Vēnu ārstēšana bez rētām un bez sāpēm
Kāju varikozo vēnu operāciju ar tā saucamo strippinga jeb izņemšanas metodi pasaule pazīst jau 102 gadus. Taču, pateicoties lāzeroperācijām, šo procedūru mūsdienās veic pacientam nesāpīgi un bez rētām! Konsultē ķirurgs, flebologs Dr.med. ULDIS MAURIŅŠ.
Pirmās lāzeriekārtas 1999. gadā bija liela izmēra, 2008.
gadā – jau kā mazas kastītes. Kā medicīnas tehnoloģiju attīstība
ietekmējusi vēnu ārstēšanas metodes?
Vispirms
pasaulē ienāca tā saucamā radiofrekvences metode, kad vēna tiek
likvidēta, uzsildot tās audus no iekšpuses līdz noteiktai
temperatūrai (agrāk 80 – 90, tagad – 120 grādiem). Termiskās
enerģijas ievadīšanu vēnā, izmantojot lāzera tehnoloģiju, pirmo
reizi 1999. gadā veica ķirurgs Bonē. Tātad pasaulē vēnu
lāzeroperācijas izdara jau vienpadsmit gadus, bet Latvijā kopš
2002. gada.
Problēma pēc pirmajām vēnu operācijām bija tā, ka pacienti cieta
diezgan lielas sāpes, kas ilgi nepārgāja. Tolaik izmantotajos
lāzeros enerģija tika novadīta caur asins sastāvā esošo hemoglobīnu
– tas nozīmē, ka sākotnēji enerģiju absorbēja hemoglobīns un pēc
tam tālāk novadīja uz vēnas sieniņu, arī enerģijas iekļūšana audos
bija dziļāka. Līdz ar to radās apdegums pa nodedzināto vēnas gaitu
un minētās sūdzības.
Pacienti, ar kuriem iznāca parunāties jūsu centrā, neviens
nesūdzējās par sāpēm vai kādām citām problēmām pēc vēnu
lāzeroperācijas. Kā jums izdevies to panākt?
Jā, tiešām, retu reizi kādam vajag vien pretsāpju tableti. Tik labi
operāciju rezultāti izskaidrojami ar garā viļņa lāzera (1470
nanometru) izmantošanu, ko 2006. gadā man pirmajam pasaulē bija
iespēja sākt pielietot vēnu ārstēšanā un kas ir mans beidzamo četru
gadu darbs. Vienlaikus esmu kļuvis par šīs lāzermetodes attīstītāju
pasaulē. Drīzumā Āhenē (Vācija) vācu flebologu kongresā piedalīšos
kā eksperts vēnu ārstēšanā ar lāzeru līdzās tādiem pasaules
vadošajiem flebologiem kā Niks Morisons no Amerikas Savienotajām
Valstīm un profesors Hugo Pārčs no Austrijas. Panākt, ka no bijušās
padomju puses tevi uzaicina kā ekspertu, ir liels panākums. Pavisam
kopš 2002. gada līdz šai dienai esmu veicis vairāk nekā 3500, bet
šogad aptuveni – 500 vēnu lāzeroperāciju.
Ja to izpilda pareizi, nav nevienas labākas un mazāk traumatiskas metodes, lai likvidētu minēto problēmu.
Tas nozīmē, ka lāzera enerģiju, kas ar slimo vēnu tiek galā
precīzi un līdz ar to nesāpīgi pacientam, vada zinošas
rokas...
Jā, stipras sāpes pa ārstēto vēnas gaitu pēc vēnu lāzerablācijas,
duplekssonogrāfijas izmeklējumā redzamas hematomas (asins
izplūdumi) ap vēnu – tāds rezultāts mums bija, sākot vēnu
operācijas 2002. gadā, bet ne beidzamos četrus gadus. Esam
situāciju pilnībā mainījuši.
Svarīgi, lai vēnas tiek operētas, izmantojot jaunākās paaudzes
lāzeru un radiālo, nevis parasto lāzervadu, ar kuru pastāv lielāka
iespēja perforēt vēnu un padarīt daudz smagāku pēcoperācijas
periodu. Pacientiem jāraugās, lai pēc operācijas viņu slimības
vēsturē būtu ielīme, kas liecinātu par vienreizējā lāzervada
izmantošanu (atbilstoši Eiropas noteikumiem jebkura lieta, kas
ievadīta vēnā, ir vienreizēja un pēc lietošanas izmetama ārā). Mūsu
klīnikā marķējums no vienreizējā radiālā lāzervada tiek ielīmēts
gan pacienta vēsturē, gan uz izraksta.
Mūsu klīnikā augstu darba kvalitāti nodrošina arī tas, ka visi
ārsti strādājam pēc vienota protokola – pielietojam vienādu
ārstēšanas stratēģiju un vienādu konceptu gan diagnostikā, gan
tālākā apsekošanā visas dzīves laikā.
Vai lāzeroperācijām, pacientam krietni lētākajai, taču efektīvajai
putu skleroterapijai nelielu vēnu ārstēšanai, nākotnē varētu
pievienoties arī kāda jauna metode?
Pagājušajā mēnesī Rīgā rīkojām 3. starptautisko meistarkursu
fleboloģijā, uz kuru bija ieradies pieredzējušais ārsts Renē
Millerē (Milleret) un kurš iepazīstināja ar savu izgudrojumu – vēnu
ārstēšanu ar 120 grādus karstu tvaiku, kas tiek ievadīts caur 1
milimetru lielu katetru ar spiediena palīdzību. Pēc ārstēšanas
vēnas apmērs momentā samazinās par 40% un tās sieniņa šīs terapijas
rezultātā slēdzas. Īpaši labi rezultāti ar šo metodi panākami ļoti
sazarotu vēnu ārstēšanā. Nākotnē ablācija ar tvaiku varētu būtu
interesanta papildu tehnoloģija arī mūsu klīnikā. Zemādā esošos
sazarojumus izņemam ārā ar miniflebektomijas metodi, ko man bija
laime apgūt pie šīs metodes radītāja profesora Varadeja 1998. gadā.
Ja to izpilda pareizi, nav nevienas labākas un mazāk traumatiskas
metodes, lai likvidētu minēto problēmu.
Kā jūs raksturotu, kas ir lielākā vērtība jūsu
klīnikā?
Kopumā visu nosaka komandas darbs. Kvalitatīva komanda – zinoši
ārsti un labas māsas – var sasniegt ļoti daudz. Ne tikai jaunākie
lāzeri mums palīdz sasniegt labus rezultātus, kaut arī tie,
protams, ir ļoti svarīgi, bet arī tas, ka pārzinām visas metodes,
lai varētu katram pacientam piemeklēt vislabāko ārstēšanas metodi,
un domājam par jaunu metožu ieviešanu. Katrs pacients, kurš pie
mums vērsīsies, saņems vislabāko un viskvalitatīvāko ārstēšanu, ko
varēsim uz to brīdi nodrošināt.
Ieskaties: www.venucentrs.lv