Vakcinācijai pret vējbakām pozitīvi rezultāti
Latvijas Infektoloģijas centrs, apkopojot un analizējot bērnu imunizācijas aptveres rādītājus, ir konstatējis nepārprotamu pozitīvu tendenci – vējbaku vakcinācijas līmeņa pieaugumu, kas, savukārt, mazinājis arī saslimstību ar šo izteikti lipīgo infekcijas slimību.
Statistikas dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā slimības
gadījumu skaits, salīdzinājumā ar pēdējo 5 gadu rādītājiem, ir
samazinājies par 39%, bet, salīdzinājumā ar 2009.gadā reģistrēto
gadījumu skaitu – par 31%.
Vakcinācija pret vējbakām, Imunizācijas valsts programmas ietvaros,
tika uzsākta 2008.gadā, aptverot 45,8% attiecīgā vecuma bērnu.
Katrs nākamais gads šajā jomā ir nesis pārliecinošu aptveres
pieaugumu – par 17,3% 2009.gadā (sasniedzot 63,1%), arī šā gada
pirmajos sešos mēnešos vakcinācijas aptveres kāpums ir turpinājies,
sasniedzot 76%. Vējbaku vakcīna tiek ievadīta bērnam sasniedzot 15
mēnešu vecumu, vienlaikus ar masalu, epidēmiskā parotīta un
masaliņu vakcīnu.
Latvijas Infektoloģijas centra direktore, prof.B.Rozentāle:
"Pasaules prakse liecina, ka papildinot imunizācijas programmu ar
jaunu vakcīnu, nekad uzreiz nav iespējams panākt maksimālu aptveri.
Vakcinēto bērnu skaits šādos gadījumos pieaug pakāpeniski – gadu no
gada. 63% liela aptvere pirmo divu gadu laikā un šīs tendences
pozitīvs turpinājums trešajā gadā ir ļoti labi rādītāji, kas,
pretēji dažādiem vakcinācijas pretinieku viedokļiem, liecina par
vecāku izpratni un vēlmi pasargāt savus bērnus gan no pašas
slimības vai tās smagās norises, gan iespējamām komplikācijām, kas
viņus var skart turpmākajā dzīvē."
Vējbakas ir visā pasaulē plaši izplatīta un izteikti lipīga bērnu
infekcijas slimība. Vējbakas izraisošais vīruss pieder herpes
vīrusu dzimtai. Vienīgais vējbaku infekcijas avots ir inficēts
cilvēks, un inficēšanās notiek tiešu kontaktu vai gaisa pilienu
ceļā. Vējbaku vīrusu var nodot arī inficēta māte savam bērnam,
viņam vēl esot augļa attīstības stadijā. Pēc pārslimotām vējbakām
vīruss var atkārtoti aktivizēties turpmākā dzīves laikā 10-20%
gadījumu, izsaucot jostas rozi. Jostas roze ir visbiežākā vējbaku
komplikācija un to visvairāk novēro pacientiem, kuru vecums ir 50
un vairāk gadi. Veseliem bērniem smagu komplikāciju risks ir zems,
taču tas ir augsts zīdaiņiem, pusaudžiem un pieaugušajiem - pat 25
reizes lielāks nekā bērniem. Vējbaku vīruss ir īpaši bīstams
grūtniecēm, tas apdraud gan mātes, gan gaidāmā bērna dzīvību, iegūt
iedzimtu patoloģiju, izraisīt priekšlaicīgu dzemdību vai spontānā
aborta risku.