Latvijā bīstami pieaug saslimstība ar ādas vēzi

Dermatologi problēmas nopietnību saskata ne tikai sabiedrības nepietiekamā informētībā par kaitīgo staru ietekmi vien, — viņi norāda arī uz nepietiekamo medicīnas speciālistu izglītību ādas vēža jautājumos. Turklāt situācijas risināšanai arī valstiskā līmenī netiek veltīta pietiekami liela uzmanība. Lai novērstu pieaugošo saslimstību un mirstību, par galveno stratēģisko virzienu saslimstības samazināšanai būtu jākļūst ādas vēža profilaktiskajiem pasākumiem un agrīnai diagnostikai.  

Vācijas pieredzes apliecina, ka mirstību no ādas vēža var būtiski samazināt tikai tad, ja tiek veikts noteikts preventīvu pasākumu komplekss, kas sevī ietver riska grupu apzināšanu un pastiprinātu to uzraudzību, finansējumu novirzot profilaktiskiem pasākumiem agrīnai melanomas diagnosticēšanai. Tāpat nepieciešama mediju un veselības nozares autoritāšu iesaistīšanās sabiedrības informēšanā par saules un solāriju kaitīgo un bīstamo ietekmi uz veselību.   

Lai rastu racionālus risinājumus situācijas uzlabošanai Latvijā, biedrība „Dermatologi pret ādas vēzi” 9.aprīlī Rīgā organizē Baltijas Ekspertu apaļā galda diskusiju par dermatoonkoloģijas attīstību Baltijas valstīs. Diskusijā, kurā piedalīsies atzītākie nozares speciālisti no Berlīnes, Viļņas, Kauņas, Tartu un Rīgas, tiks prezentēta Berlīnes Universitātes „Charite” klīnikas izstrādātā metodoloģija efektīvai ādas vēža ārstniecībai, nodrošinot pakalpojumu pieejamību plašākam cilvēku lokam. Lai skaidrotu reformu nepieciešamību, biedrība „Dermatologi pret ādas vēzi” un Rīgas Stradiņa universitātes profesori uz diskusiju aicinās arī Veselības ministrijas pārstāvjus.

mirstību no ādas vēža var būtiski samazināt tikai tad, ja tiek veikts noteikts preventīvu pasākumu komplekss, kas sevī ietver riska grupu apzināšanu un pastiprinātu to uzraudzību, finansējumu novirzot profilaktiskiem pasākumiem agrīnai melanomas diagnosticēšanai.

Biedrības „Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls atzīst: „Lai arī Latvijā ir nepieciešamā tehniskā bāze un spēcīgi speciālisti dermatoloģijas jomā, trūkst efektīvas ārstēšanas un profilaktisko pasākumu metodoloģijas. Taču, balstoties uz Vācijas pieredzi, arī Latvijā, veicot zināmas reformas medicīnas nozarē, mirstību no ādas vēža būtu iespējams būtiski samazināt. Svarīgi, ka šī reforma prasītu nevis papildu finansiālos līdzekļus, bet gan tikai esošā budžeta pārdali. Ilgtermiņā šī metodoloģija ne tikai ļaus izvairīties no letālu gadījumu pieaugšanas, bet arī radīs papildu ietaupījumus valsts budžetā.”

Pasaulē ik gadu konstatē aptuveni 130 000 melanomu gadījumu, aptuveni 37 000 cilvēku katru gadu no šī audzēja mirst. Galvenais melanomu veicinošais iemesls ir ilgstoša ultravioleto staru ietekme. Šo starojumu āda saņem, atrodoties gan saulē, gan mākslīgajā apgaismojumā — solārijā un kvarca procedūrās. Audzēji visbiežāk novērojami vietās, kas pakļautas intensīvai saules ietekmei, - uz sejas, ausīm, kakla, galvas matainajā daļā, uz pleciem un muguras. Turklāt dzīves laikā uzkrātais saules starojums, pat īsas sauļošanās reizes, summējās, tādēļ biežāk melanomu konstatē cilvēkiem vecumā no 40 līdz 60 gadiem.

Par Eiromelanomas dienu
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību bīstamajam ādas vēzim un rosinātu pārbaudīt savas dzimumzīmes, Latvijā jau ceturto gadu tiks organizēta Eiromelanomas diena, kuras ietvaros dermatologi dažādās Latvijas pilsētas bez maksas veiks ādas jaunveidojumu diagnostiku. Šogad Eiromelanomas diena notiks 9.maijā. Šī akcija ir visas Eiropas ādas vēža profilakses kampaņa, ko dermatologi rīko jau vairāk nekā 10 gadus, un tās mērķis ir samazināt saslimstību un mirstību no melanomas un citām ādas vēža formām.