Cīnies pret gripu ar seksu! Un citi padomi
Tiklīdz šķiet, ka jums tuvojas gripa — nekavējoties liecieties gultā. Tomēr labs profilakses līdzeklis pret viltīgo infekciju var būt arī sekss, raksta portāls www.kasjauns.lv.
Pensilvānijas Wilkes Universitātes zinātnieki izpētījuši —
regulārs sekss ievērojami samazina iespēju saaukstēties vai saslimt
ar gripu. Un tam atrasts arī zinātnisks pamatojums — cilvēkiem, kas
mīlējas vismaz 1 – 2 reizes nedēļā asinīs imūnglobulīna līmenis
palielinās pat par 30 %.
Arī stresa līmenis seksa laikā samazinās, paaugstinās to hormonu
līmenis, kas nodrošina veselīgu miegu un organisma pašatjaunošanos.
Regulāra mīlēšanās, kā labs aerobais treniņš nostiprina sirdi un
organisma asinsapgādi, bet rīta sekss ir efektīvāks pat par rīta
rosmi.
Tomēr, diez vai kāds nopietni gatavs stāties pretim gripai tikai ar
seksu.
Izvairies no satikšanās ar vīrusu!
Gripas vīruss sastopams turpat, kur daudz cilvēku. Brauciens
pārpildītā trolejbusā, kino apmeklējums vai ballīte var būt laba
randiņu vieta ar mikroskopisko naidnieku. Tāpēc centieties
izvairīties no liekas braukšanas sabiedriskā transportā un, ja ne
visu ceļu, tad dažas pieturas ejiet kājām — kustības svaigā gaisā
ne vien samazinās iespēju satikties ar savu liktenīgo vīrusu, bet
arī uzlabos imunitāti un pašsajūtu. Grūtāk šo ieteikumu izmantot
tiem, kam jālido ar lidmašīnu.
Apkakle kā sejas maska
Ja nepiederat pie cilvēkiem, kas bez problēmām riskantās situācijās
uzvelk sejas masku, varat izlīdzēties ar apģērbu. Augsta apkakle
vai šalle noderēs brīžos, kad kāds vīrusa skartais jūsu klātbūtnē
sāk ļoti klepot vai šķaudīt. Augsto apkali var pavilkt priekšā
degunam un mutei.
Tā palīdzēs arī pret ļoti sirsnīgiem draugiem, kam ir paradums jūs
satiekoties apkampt un pat skūpstīt, aizmirstot par savu klepu un
iesnām.
Izdzeniet vīrusu no savām telpām!
Vīrusu sezonas laikā tos skolās, bērnudārzos, slimnīcās vai
veikalos katru dienu var atnest kāds apmeklētājs. Bez kavēšanās šie
nelūgtie viesi jāpatriec! Viens no veidiem – vēdināšana, kad vīrusu
piesātināto gaisu nomaina ar svaigu. Svarīgi ir uzkopt telpas ar
mitru lupatu — gan grīdas, gan durvju rokturus. Vēl drošāks veids
ir iznīcināt vīrusus ar ultravioleto starojumu. Īpašas „kalnu
saulītes” slimnīcās ir operāciju un pārsiešanas zālēs, dažkārt tās
izmanto slimnīcas palātu un bērnudārza grupiņu telpu gaisa
dezinfekcijai. Arī elektropreču veikalos nopērkami nelieli mājas
solāriji, kurus var izmantot gaisa attīrīšanai no slimību
izraisītājiem mājās.
Pēc iespējas biežāk mazgājiet rokas — ne vien pirms ēšanas,
pārrodoties mājās vai pēc tualetes apmeklējuma. Dažādi slimības
izraisītāji var pieķerties jūsu rokām un nevajadzīgi noslogot
organisma aizsargsistēmas vai izraisīt slimību.
Maziem bērniem vecāki uz bērnudārzu mēdz dot līdzi no notīrītiem ķiploku zobiņiem savērtas krelles. Ķiploku virtenes var pakārt istabā netālu no mazuļa gultas.
Ķiploks pret vampīriem un vīrusiem
Vai tiešām vampīrus atbaida ķiploki, nav bijis iespējams
pārliecināties. Tomēr pieredze liecina, ka šis augs ļoti labi noder
infekciju aizbaidīšanai. Maziem bērniem vecāki uz bērnudārzu mēdz
dot līdzi no notīrītiem ķiploku zobiņiem savērtas krelles. Ķiploku
virtenes var pakārt istabā netālu no mazuļa gultas. Vai nu gluži šo
metodi varēs izmantot kāds bankas darbinieks — šaubos. Tomēr viņiem
ir iespēja ķiploku dziedinošo un profilaktisko darbību saņemt
citādā veidā. Vai kā ķiplokmaizīti vakarā pirms gulētiešanas, vai
lietojot ķiploku kapsulas. Specifisko ķiploku smaržu palīdz aizdzīt
svaigi pētersīļi — arī lielisks imunitātes stiprinātājs.
Imunitāte vēderā
Mūsu gremošanas traktā mums nezinot, tiek izcīnītas lielas kaujas
pret vīrusiem un sliktajiem baciļiem. Ļoti daudz šūnu, kas atbild
par imunitāti, izvietotas zarnās. Pret slimību izraisītājiem mums
palīdz cīnīties arī labās baktērijas, kas mīt mūsu gremošanas
sistēmā, žults un citas gremošanas sulas. Ja tās sagremo un
izšķīdina mikroskopiskos slimības izraisītājus, mēs šajā kaujā
paliekam uzvarētāji.
Gan ķiploki, gan citas garšvielas veicina žults un gremošanas sulu
izdalīšanos un līdz ar to pasargā mūs no slimībām. Karotīte karija
pie ikdienas maltītes būs gan garda piedeva, gan labs žultsdzenošs
līdzeklis, gan bagātīgs antioksidantu — karotīnu avots.
Labus darbus paveic arī labās baktērijas — tās, kas sastopamas arī
bifidokefīrā, Lakto, Actimel vai Balance dzērienos. Pareizās
baktērijas iedzīvojas mūsu gremošanas sitēmā, ražo vitamīnus un
neļauj izvērsties sliktajiem mikroorganismiem.
Miers un labs garstāvoklis
Stresainie saslimst ātrāk — novērojuši mediķi. Un tam ir pamats.
Izrādās mūsu imunitāte ļoti lielā mērā atkarīga no antioksidanta
glutationa peroksidāzes, kas rodas mūsu aknās. Tas rodas no
aminoskābes glutamīnskābes. Normālos apstākļos šo aminoskābi rada
mūsu organisms no olbaltumvielām un citām aminoskābēm un tāpēc
glutamīnskābi uzskata par aizvietojamo aminoskābi — tādu, ko nav
obligāti uzņemt ar pārtiku. Tomēr stresa rezultātā glutamīnskābes
rašanās pārtraucās. Ja ar pārtiku šis deficīts netiek kompensēts,
samazinās imunitāte un palielinās risks saslimt.
Pa tējkarotei glutamīnskābes vakaros lieto sportisti, lai mazinātu
lielo treniņu slodžu radīto stresu sekas. Glutamīnskābe līdzīgā
veidā palīdz nesaslimt gan bērnudārzniekiem, gan pieaugušajiem.
Piedevām, glutamīnskābe ir arī lielisks atindētājs un antioksidants
zarnās.
Ja negribi lietot glutamīnskābi, vari izmantot visiem pieejamu
līdzekli — smaidus, smieklus un labu garastāvokli. Labs vārds
un pozitīvs skatījums uz dzīvi ja ne pasargās no gripas, tad
vismaz darīs ikdienu priecīgāku.
Veselīgs uzturs un uztura bagātinātāji
Antioksidanti un vitamīni palīdz mūsu organismam pašam cīnīties
pret infekcijām pirms vēl parādījušās slimības pirmās pazīmes.
Karotīni sastopami burkānos, tomātos, kurkumā un citos dzelteni —
oranži sarkanos dārzeņos un augļos. Svaigi spiesta burkānu sula ar
pilīti olīveļļas vai tējkarotīti krējuma ikdienā — tas būs labs
atspaids imunitātei. Tomēr iespējams karotīnus uzņemt arī kapsulas
veidā. Efektīvākais no karotīniem ir beta karotīns un pēc tā arī
jautājiet aptiekās.
Organisma imunitātei ļoti palīdz E vitamīns. To var uzņemt vai nu
ēdot svaigus lazdu riekstus un diedzējumus, vai eļļas kapsulu
veidā.
Citus, ūdenī šķīstošos antioksidantus satur upenes, mellenes,
karkade tēja, sarkanie un violetie augļi, mežrozīšu novārījums. Tie
palīdz ne tikai stiprināt imunitāti, bet arī labāk izmantoties C
vitamīnam jeb askorbīnskābei.
Par C vitamīna nozīmi imunitātes veicināšanā būs dzirdējuši pat
skolēni. Askorbīnskābe veicina interferona izstrādi organismā, kas
darbojas vīrusiznīcinoši. Tas sastopams svaigos augļos un ogās, jo
sevišķi skābos. Tomēr ziemā ne visi augļi un ogas satur pietiekami
daudz C vitamīna — tas ātri noārdās glabājot un pilnīgi iet bojā
vārot. Tāpēc C vitamīna pulverītis vai tabletes ziemā ir labs
imunitātes stiprinātājs. Un ko darīt, ja pietrūkst naudiņas
aptiekas vitamīniem vai svaigiem augļiem? Tad jādodas uz mežu pēc
skujām. Kaut arī ziemā jaunie dzinumu nav tik mīksti un svaigā
veidā ērti ēdami kā ziemā un labāk tos lietot tējas veidā, tomēr
tie satur vēl citas ārkārtīgi vērtīgas imunitāti stiprinošas
vielas. Šīs vielas atrodamas arī kadiķogās — kāda bērnu ārste jau
daudzus gadus lieliski izvairās no ziemas infekcijām katru rītu
apēdot desmit kadiķogas.
Vēl imunitāti ārkārtīgi veicina selēna un cinka preparāti.
Raugieties, lai šie mikroelementi uztura bagātinātājos vai vitamīnu
kompleksos būto organisko savienojumu formā.
Paldies, temperatūra!
Ja gripas vīruss tomēr ieperinājies jūsu organismā un ceļas
temperatūra, nekavējoties dodieties uz savu gultu un silti
sasedzaties. Temperatūra ir veids, kā organisms iznīcina vīrusus un
veicina imunitāti. Tomēr, ja tā ceļas augstāk par 38 grādiem, tā
organismam var būt liela slodze.
Karsta aveņu tēja ir lielisks sviedrējošs un temperatūru pazeminošs
līdzeklis. Ārsta vai farmaceita ieteiktos temperatūru pazeminošos
līdzekļus gan labāk lietot, ja temperatūra ir ļoti augsta vai grūti
panesama. Ja temperatūra paaugstinās virs 40 grādiem, jo sevišķi
bērniem, tā jācenšas samazināt visiem līdzekļiem. Tie var būt
auksti apliekamie uz pieres vai ķermeņa norīvēšana ar šņabi.
Šņabi gan iekšķīgi lietot saslimšanas sākumā ir riskanti. Ja nu tā
nav gripa, bet gan hepatīts, sekas var būt pārāk smagas. Arī kopā
ar temperatūru pazeminošām zālēm, alkohols var ļoti bojāt
aknas.
Dzeniet prom slimniekus!
Ja darbā vai skolā ierodas saslimis darbabiedrs, sūtiet viņu
veseļoties uz mājām! Darba ražīgums slimajam būs mazāks, bet viņa
vīrusi var pārceļot pie veselajiem. Un šādu dāvanu neviens nevēlas
saņemt!
Autore: Anda Leiškalne, www.kasjauns.lv