Vai bērnu nevakcinēšanas dēļ atgriezīsies bīstamās slimības?
Arvien biežāk vecāki diskutē par jautājumu, vai maz nepieciešams bērnus vakcinēt? Dzirdēti gana daudz apgalvojumu, ka šādi tiek izjaukta bērna dabiskā imunitāte, traucēta viņa attīstība, biežāk kā jebkad agrāk izskan aicinājumi sekot zaļajam dzīvesveidam. Vai šis dzīvesveids tuvākajā nākotnē var atgriezt tādas bīstamas infekcijas kā garais klepus, cūciņas, bērnu trieka?
Ir pamats uztraukumiem
Latvijas Infektoloģijas centra Infekcijas slimību epidemioloģiskās
uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītājs, epidemiologs Jurijs
Perevoščikovs portālam mammam.lv/tetiem.lv skaidro, ka vakcinācijas
aptverei jāsasniedz 95% populācijas un vairāk. Visus bērnus
vakcinēt nav iespējams, jo ir gadījumi, kad tā ir kontrindicēta
veselības problēmu dēļ. Tāpat kā nevienam medikamentam, tā arī
nevienai vakcīnai nav 100% efektivitāte. Apmēram 1-5% gadījumu,
bērns arī pēc vakcinācijas neiegūst imunitāti pret konkrēto
slimības izraisītāju. Taču, ja 95% populācijas ir tikusi vakcinēta
pret smagām infekciju slimībām, arī nevakcinēto cilvēku iespēja
saslimt ir niecīga, jo infekcija nevar izplatīties, ja lielākā daļa
iedzīvotāju ir imūna. Tātad vakcinējoties, mēs pasargājam kā sevi,
tā apkārtējos.
Šobrīd ir pamats satraukumam, jo statistika liecina, ka apmēram 10%
bērnu (vairāk nekā divi tūkstoši) vakcinēti netiek. Ja šī tendence
turpināsies, nākamgad tie jau būs vairāk nekā četri tūkstoši bērni,
vēl pēc gada — seši tūkstoši nevakcinētu bērnu. Parasti infekciju
slimību uzliesmojumi sākās brīdī, kad nevakcinēto cilvēku skaits
sasniedz savu „kritisko masu”” — neimūno cilvēku skaits ir tik
liels, ka infekcijas slimības viegli izplatās sabiedrībā.
Ja 95% populācijas ir tikusi vakcinēta pret smagām infekciju slimībām, arī nevakcinēto cilvēku iespēja saslimt ir niecīga, jo infekcija nevar izplatīties.
Vakcinācijas aptvere mazinās arī pasaulē
Latvija šai ziņā nav izņēmums — vakcinācijas aptvere samazinās arī
atsevišķās citās valstīs. Tas ir skaidrojams gan ar to, ka krīzes
laikā pieaug sociāli maznodrošināto un nelabvēlīgo ģimeņu skaits,
gan arī ar to, ka Latvijā un pasaulē aktivizējas vakcinācijas
pretinieki, kas lielākoties nenāk no mediķu vides. „Parasti tiek
popularizēta nepatiesa vai sagrozīta informācija, kas tiek
izplatīta internetā un tādējādi kļūst sasniedzama plašam cilvēku
lokam,” norāda Jurijs Perevoščikovs. Lielākoties to izplata
cilvēki, kas popularizē alternatīvu medicīnu, „zaļo dzīvesveidu”,
dažādus filozofiskos vai reliģiskos uzskatus. Epidemiologs gan
brīdina, ka tas cilvēkiem var visai dārgi izmaksāt, jo draud ar
daudzu sen piemirstu infekciju atgriešanos. Lūk, salīdzināsim
datus: 1960. gados Latvijā bija reģistrēti 2495 saslimšanas
gadījumi ar garo klepu, bet pērn ar šo slimību bija inficējušies
tikai 9 cilvēki. Savukārt ar masalām 1960. gadā bija saslimuši
19744 cilvēku, turpretim pērn nebija reģistrēts neviens saslimšanas
gadījums. Aprēķināts, ka imunizācija Latvijā katru gadu novērš
vairāk nekā 30 tūkstošus saslimšanas gadījumus ar infekcijas
slimībām un vairāk nekā 100 nāves gadījumus (lielākoties
bērniem).
Atgriežas poliomielīts?
Nav iespējams precīzi prognozēt visas infekcijas, kas varētu
strauji izplatīties vakcinācijas aptveres trūkuma dēļ, taču starp
tām visdrīzāk būs masalas, garais klepus, epidēmiskais parotīts
(cūciņas), masaliņas, difterija. Šī prognoze attiecas uz Latviju,
taču jāsaprot, ka mēs nedzīvojam izolēti no pārējās pasaules.
Robežas ir vaļā, cilvēki ceļo, līdz ar to nav zināms, kādas
infekcijas šādi varētu nonākt līdz Latvijai. Piemēram, milzīgs
poliomielīta (bērnu triekas) uzliesmojums šogad bija reģistrēts
Tadžikistānā, kur dažu mēnešu laikā tika laboratoriski apstiprināti
458 saslimšanas gadījumi. No šīs slimības miruši 30 bērni, 458
kļuvuši invalīdi nepārejošās paralīzes dēļ. „Poliomielīts šai
gadījumā tika ievests no Indijas. Bet tālāk, pateicoties atvērtajām
robežām, jau nonācis Krievijā (reģistrēti 14 saslimšanas gadījumi),
Kazahstānā (reģistrēts 1 gadījums) un Turkmenistānā (3 saslimšanas
gadījumi). Infekcijas skartajā reģionā infekciju izdevās ļoti ātri
apturēt, jo divu trīs mēnešu laikā tika veiktas vairākas masveida
vakcinēšanas kampaņas ar ļoti augstu vakcinācijas aptveri. Protams,
šie ārkārtējie pasākumi bija saistīti ar lieliem līdzekļu un
resursu tēriņiem, bet tā bija vienīgā iespēja, lai pasargātu bērnus
un daļēji pieaugušos no šīs bīstamās slimības.
Savukārt Igaunijā šogad salīdiznājumā ar 2009. gadu 2,5
reizes pieaudzis saslimšanu skaits ar garo klepu, kas ir 3,5 reizes
vairāk kā 2007. gadā. Kopskaitā šogad bijušas 13 grupu saslimšanas
— 12 no tām skolās un viena — bērnudārzā.
„Gribu vērst uzmanību uz to, ka arī līdz šim, tikai vakcinācijas
dēļ, ir izdevies ierobežot difterijas epidēmiju Latvijā, kura tomēr
paspēja izdzēst vairāk nekā 100 cilvēku dzīvības, ieskaitot bērnus.
Tāds ir primārais vakcinācijas uzdevums: pasargāt bērnus no smagām
saslimšanām un glābt dzīvības,” uzsver epidemiologs.