Pētījums par masaliņu vakcīnas saistību ar autismu esot apzināta falsifikācija

Jau pērn respektablais medicīnas žurnāls The Lancet (viens no prestižākajiem medicīnas žurnāliem pasaulē), kas sākotnēji bija publicējis diskreditējošu pētījumu par MMR (masalu, cūciņu un masaliņu) vakcīnas saistību ar autismu, pilnībā atsauca šo publikāciju.

Savukārt British Journal of Medicine izpētījis, ka MMR saistīšana ar autismu, bijusi balstīta nevis uz pētnieka kļūdu, bet gan apzinātu krāpšanu. Proti, pieciem no 12 pētījumā aprakstītajiem bērniem, kas it kā bijuši veseli pirms MMR potes saņemšanas, jau agrāk novērotas un dokumentētas attīstības problēmas.
Arī tūdaļ pēc pētījuma publicēšanas kritiķi norādīja, ka pētītā grupa ir pārlieku maza, lai varētu izdarīt šādus secinājumus, kā arī saskatīja vēl virkni citu metodoloģisku problēmu. Tāpat atklājies arī, ka pētnieks ir atradies finansiālā interešu konfliktā, jo viņam maksājusi juridiskā firma, kas plānojusi tiesāties saistībā ar vakcīnām. Kolēģi, kas šo pētījumu bija veikuši kopā ar E. Veikfīldu, vēlāk no pētījuma norobežojās. Taču pats Veikfīlds turpina apgalvot, ka kopumā viņa darbs nav falsifikācija. Arī kolēģi citās valstīs esot nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem.

Daudzi pētnieki ir mēģinājuši parādīt, ka bērnu vakcinēšana izraisa autismu. Ir izskanējušas versijas, ka šāds efekts ir agrāk vakcīnās izmantotajam tiomerosālam – organiskam dzīvsudraba savienojumam, ko vakcīnu ražošanas procesā var lietot par konservantu. Lai arī pašlaik nav pārliecinošu zinātnisku pierādījumu par šīs vielas saistību ar autismu, tomēr bērniem paredzētās vakcīnās to vairs neizmanto. Arī citi pētījumi līdz šim nav spējuši parādīt skaidru saikni starp potēšanu un autismu. ASV Medicīnas institūts ir sastādījis vairākus ziņojumus, kuros ne tikai paziņots, ka šāda saite nepastāv, bet arī pētnieki aicināti meklēt citus autisma veidošanās iemeslus.

Masalas ir viena no lipīgākajām slimībām, kas medicīnā ir zināma. Pēc ANO Pasaules Veselības organizācijas datiem, ik gadus ar šo vīrusu inficējas 10 miljoni cilvēku, no kuriem 164 tūkstoši mirst. Šai slimībai īpaši bieži pakļauti ir bērni no nabadzīgām valstīm, savukārt laikposmā no 2000. līdz 2008. gadam vakcinēšanās palīdzēja samazināt masalu izraisīto nāves gadījumu skaitu par 78 procentiem. 2008. gadā poti pret masalām tūdaļ pēc dzimšanas ieguva 83 procenti bērnu, savukārt 2000. gadā šis rādītājs bija samazinājies līdz 72 procentiem. Arī Latvijā pērn mazinājusies vakcinācijas aptvere (Izlasi: Vai bērnu nevakcinēšanās dēļ atgriezīsies bīstamās slimības?).

Latvijas vakcinācijas kalendārā MMR pote iekļauta 15 mēnešu un septiņu gadu vecumā. Vairāk par saslimšanu un vakcīnu lasi Vakcinācijas kalendārā.  

Materiāla publicēšanai izmantotie materiāli:
Žurnāls LANCET atcauc pētījumu par MMR (masalu/cūciņu/ masaliņu vakcīnas) saistību ar autismu, www.mammamuntetiem.lv, 2010

How the case against the MMR vaccine was fixed, BMJ 2011; 342:c5347

Zinātnieku apsūdz rezultātu viltošanā, NRA, 7.01.2011.