Kā noteikt, vai bērnam ir redzes problēmas?

Ne tikai acu ārsts, bet arī bērnu vecāki var seko līdzi tam, lai mazulis laicīgi izvairītos no redzes problēmām. Vairāk stāsta veikala Pasaules Optika eksperti.

FOTO: Shutterstock.com

Jau tikko dzimušam bērniņam ir jānovērtē abu acu simetriskums, jo ir svarīgi zināt, vai nav novērojama plakstiņu noslīdēšana, vai abu acu zīlītes ir vienādi melnas un simetriskas, vai ir novērojama sīka acu ābolu raustīšanās, vai abu acu ābolu kustības ir simetriskas un nav novērojama šķielēšana. Noteikti ievērojiet, ka mazam bērnam jāspēj atšķirt gaismu no tumsas.


Bērnam augot un attīstoties, ir jāseko līdzi, vai viņš atpazīst vecākus, seko līdzi kustīgiem priekšmetiem un pazīst rotaļlietas. Acu miegšana, skatoties uz priekšmetiem, varētu liecināt par problemātisku redzi.

Pirmajos 12 dzīves gados bērni apmēram 80% informācijas uzņem ar redzes palīdzību.

Pirmsskolas vecumā jāpievērš liela vērība, kādā attālumā bērns skatās, lasa grāmatas, cik rūpīgi izkrāso zīmējumus, kā raksta, veido un liek puzzles. Jāvēro, no kāda attāluma bērns skatās televizoru.


Skolas vecumā vecākiem jāseko līdzi, kādā attālumā bērns raksta, lasa, zīmē, skatās datorā, vai netiek miegtas acis, koncentrējoties uz objektiem tālumā. Viens no sindromiem, kas liecina par problemātisku redzi, ir galvassāpes, arī nogurums. Vecāki var pārbaudīt, vai bērns ar abām acīm redz vienādā attālumā, cik lielā mērā izšķir krāsu tonalitātes.


Profilaktiskās apskates pie acu ārsta vēlams apmeklēt 1 gada vecumā, 3 gadu vecumā un 6-7 gadu vecumā pirms skolas uzsākšanas.

Reklāma
Reklāma


Ja vecākiem rodas šaubas vai aizdomas, ka bērnam varētu būt redzes problēmas, nekavējoties jāapmeklē redzes speciālists, kurš palīdzēs atrast vispiemērotāko risinājumu redzes problēmu novēršanai.
Pirmajos 12 dzīves gados bērni apmēram 80% informācijas uzņem ar redzes palīdzību. Taču katram ceturtajam bērnam ir savlaikus nekonstatētas redzes problēmas, kuras var traucēt viņa attīstību.


Dažreiz to ir grūti pamanīt, jo bērni nesaprot, vai tas, ko viņi redz, atšķiras no tā, kā to redz pārējie. Taču ir vesela virkne acīmredzamu pazīmju, kurām jums vajadzētu pievērst uzmanību:
•    bērns sēž pārāk tuvu televizoram;
•    viņš bieži berzē acis;
•    viņš ir neveikls;
•    viņš šķielē.