Svarīgākais, kas jāzina par saaukstēšanos un imunitātes stiprināšanu

• Ja cilvēkam ir kāda hroniska saslimšana, tad saaukstēšanās un līdz ar to sekojošā novājinātā imunitāte var provocēt snaudošo kaiti. Sevišķi tas raksturīgs tiem, kas sirgst, piemēram, ar cistītu, alerģijām un tādām ādas slimībām kā atopiskais dermatīts un psoriāze, jo drēgnais laiks tām ir īpaši nelabvēlīgs.
• Nekādā gadījumā pie pirmajiem saaukstēšanās simptomiem nevajadzētu lietot antibiotikas pēc paša iniciatīvas un zāļu pieejamības, jo nepareiza un nepiemērotu antibiotiku lietošana var veidot mikroorganismu rezistenci, kad medikaments vairs neiedarbojas uz slimības izraisītāju, kā dēļ nereti pēc tam arī ārstam kļūst apgrūtinoši atrast tās zāles, kuras organisms pieņems un apkaros nevēlamos konkrētās slimības mikroorganismus.
• Daudzi aptiekā nopērkamie pretsaaukstēšanās līdzekļi ir paredzēti galvenokārt paaugstinātas temperatūras samazināšanai, tādēļ tos ieteicams lietot vienīgi tad, ja temperatūra ir augstāka par 38 °C. Pretējā gadījumā tie tikai novājinās organismu.
• Zobu pastām un mutes skalošanas līdzekļiem ir antibakteriāla iedarbība, tādēļ to lietošana un rūpīga mutes dobuma kopšana ir svarīgs profilaktorisks faktors.

Kas tā tāda saaukstēšanās?

Kā var secināt pēc nosaukuma, saaukstēšanās ir cieši saistīta ar aukstumu. Ja ķermenis tam nav sagatavots, aukstums var radīt diskomfortu. Taču katram cilvēkam šī nepatīkamā aukstuma pakāpe var būt atšķirīga, līdzīgi kā sāpju slieksnis. Lai kā arī gribētos, ne pret visu mēs varam nodrošināties. Jo iesākumā saaukstēšanās vēl pati par sevi nav slimība, bet gan tikai brīdis, kad jūtamies nosaluši. Var gadīties aizmirst lietussargu, kam seko sālīšana un slapjas kājas. Retāks un ekstrēmāks pasākums ir iekrišana aukstā ūdenī, taču arī tas mēdz notikt. Un pārlieku liels un ilgstošs aukstums gluži tāpat kā karstums samazina organisma aizsargspējas. Taču šoreiz runāsim par saaukstēšanos kā par parasto un ikdienišķo rudens kaiti. Un par tādu tā kļūst tad, kad nosalušajam cilvēkam ar vāju imunitāti vieglāk piekļūst vīrusi. Organisma aizsargspējas samazina arī pārdzīvojumi, nogurums un nepietiekams miegs, kā arī kontaktēšanās ar cilvēkiem, kas jau ir saslimuši ar kādu no gaisa pilienu infekcijām.

 

Par rūdīšanos

Ir zināms, ka norūdīts ķermenis daudz labāk pretojas saaukstēšanās slimībām. Taču būtiski ir atcerēties, ka rūdīšanās procedūras jāveic pamazām un pakāpeniski. Svarīgs priekšnoteikums ir tas, lai ķermenis justos komfortabli. Vēsas, neilgas dušas iesākumā būs tieši laikā. Kad ķermenis pie tām ir pieradis, pakāpeniski mazgāšanās ilgumu var pagarināt. Ja mājās ir auksts un arī pēc vannošanās un dušas ir nosaluma sajūta, tad, visdrīzāk, ka var rasties saaukstēšanās, nevis organisma spēcināšana.
Līdzīgi ir ar drēbju izvēli vēsā laikā. Ir cilvēki, kas pat ziemā jūtas ļoti labi plānā vējjakā, turpretī citiem jau ar pirmajām salnām gribas vilkt cimdus un cepurīti. Savas izjūtas noteikti nevajadzētu ignorēt, jo, sekojot modei un velkot drēbes, kurās salst, vienīgi var saaukstēties, tā sakot - nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Tāpat ļoti labas vispārīgai organisma stiprināšanai ir peldes, vasarā - brīvā dabā, rudenī - baseinos.
 

Caurvējš

Tas ir ļoti viltīgs, ja tā varētu teikt, jo reizēm to pat nemana un karstā laikā dažādās telpas vietās atvērts logs var pat sniegt patīkamu veldzi. Taču lielākais risks ir tas, ka kāda ķermeņa daļa ilgstoši ir pakļauta dzesēšanai.
Organisms uz to reaģē ar paaugstinātu muskuļu tonusu konkrētajā vietā.
Kad notiek nevienmērīga asinsapgāde, tas var izsaukt gan iesnas, gan iekaisumu un sāpes.
Ne velti mēdz teikt, ka caurvējā ir apaukstēts, teiksim, viens plecs vai mugura.
būtiskas nozīmes pie saaukstēšanās C vitamīna uzņemšanas nozīmē, jo vienā augļa šķēlē šī vitamīna koncentrācija ir pārāk niecīga, lai runātu par organisma stiprināšanu Lai tiešām būtu efekts, ir jāapēd vismaz vesels citrons. Tāpat arī ilgā transportēšana un uzglabāšana var stipri vien mazināt tā dziedniecisko vērtību. Nostrādā drīzāk psiholoģiskais faktors, tas, ka dzēriens ir karsts, un patīkamā skābenā garša, kas nedaudz uzlabo kuņģa darbību.
Arī karstās tējas ar ievārījumu maz ko dod vitamīnu uzņemšanas sakarā, jo kārtīgā zaptē viss labais un derīgais ir pārvārīts un pārcukurots. Tā kā ievārījums tāds našķis patiesībā vien ir! Tomēr, tā kā saaukstēšanās gadījumā ir ieteicams lietot daudz šķidruma, protams, izvēlamies labāk šos, nekā krāsainos burbuļūdeņus!
 

Rasputina imunitāte

Nostāsti vēsta, ka mūku Rasputinu ienaidniekiem neizdevās noindēt, jo viņš ilgāku laiku bija lietojis indi ļoti mazās devās un pieradinājis sevi pie tās. Līdzīgi ir ar rūdīšanos - ja to dara pamazām, tad tas ir spēcinoši un dziednieciski, taču, pārāk intensīvi piekopjot, efekts būs pretējs.
 

Ar deguna pilieniem prātīgi

Saaukstēšanās periodā, ko pavada iesnas un aizlikts deguns, populāri ir lietot dažādus deguna pilienus vai aerosolus, jo tie ļoti strauji atvieglo elpošanu un mazina deguna gļotādas tūsku, taču tikai konkrētu laiku, parasti pāris stundas, bet pēc tam aiztikums atjaunojas. Lietojot ilgāk par norādīto, var izveidoties organisma pieradums. Svarīgi ir atrast iemeslu, kādēļ rodas šī tūska, un to pareizi ārstēt. Teiksim, ja tā ir radusies alerģisku kairinājumu ietekmē, tad ārsts nozīmē speciālus antihistamīnu (pretalerģiskos) deguna pilienus un/ vai orāli lietojamas zāles, mikstūras.
 

Vitamīni

Iestājoties rudenim, profilakses nolūkos var sākt lietot multivitamīnus, kuru sastāvs ir veidots tā. ka tie satur visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas. Taču, ja ir parādījušies pirmie slimības simptomi, papildus var lietot arī C vitamīnu. Veselam cilvēkam rekomendējamā C vitamīna diennakts deva ir 50 mg, bet pie saaukstēšanās to var palielināt līdz 500 mg. Dažas teorijas iesaka lietot pat vairākus gramus šī vitamīna, taču pagaidām nav apstiprinātu pētījumu, ka tik liels vitamīna daudzums reāli veicinātu atveseļošanos. Jāatceras, ka liekais vitamīna daudzums tāpat no organisma tiek izvadīts ar urīnu.
 

Veselīgās piedevas

Kamēr cilvēks ir vesels, pilnīgi pietiek ar normālu ēšanu, līdzsvarotu garastāvokli un 7-8 stundu nakts miegu. Taču laikā, kad īpaši izplatītas ir vīrusu infekcijas, lieti noder arī ēdienkartē veikt profilaktiskās korekcijas. Jau izsens zināmie imunitātes stiprinātāji ķiploki un sīpoli, lietojot kopā ar pamatēdienu, mazāk kairinās kuņģi, bet, ja ir netīkams to izraisītais elpas aromāts, ķiploki ir pieejami arī tablešu veidā. Imunitāti spēcinoši ir arī ziedputekšņi un propoliss, tas gan attiecas tikai uz cilvēkiem, kam ir laba šo produktu panesība un nav novērota alerģija uz tiem. Ja parādās viegli saaukstēšanās simptomi, pirmās trīs dienas ieteicams lietot tautas ārstēšanās līdzekļus -daudz dzert zāļu tēju (liepziedu, kumelīšu, aveņu augļu, mežrozīšu, piparmētru, pelašķu u.c.). Ļoti spēcinoši ir arī ingvera novārījums ar medu un jogu tēja, kuras pamatā ir dažādu garšvielu maisījums un melnā tēja.  

Kā atšķirt saaukstēšanos no gripas?

Galvenā pazīme, kas atšķir saaukstēšanos no gripas, ir tā, ka visi slimību pavadošie nepatīkamie simptomi (galvassāpes, klepus, drebuļi, nogurums un muskuļu sāpes) gripai parādās ļoti strauji un ir stipri izteikti, atšķirībā no saaukstēšanās, kuras raksturīgais diskomforts ir salīdzinoši neliels.

Avots: www.veseliba.lv