Vakcinācijai pret vējbakām pozitīvi rezultāti

Latvijas Infektoloģijas centrs, apkopojot un analizējot bērnu imunizācijas aptveres rādītājus, ir konstatējis nepārprotamu pozitīvu tendenci – vējbaku vakcinācijas līmeņa pieaugumu, kas, savukārt, mazinājis arī saslimstību ar šo izteikti lipīgo infekcijas slimību.

FOTO: Viktorija Kuprijanova, http://www.bernufoto.lv/

Statistikas dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā slimības gadījumu skaits, salīdzinājumā ar pēdējo 5 gadu rādītājiem, ir samazinājies par 39%, bet, salīdzinājumā ar 2009.gadā reģistrēto gadījumu skaitu – par 31%.

Vakcinācija pret vējbakām, Imunizācijas valsts programmas ietvaros, tika uzsākta 2008.gadā, aptverot 45,8% attiecīgā vecuma bērnu. Katrs nākamais gads šajā jomā ir nesis pārliecinošu aptveres pieaugumu – par 17,3% 2009.gadā (sasniedzot 63,1%), arī šā gada pirmajos sešos mēnešos vakcinācijas aptveres kāpums ir turpinājies, sasniedzot 76%. Vējbaku vakcīna tiek ievadīta bērnam sasniedzot 15 mēnešu vecumu, vienlaikus ar masalu, epidēmiskā parotīta un masaliņu vakcīnu.

Latvijas Infektoloģijas centra direktore, prof.B.Rozentāle: "Pasaules prakse liecina, ka papildinot imunizācijas programmu ar jaunu vakcīnu, nekad uzreiz nav iespējams panākt maksimālu aptveri. Vakcinēto bērnu skaits šādos gadījumos pieaug pakāpeniski – gadu no gada. 63% liela aptvere pirmo divu gadu laikā un šīs tendences pozitīvs turpinājums trešajā gadā ir ļoti labi rādītāji, kas, pretēji dažādiem vakcinācijas pretinieku viedokļiem, liecina par vecāku izpratni un vēlmi pasargāt savus bērnus gan no pašas slimības vai tās smagās norises, gan iespējamām komplikācijām, kas viņus var skart turpmākajā dzīvē."

Vējbakas ir visā pasaulē plaši izplatīta un izteikti lipīga bērnu infekcijas slimība. Vējbakas izraisošais vīruss pieder herpes vīrusu dzimtai. Vienīgais vējbaku infekcijas avots ir inficēts cilvēks, un inficēšanās notiek tiešu kontaktu vai gaisa pilienu ceļā. Vējbaku vīrusu var nodot arī inficēta māte savam bērnam, viņam vēl esot augļa attīstības stadijā. Pēc pārslimotām vējbakām vīruss var atkārtoti aktivizēties turpmākā dzīves laikā 10-20% gadījumu, izsaucot jostas rozi. Jostas roze ir visbiežākā vējbaku komplikācija un to visvairāk novēro pacientiem, kuru vecums ir 50 un vairāk gadi. Veseliem bērniem smagu komplikāciju risks ir zems, taču tas ir augsts zīdaiņiem, pusaudžiem un pieaugušajiem - pat 25 reizes lielāks nekā bērniem. Vējbaku vīruss ir īpaši bīstams grūtniecēm, tas apdraud gan mātes, gan gaidāmā bērna dzīvību, iegūt iedzimtu patoloģiju, izraisīt priekšlaicīgu dzemdību vai spontānā aborta risku.

Reklāma
Reklāma