā arī tā var būt aizsargreakcija
pret zobu labošanu — ja sāpējis labojot vai bijušas kādas citas
problēmas. Vismaz agrākos laikos labošanas notika bez anestēzijas
un tas nebūt nebija patīkams pasākums. Kad zobu rāva, tad vismaz
atsāpināja — līdz ar to loģika elemetāra. Lai nesāpētu, kad labo,
tad labāk iet izraut bez sāpēm... Parasti tā ir psiholoģiskas
dabas problēma, kurai tiek atrasts kāds cits izskaidrojums,
piemēram — man paliek slikti no zobu pastas, ar zobu birsti var
sabojāt zobus utt.
Ko darīt?
Mans ieteikums — izrunāt ar cilvēku problēmu. Izstāstīt to, ka
baktērijas var izraisīt arī nopietnas veselības problēmas. Padomāt
par to, ka jauns cilvēks agri zaudēs zobus un tiks pie izņemamām
platēm, jo neviens pacientam ar kritisku higiēnu nepuiedāvās likt
tiltus vai implantus... Padomāt par to, ka mīļotā sieviete vairs
negribēs skūpstīties vai par to, ka bērns pateiks — fui, nebučo
mani, tu smirdi... Bērni ir tieši, šādās lietās viņi nemelo... Un
gala beigās — ultimāts. Kāds, to lai katrs izdomā pats. Nopirkt
dāvanu karti kādā no klīnikām (tagad dāvanu kartes ir daudzās
klīnikās) un uzdāvināt „vaininiekam” ar tekstu — apmeklē
higiēnistu. Kamēr to neizdarīsi... — te katrs „ieliekam” savu
ultimātu. Ultimātam jābūt tādam, kas otram ir patiešām svarīgs. Pēc
higiēnista apmeklējuma sajūta būs ļoti patīkama. Tas varētu būt
pirmais grūdiens. Vēl var mēģināt zobārstniecības kabinetā nopirkt
krāsojošās tabletes, ar kurām iekrāsojas zobu aplikums. Šo
krāsu var notīrī tikai ar zobu birsti un zobu pastu... Un
visbeidzot — salabot vienu zobu izmaksā, piemēram, 40 lati, bet
salabot 28 zobus?
Autore: Baiba Krauze, zobārste