Dabiski dārgumi augos
Mūsdienās arvien biežāk dzirdam par kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem un oksidatīvo stresu, kas graujoši iedarbojas uz cilvēka organismu, veicina novecošanos, izraisa slimības. Ne mazāk runā, ka ikdienā jācenšas lietot vairāk produktu, kas satur antioksidantus.
Lai organisma šūnas
dzīvotu, augtu, attīstītos un noārdītos, nepārtraukti notiek
ķīmiskas reakcijas. Uzņemot pārtiku vai elpojot, organisms uzņem
vielas, kas ķīmisku reakciju ceļā tiek iesaistītas dzīvības
procesos. Šajās reakcijās kā blakusprodukts rodas ķīmiski ļoti
aktīvi savienojumi – brīvie radikāļi. Būdami ķīmiski aktīvas
vielas, brīvie radikāļi cirkulē organismā, meklēdami šūnas, kam
pieķerties. Visjutīgākās šūnas ir asinsvadu sieniņas šūnas,
locītavu virsmas, aknu šūnas. Zinātnieki saka, ka daudzu slimību
cēloņi meklējami brīvo radikālu izraisītajos šūnu bojājumos,
piemēram, ateroskleroze, audzēji, katarakta, paātrināta
novecošanās. Par brīvo radikālu kaitīgo iedarbību der atcerēties
tagad- laikā, kad plosās vīrusi, ar saaukstēšanās slimībām slimojam
paši un mūsu bērni. Cilvēka organisms pats spēj cīnīties ar
nelabvēlīgajiem brīvajiem radikāļiem. Tos neitralizē īpašas vielas
– antioksidanti. Daļu antioksidantu organisms sintezē pats, daļu
uzņemam ar uzturu.
Oksidatīvais
stress
Brīvie radikāļi organismā veidojas nepārtraukti, un tikpat nemitīgi
tos apkaro antioksidanti. Tomēr brīvo radikāļu veidošanos var
pastiprināt dažādi nelabvēlīgie faktori. Kad organisms ar brīvajiem
radikāļiem vairs nespēj tikt galā, rodas oksidatīvais stress.
Brīvie radikāļi pastiprināti veidojas smagas fiziskas slodzes
apstākļos, emocionāla stresa situācijās, paaugstinātas
temperatūras, iekaisuma gadījumā (vīrusi!), lietojot uzturā daudz
polinepiesātināto taukskābju tauku (piemēram, zivis, kas bagātas ar
omega-3 taukskābēm), dažādu kaitīgu apkārtējās vides faktoru
iedarbībā (radioaktīvais starojums, smēķēšana, pesticīdi, sadzīves
ķīmija), kā arī lietojot dažus medikamentus (piemēram, dzelzs
preparātus). Oksidatīvo stresu var radīt arī pārmērīgs saules un
solārijā saņemtais ultravioletais starojums. Dabīgie antioksidanti
ir E, C vitamīns, karotinoīdi un augu bioflavonīdi. Pēc savas
būtības dabiskiem, augos esošajiem antioksidantiem ir liela nozīme
pašu augu dzīvē – tie, atrodoties augļu un ogu zemmizas
slānī, pilda aizsargfunkcijas.
Antioksidanti
- E vitamīns jeb tokoferols dabā veidojas tikai augos un koncentrējas sēklās, lai pasargātu tur esošās taukskābes no brīvajiem radikāļiem. Bagātākie dabīgie E vitamīna avoti ir augu eļļas.
- Karotinoīdi rodas tikai augos, visvairāk – to zaļajās lapās, bet nozīmīgā daudzumā arī krāsainajos augļos un dārzeņos (burkāni, ķirbji, spināti, tomāti). Beta-karotīns (burkānos) un likopēns (tomātos) šķīst taukos, tāpēc, lai tie zarnās labāk uzsūktos, pie svaigas burkānu vai tomātu sulas vēlams pievienot nedaudz eļļas. Karotonoīdi organismā uzsūcas arī no vārītiem produktiem.
- C vitamīns brīvos radikāļus gan neiznīcina, taču tiek pieskaitīts antioksidantiem, jo tas spēj aktivēt citus antioksidantus (E vitamīnu, bioflavonīdus).
- Augu bioflavonīdi visvairāk koncentrējas zem augļu un dārzeņu mizas. Tie ir gandrīz vienīgais veids, kā augi paši sevi aizsargā pret ārējās vides kaitīgajiem faktoriem, tostarp ultravioletā starojuma, vīrusiem, baktērijā, sēnītēm. Daudzu augu bioflavonīdiem bez antioksidatīvās funkcijas piemīt arī citas labvēlīgas iedarbības. Greipfrūtos esošie flavonīdi nonāvē daudzus kaitīgus mikroorganismus. Ne velti tos dēvē par dabiskām antibiotikām, jo greipfrūtu bioflavonoīdi iedarbojas gan uz vīrusiem, gan baktērijām, gan sēnītēm. Sojas pupās esošiem izoflavonoīdiem piemīt estrogēniem hormoniem līdzīga iedarbība. Dzērvenēs esošais antociāns iedarbojas uz urīnceļu infekciju izraisītāju E.coli. Pētījumi turpinās un tie ir pārsteidzoši!
Padomi
- Lietojot ikdienā produktus, kas satur omega-3 taukskābes, tajā skaitā ēdot zivis, zivju eļļu vai uztura bagātinātājus ar omega-3 taukskābēm, ir jāgādā par papildu E vitamīna uzņemšanu, vislabāk – ar zaļajām lapām, olīveļļu, kviešu asnu eļļu. Bez vajadzīgā E vitamīna daudzuma uzturā var tikt veicināta audzēju attīstība. Tādējādi – zivis ieteicams lietot kopā ar dārzeņiem.
- Baudot saules peldes vai apmeklējot solāriju, jāatceras, ka intensīvais saules starojums izteikti veicina brīvo radikāļu un oksidatīvā stresa veidošanos. Ieteicams papildus lietot karotinoīdus vai bioflavonīdus saturošus antioksidantus.
- Laikā, kad ir reāli vīrusu infekciju draudi, atrodoties lielos cilvēku kolektīvos (bērnudārzs, skola, sabiedriskais transports) antioksidantus ieteicams lietot profilaktiski kursu veidā 2-3 nedēļas ilgi. Pateicoties iznīcinošajai iedarbībai uz vīrusiem un baktērijām, vispiemērotākais profilaksei būtu greipfrūtu sēklu ekstrakts (CitroBiotic tabletes vai pilieni - garšīgi, ekoloģiski). Tādējādi palīdzēsim organismam nepieļaut vīrusu iekļūšanu organismā.
- Jebkuras vīrusu vai baktēriju izraisītas infekcijas gadījumā, tajā skaitā saaukstēšanās slimības, iesnas, ilgstošs klepus, jāatceras, ka infekcija atstāj graujošu ietekmi uz visu organismu. Tas nozīmē, neskatoties uz to, ka „tikai tek deguns”, vīrusu vai baktēriju izraisītā kaitīgā iedarbība ir daudz plašāka – tiek bojātas šūnas asinsvados, locītavās, aknās utt. Tādēļ, lai palīdzētu organismam ātrāk atjaunot spēkus, papildus vienmēr ieteicams lietot antioksidantus.
- Izvēloties augu valsts produktus aptiekā, pievērsiet uzmanību produkta iepakojumam. Vai produktā iz mantotie augi ir audzēti ekoloģiskā saimniecībā? Ja augi nav audzēti ekoloģiskos apstākļos, tad var gadīties, ka augu audzēšanā izmantotās ķīmiskās vielas rada papildus oksidatīvo stresu organismā.
/REKLĀMAS PROJEKTS/