"Probiotics-ratiopharm" lieliem un maziem (organisma iekšējai harmonijai)
Pirmās nojausmas par probiotiķu (labo baktēriju) labvēlīgo ietekmi uz cilvēka organismu radās 20.gadsimta sākumā. Šajā laikā krievu zinātnieks Iļja Mečņikovs pētīja labās un sliktās baktērijas un izteica domu, ka būtu lietderīgi zarnās kaitīgos mikroorganismus aizstāt ar labvēlīgiem.
Viņš novēroja, ka cilvēkiem, kuri savā uzturā lietoja daudz skābpiena produktus, bija laba veselība. Skābpiena produkti satur pienskābes baktērijas, kuras nomāc patogēno baktēriju attīstību. Probiotiku pētījumi turpinās nepārtraukti un noteikti arī turpināsies, jo labo mikroorganismu ir ļoti daudz, bet to izpēte tikai sākuma posmā. Neviens no pasaules zinātniekiem vēl nespēj pateikt ar pilnu pārliecību, noteikti kādas un cik jālieto probiotikas. Šis vēl ir nākotnes jautājums, lai to precizētu. Tomēr jau ir atklātas, ļoti svarīgas, labvēlīgas cilvēka veselībai, probiotiku iedarbības:
- Pret diareju-antibiotiku, rotavīrusa, klostrīdiju izraisītu un ceļotāju caurejas gadījumā, kā arī ķīmioterapijas rezultātā.
- Normalizē zarnu eliminācijas procesu, sekmē regularitāti.
- Saista nitrātus no pārtikas (tā kavē kancerogēno vielu veidošanos).
- Samazina kancerogēno fermentu (azo un nitroreduktāzes) aktivitāti.
- Samazina kaitīgo vielmaiņas produktu koncentrāciju.
- Ietekmē imunoloģiskos procesus (paaugstina fagocītu, makrofāgu un limfocītuaktivitāti). Kuņģa-zarnu trakta mikroflora ir nopietna imūnās sistēmas daļa.
- Kavē eksogēnā holesterīnā uzsūkšanosKavē endogenā holesterīna sintēzi.
- Uzlabo laktozes asimilēšanu (svarīgi pie tās nepanesības.
- Sekmē kalcija,(minerālvielu), vitamīnu absorbciju.
- Sintezē vitamīnus, fermentus, organiskās skābes, nomāc kaitīgo baktēriju augšanu.
Lai probiotikas spētu veikt pilnvērtīgi šīs funkcijas, tām jāsaglabā līdzsvars ar nelabvēlīgo mikrofloru. Ja kādu iemeslu dēļ šis līdzsvars zūd, tas jācenšas atjaunot. Jūtamākie un redzamākie mikrofloras līdzsvara zuduma simptomi:
- caureja;
- pastiprināta gāzu veidošanās zarnās;
- diskomforts un sāpes vēderā;
- vemšana;
- aizcietējumi.
Pirmkārt, jānovērš faktori, kas to izraisīja, ja nepieciešams,
jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, kā un ar kādiem līdzekļiem
panākt pozitīvu, efektīvu rezultātu. Kā izvēles preparātu var
ieteikt probiotikas - piemēram, pienskābās baktērijas
saturošus līdzekļus (ar optimālo aktīvo baktēriju KVV (koloniju
veidojoša vienība) daudzumu). Šādas probiotikas Latvijas
aptiekās piedāvā dažādi zāļu ražotāji, lai iegādātos piemērotāko,
noteikti jākonsultējas ar zinošu speciālistu.
Vācu medikamentu ražotājs Ratiopharm 2009.gada
septembrī pievienoja, jau esošajam Latvijas aptiekās
Probiotics+B ratiopharm, jaunu pienskābo
baktēriju produktu, Probiotics-ratiopharm.
Probiotics-ratiopharm ir piecu veidu probiotisko
baktēriju saturošs
produkts
(L.bulgaricus,L.acidophylus,B.lactis,B.breve,Steptococcus
thermophylus) ar pietiekamu baktēriju dienas devu vienā paciņā
(5x109 KVV) gan pieaugušiem, gan bērniem.
Zāļu forma - pulveris paciņā ar persiku garšu,(jāuzglabā istabas
temperatūrā un tādēļ ērti paņemams līdz izbraukumos). To drīkst
lietot bērniem jau no zīdaiņa vecuma un pieaugušiem.
Pulveris ir lietojams gan tīrā veidā, gan arī pie ēdiena, vai
dzēriena. Bērniem ieteicams izšķīdināt ūdenī un izdzert pa
malciņam.
Probiotics-ratiopharm efektīvi novērš vēdera darbības
traucējumus (caureju, pastiprinātu gāzu veidošanos un uzkrāšanos,
aizcietējumus u.c.).
Lai saglabātu „organisma iekšējo harmoniju” nepietiek tikai ar
probiotikām, ir jācenšas ievērot arī citi nosacījumi.
Piemēram, jālieto pilnvērtīga, sabalansēta, daudzveidīga pārtika.
Jācenšas ievērot veselīgs dzīves veids(fizisks un psiholoģisks),
fiziskās aktivitātes( soļošana, skriešana, dejošana, vingrošana
u.c.) atbilstoši vecumam, iespējām, laikam un vislabāk svaigā
gaisā).
Labu veselību vēlot - Ratiopharm. www.probiotiki.lv
/REKLĀMAS PROJEKTS/
Literatūra
1. Collins M.D., Gibson G.R. Probiotics, prebiotics, and
synbiotics: approaches for modulating the microbial ecology of the
gut//Am J Clin Nutr 1999; 69 (suppl): 1052S-7S.
2. Gibson G., Wynne A., Bird A. Microflora of the intestine. In:
Encyclopedia of Human Nutrition. / Ed. Sadler M. J Acad Press,
1999; 2: 1282-1289.
3. Gibson G.R., Collins M.D. Concept of balanced colonic
microbiota, prebiotics and synbiotics. Probiotics, other
nutritional factors and intestinal microflora. Nestec Ltd., Vevey,
Switzerland. 1998.
4. Hanson L.A., Yolken R.H. Probiotics, other nutritional factors,
and intestinal microflora. Nestle Nutrition Workshop Series. Volume
42. 1999.
5. Hoffmann R.M., Kruis W. Probiotika und Präbiotika – eine
Renaissance? Internist 2002. 43: 1400-1406.
6. Macfarlane G.T., Cummings J.H. Probiotics and prebiotics: can
regulating the activities of intestinal bacteria benefit
health?//BMJ 1999; 318: 999-1003.
7. Mihailova J. Probiotiķu imūnmodulējošās īpašības//Jums, Kolēģi.
2001. Nr.7.
8.Prof.Danilāns A .Zarnu mikroflora//Doktus.2008.
9.. Rāmniece V. Skābpiena produkti – probiotikas//Jums, Kolēģi.
2001. Nr.8.