Nakts enurēze jeb slapināšana gultā — pārsvarā slimo puiši

Ilgtermiņa nakts enurēzes pētījumi liecina, ka spontāna izārstēšanās (bez ārstu iejaukšanās) vērojama 15% gadījumu. Daudzi uzskata, ka šī slimība pazudīs pati no sevis, bērniem sasniedzot pubertātes vecumu, taču šis priekšstats ir maldīgs. Enurēze novērojama arī 2,23% citādi veselu jaunu cilvēku, kas sasnieguši 19 gadu vecumu. Savukārt, ja tā netiek ārstēta, risks turpināt slapināt gultā visa atlikušā mūža garumā pacientiem ar primāro nakts enurēzi (kad „sausie periodi” nav bijuši ilgāki par 6 mēnešiem) ir 3% gadījumu. Tāpēc ārsti iesaka laicīgi pievērst uzmanību un vērsties pie speciālista, īpaši, ja bērns pārsniedzis 6 gadu vecumu.

Dr. Guntis Rozentāls, bērnu neirologs, Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārsts, BKUS: „Ikviens bērns, kas saskāries ar šo problēmu, uzskata, ka ir tāds vienīgais. Savas problēmas cenšas slēpt no citiem, viņam ir kauns, neizpratne. Bērni neatklāj savas problēmas, slēpj tās, jo uzskata, ka tiks sodīti. Apmēram 5-7 miljoniem bērnu visā pasaulē ir enurēze, kas liedz pilnvērtīgi dzīvot.”  

Nakts enurēzei ir tieša iedarbība uz bērna psihi. Ar to sirgstoši bērni bieži ir pārlieku nervozi, jo lielākoties viņi nespēj izgulēties vai mostas sliktā garastāvoklī.

Nakts slapināšanas dēļ pacients nevar aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, piemēram, apmeklēt sporta nometnes, nakšņot pie draugiem, aizbraukt ekskursijā. Tas katastrofāli pazemina bērna pašapziņu. Nakts enurēzei ir tieša iedarbība uz bērna psihi. Ar to sirgstoši bērnu bieži ir pārlieku nervozi, jo lielākoties viņi nespēj izgulēties vai mostas sliktā garastāvoklī. Viņiem grūti koncentrēties mācību procesam un biežāk nekā veseliem bērniem novērojami uzvedības traucējumus. Pasliktinās emocionālais fons un bērns jūtas izolēts no “normālas” sabiedrības.

Savukārt efektīvas nakts enurēzes ārstēšanas rezultātā bērna pašapziņa strauji paaugstinās, kas pierādīts gan vairākos pētījumos, gan vērojams ārsta kabinetā, kad pacienti un viņu vecāki ierodas uz kontroli. Natālija Bozotova, pediatre, uroloģijas rezidente, Bērnu klīniska universitātes slimnīcas, Funkcionāla-diagnostikas kabineta speciāliste: „Pēc statistikas datiem Eiropā, 7 gadu vecumā, apmēram 15% sirgst ar urīna nesaturēšanu naktī. Ja skolā, klasē ir 30 bērni, tad 4-5 būs šī problēma. Daudziem vecākiem ir jautājums, vai šī problēma var būt iedzimta. Jāatzīst, ka tāda iespējamība pastāv — 44% gadījumu, ja viens no vecākiem bērnībā slapināja gultā, un 77%, ja līdzīga problēma bija abiem vecākiem.”

Pamatā nakts enurēze ir pataloģija, kuru nosaka vairāki faktori, tostarp:
• nakts poliūrija jeb urīna pārmērīga produkcija nakts laikā, kas noved pie urīnpūšļa pārpildīšanās (tam par iemeslu mēdz būt pārmērīga šķidruma lietošana dienas otrajā pusē vai antidiurētiskā hormona, kas stimulē ūdens atpakaļuzsūkšanos nieru kanālīšos, nepietiekamība) tiek uzskatīta par biežāko iemeslu;
• miega traucējumi — pētījumi šajā jautājumā ir pretrunīgi un nav skaidrs, vai pacienta problēmā vainojami miega un pamošanās traucējumi vai ir traucēta pilna urīnpūšļa sajūta;
• reducēta urīnpūšļa kapacitāte vai urīnpūšļa funkcionālie traucējumi, kad urīnpūslis var pārpildīties pat tad, ja nakts urīna produkcija nepārsniedz normu. Tas norāda uz mazinātu urīnpūšļa tilpumu;
• augšējo elpceļu darbības traucējumi, kas lielākoties tikai tiem cilvēkiem, kam ir aizdegunes mandeļu palielināšanās.

Šo iemeslu dēļ nieru saražotais urīna daudzums naktī pārsniedz urīnpūšļa tilpumu, bērns guļot "nejūt" pārpildītu urīnpūsli, nevar pamosties, kā rezultātā notiek nekontrolētu urīna nolaišana miegā. Situācija var atkārtoties vairākas reizes naktī.
 

Iedalījums

Pēc epizožu biežuma var izdalīt: vieglu nakts enurēzes formu (1 un mazāk epizodes nedēļā), vidēji smagu (1–3 slapināšanas epizodes nedēļā), smagu (vairāk par 3 epizodēm nedēļā) nakts enurēzes klīnisko formu. Diagnosticēt šo kaiti iespējams balstoties uz rūpīgu slimības vēstures vākšanu — informācijas apkopošanu par slimības sākumu un tās gaitu. Tam seko apskate un fizikālā izmeklēšana. Laboratorie un radioloģiskie izmeklējumi. Atsevišķos, smagākos gadījumos ārsts nosaka urodinamiskos izmeklējumi, kas palīdz noteikt nakts enurēzes diagnozi un izvēlēties visefektīvāko terapijas taktiku. Taču pirms tiem bērns rūpīgi jāsagatavo.

Pamatā tiek izdalītas trīs NE ārstniecības metodes: uzvedības terapija (uroterapija), alarm terapija (signālzvaniņš) un farmakoterapija.
• Uzvedības terapija iesaka: atteikties no autiņbiksītēm un sākt katru dienu ar tualetes apmeklēšanu; neaizkavēt kārtējo urināciju; ievērot regulāru urīnpūšļa iztukšošanas ritmu ik pēc divām stundām. Nereti tas ir pietiekami, lai novērstu pēkšņas urinācijas vajadzību un dienas urīna nesaturēšanu. Svarīgi nodrošināt brīvu pieeju skolas tualetēm un skolotāju atbalstu. Jākontrolē, lai šķidrums vairāk tiktu uzņemts dienas pirmajā pusē, nevis vakarā, kā arī svarīgi sekot zarnu darbībai. Nozīmīgs ir arī pareizs uzturs un aktīvs dzīvesveids.
• Alarm (signalzvaniņa) terapiju iesaka pacientiem ar reducētu urīnpūšļa kapacitāti (tikai motivētiem pacientiem un viņu vecākiem). Terapijas ilgums ir vismaz 2–3 mēneši. Bērnam liek signāla zvaniņu katru vakaru pirms gulētiešanas, zvaniņa sensors ar audio signālu reaģē uz pirmajiem urīna pilieniem. Bērnam jāceļas un jādodas urinēt uz tualeti, vecākiem aktīvi jāpiedalās terapijā un jāpalīdz bērnam. Pētījumu dati liecina, ka šī terapija efektīva apmēram divām trešdaļām pacientu, 43% bērnu novērots ļoti labs efekts (slapjo nakšu redukcija līdz pat 90%), 65% pacientu novērots labs efekts (slapjo nakšu mazināšanās no 50 līdz 90%).
• Farmakoterapija ir terapija, kurā izmanto dažādus medikamentus, kas ir arī daļēji kompensēti no valsts kompensējamo medikamentu budžeta. Protams, pirms medikamentu piemērošanas pacientiem, jāveic rūpīga izmeklēšana un jānosaka diagnoze.

Neapšaubāmi vislielākais palīgs cīņā ir bērna motivācija un ģimenes iesaistīšanās ārstēšanas procesā.