Televīzijas ietekme uz tavu bērnu. No kāda vecuma ļaut skatīties TV

Rezultātā zūd kontakts ar realitāti, var rasties hronisks nogurums, hiperaktivitāte, depresīvas izpausmes, bezmiegs, baiļu sajūta, grūtības apgūt mācību vielu, galvassāpes, pavājinās imūnsistēmas darbība, palēninās vielmaiņas procesi, rodas slikta dūša, vemšana. Rezultātā aizkavējas bērna psihomotorā attīstība.

Par TV ietekmi viedokļi ir dažādi: pastāv uzskats, ka TV nespēj ietekmēt bērna personību, jo to veido vecāki un vienaudži. Otra daļa speciālistu uzskata, ka TV skatīšanās palīdz izvairīties no agresīviem impulsiem sevī, vēl tiek uzskatīts, ka agresijas potenciāls tikai palielinās. Pēdējie pētījumi tomēr atklāj to, ka agresijas vērošana veicina agresiju, noņem "bremzes", notiek identificēšanās ar redzēto. Īpaši kaitīgas ir dokumentālās vardarbības ainas. 2008. gada pētījums (Rand Corporation) parāda, ka tīņu grūtniecība ir cieši saistīta ar seksuāla rakstura filmu skatīšanos.


Skatoties TV, tiek patērēts daudz enerģētisko resursu un jau pēc 15 līdz 20 minūtēm organisms nokļūst hipnotiskā transa stāvoklī, tā ir aizsargreakcija. Rezultātā samazinās uztveršanas un informācijas pārstrādes spējas, kā rezultātā skatītājs kļūst viegli ietekmējams. Arī 25. kadra manipulācijas efekts tika atklāts jau 1957. gadā (psihologs D.Vaineki, ASV). Diemžēl nereti vecāki izmanto TV kā aukli, jo tad mājās ir nosacīts klusums un miers.

Ģimenēs, kurās pastāvīgi skatās TV, pamazām notiek atsvešināšanās, viens otru vairs nevēlas uzklausīt un atbalstīt.

ASV psihologi iesaka TV vispār neskatīties līdz 2 līdz 3 gadu vecumam. No 3 līdz 5 gadu vecumam maksimālais laiks ir 15 līdz 30 minūtes dienā, 5 līdz 10 gadu vecuma bērniem līdz 1 stundai dienā, pēc 10 gadu vecumam ieteicams ne vairāk kā 2 stundas dienā. Attālumam līdz TV ir jābūt 3 metriem. Starojuma dēļ nav ieteicams televizoram atrasties bērnu istabā. Svarīgi ir vērot bērna reakciju TV skatīšanās laikā, komentēt redzamās ainas un darbības un pēc tam izrunāties par iespaidiem. Ieteicami ir raidījumi ar izzinošu saturu, piemēram, discovery kanāla tipa raidījumi.

Ģimenēs, kurās pastāvīgi skatās TV, pamazām notiek atsvešināšanās, viens otru vairs nevēlas uzklausīt un atbalstīt.

Secinājums tomēr ir viens — labāk aktīvi iepazīt pasauli, laiku pavadīt sarunājoties, spēlējoties, pastaigājoties, apmeklējot dažādus pulciņus nekā pasīvi sēžot pie TV.

Autors: Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas Gaiļezers bērnu psihiatrs Gunārs Trimda