Iesaka ierobežot sarunu ilgumu, jo mobilais telefons var būt kaitīgs

Rezultāti ir visdažādākie, tāpat arī secinājumi. Pasaules veselības organizācija ir noteikusi, ka, ievērojot atbilstošas normas, mobilie telefoni veselībai kaitējumu nenodara (Fact Sheet Nr.304 un Nr.193).

Tomēr eksperimenti, zinātnieku veikti pētījumi un mediķu novērojumi liecina, ka gluži tik nevainīgi mums tik ierastie ātrās saziņas instrumenti nav, īpaši jaunākie modeļi, kas piedāvā arvien vairāk funkciju, tādējādi liekot pie ieslēgtas ierīces pavadīt arvien ilgāku laiku.

Klīnikas Premium Medical neiroloģe Santa Ašmane atzīst, lai gan pētījumi viennozīmīgi to nepierāda, pastāv uzskats, ka pārlieku bieži un ilgi lietojot ieslēgtus mobilos telefonus, pakļaujam sevi lielākam ļaundabīgu audzēju, dzirdes traucējumu, sejas muskuļu vājuma u.c. veselības traucējumu riskam. „Ja telefons ir izslēgts, tas neko ļaunu veselībai nevar nodarīt, bet, tā kā mūsdienās, īpaši jaunieši, mobilos telefonus izmanto ne tikai īsai sarunai, bet arī dažādām citām nodarbēm, spēlējot spēles, klausoties mūziku, lietojot tos kā modinātājus un atgādinātājus u.c., tad saņemtais elektromagnētiskais starojums ir ievērojami lielāks”, saka Santa Ašmane.

Lai arī sarunas saturs ir patīkams, runājot pa mobilo telefonu, cilvēks savām smadzenēm sagādā  nevajadzīgu slodzi. Sanāk, ka tā ir maksa par mūsu gadsimta ērtībām.

Pētījums: smadzeņu šūnas reaģē uz mobilā telefona starojumu
Mobilais telefons, ko turam pie auss, visticamāk, izmaina smadzeņu darbības aktivitāti tajā smadzeņu reģionā, kam vistuvāk atrodas aparāta antena. To savā pētījumā secinājuši ASV Nacionālā veselības institūta (National Institutes of Health) pētnieki. Taču vienlaikus viņi aicina no pētījuma rezultātiem neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus. „Šis pētījums mums parāda, ka cilvēku smadzenes jūtīgi reaģē uz elektromagnētisko lauku, kādu izstaro mobilie telefoni, taču rezultāti mums nepasaka, vai tas ir kaitīgi vai nē”, teikusi ASV Nacionālā narkotiku iedarbības pētniecības institūta direktore Nora Volkova.

Neiroloģe Santa Ašmane iesaka – ja nevaram no mobilā telefona izmantošanas atteikties, vajadzētu vismaz lietot tos piesardzīgāk.

Jaunākajā pētījumā, kurā piedalījās 47 cilvēki, tika izmantota kodolmedicīnas diagnostikas metode, pielietojot pozitrona emisijas tomogrāfu (PET), ne tikai pētot asinsriti smadzenēs kā iepriekšējos pētījumos. Šī metode ataino ar nelielu radioaktivitāti iezīmēta injicēta glikozes šķīduma izdalīšanos, tādējādi nepastarpināti parādot enerģijas patēriņu. Divās dažādās dienās šiem 47 cilvēkiem uz 50 minūtēm pie labās un pie kreisās auss tika turēti izslēgti mobilie telefoni. Tie kādā brīdī, dalībniekam nezinot, tika ieslēgti un bez skaņas darbināti, tādējādi tika izslēgta iespēja, ka cilvēka nojausma vien par aparāta darbināšanu jau rada kādu iespaidu. Rezultāti parādīja, ka vielmaiņas līmenis tajos smadzeņu  reģionos, kuriem mobilā telefona antena atradās vistuvāk, vidēji paaugstinājās par 7%. Kā jau varēja paredzēt, tur bija nomērāms arī visspēcīgākais starojums. Pazeminātu vielmaiņas līmeni zinātnieki, atšķirībā no agrākajiem pētījumiem, nenovēroja nevienā no smadzeņu reģioniem. Pētnieki atzinuši: ja ņem vērā visu smadzeņu apjomu, tad izmaiņas bijušas tik niecīgas, ka statistiski tām vairs nav nozīmes. Interpretējot rezultātus, zinātnieki ir ļoti atturīgi: viņu rezultāti norādot tikai uz cilvēka smadzeņu jutību uz augstas frekvences elektromagnētiskajiem laukiem, kas rodas tad, kad mobilie telefoni ir ieslēgti. Tomēr zinātnieki uzsver, ka mehānisms, kā šie lauki ietekmē vielmaiņu smadzenēs, vēl ir neskaidrs, piemēram, vai tie noteiktu nesējvielu – neirotransmiteru – daudzumu izmaina vai nē. Tāpat esot neskaidrs, vai pastiprinātais vielmaiņas līmenis ir kaitīgs vai nē. Tādēļ viņi uzskata, ka steidzami jāveic turpmākie pētījumi.

Mobilos telefonus nekādā gadījumā nenēsāt apģērba kabatās tuvu ķermenim, bet gan somiņās vai arī turēt uz galda vai plaukta. Īpaši kaitīgi tas ir vīriešiem un puišiem, kas nēsā telefona aparātu bikšu kabatā.

Maksa par gadsimta ērtībām
„Manuprāt, mobilo telefonu ražošana un pārdošana ir saistīta ar pārāk lielām ietekmes un biznesa interesēm, tādēļ arī pētnieki ar oficiāliem paziņojumiem par to kaitīgumu ir pārāk piesardzīgi, jo neformāli pētījumi liecina, ka mobilie telefoni tomēr atstāj negatīvu ietekmi. Te var pieminēt kaut vai Igora Toropova un Sanktpēterburgas interesanto pētījumu laboratorijas eksperimentus”, atzīst Santa Ašmane.

Neiroloģe Santa Ašmane atsaucas uz gadījumu, ko piedzīvojusi kāda viņas kolēģe slimnīcā: kad viņai ticis atklāts ļaundabīgs audzējs krūtī, viņa to sasaistījusi ar pašas ieradumu tieši tās puses krūts kabatiņā ilgus gadus nēsāt mobilo telefonu. Tā kā tam ir bijusi arī funkcija uzrādīt neatbildētus zvanus mirgojot, bet darba laikā bieži vien šādi neatbildēti zvani bijuši, tad starojums ir bijis visai ievērojams, kas, iespējams, veicinājis audzēja veidošanos.
Neiroloģe atzīst, ka, ilgstoši saņemot mobilā telefona radīto starojumu, šūnu līmenī paātrinās smadzeņu darbība, šūnas var mainīt savu darbības potenciālu, tās patērē vairāk glikozes (izmainīta glikozes izdalīšanās vērojama, piemēram, arī epilepsijas gadījumos), tādējādi smadzenes neatpūšas, bet saņem dubultslodzi, tās strādā divas reizes intensīvāk nekā tad, ja runājam ar cilvēku klātienē. „Lai arī sarunas saturs ir patīkams, runājot pa mobilo telefonu, cilvēks savām smadzenēm sagādā  nevajadzīgu slodzi. Sanāk, ka tā ir maksa par mūsu gadsimta ērtībām. Katrs pats var izlemt, kas viņam svarīgāks”, saka Santa Ašmane.

Neizmantot mobilo telefonu kā modinātāju, turot līdzās spilvenam gultā, jo mobilais telefons ik pa laikam „sazinās” ar savu bāzes staciju.

Jautāta par to, vai viņas klientu vidū ir cilvēki, kas izrāda interesi par mobilo ierīču ietekmi uz veselību, viņa atbild noraidoši: „Cilvēki neinteresējas par to. Mums zāļā domāšana vairāk ievirzīta citā virzienā – vairāk dzīves veida un veselīgas pārtikas jomā. Diemžēl mums nav ilgtermiņa domāšanas, bet, visticamāk, drīz cilvēki aizdomāsies arī par šiem jautājumiem. Piemēram, vairākās Vācijas klīnikās izmantot mobilos telefonus ir pat aizliegts, gan līdz galam neizpētītās ietekmes uz veselību dēļ, gan aiz cieņas pret klientiem”, saka Santa Ašmane. Tomēr ārste uzsver, ka bieži vien cilvēki vēršas pie mediķiem, sūdzoties par galvas sāpēm, kam nav kāda nosakāma iemesla, vai par nogurumu, kam, iespējams, pamatā var būt arī pārlieku intensīva mobilo telefonu izmantošana.
Neiroloģe Santa Ašmane iesaka – ja nevaram no mobilā telefona izmantošanas atteikties, vajadzētu vismaz lietot tos piesardzīgāk:
•    Mobilos telefonus nekādā gadījumā nenēsāt apģērba kabatās tuvu ķermenim, bet gan somiņās vai arī turēt uz galda vai plaukta. Īpaši kaitīgi tas ir vīriešiem un puišiem, kas nēsā telefona aparātu bikšu kabatā. Tas var atsaukties uz dzimumorgānu un urīnceļu veselību. Ja turat kabatā telefonu, tad vismaz izslēdziet visas papildfunkcijas un neizmantojiet kā radio vai mūzikas atskaņotāju;
•    Mobilos telefonus izmantot pēc iespējas retāk un runāt pēc iespējas īsāku laiku, ilgas sarunas veicot no parastā, stacionārā telefona vai satiekoties klātienē;
•    Neizmantot mobilo telefonu kā modinātāju, turot līdzās spilvenam gultā, jo mobilais telefons ik pa laikam „sazinās” ar savu bāzes staciju. Labāk izmantot veco, labo modinātāju, īpaši ikdienā;
•    Pēc iespējas, runājot pa telefonu, nelikt to pie auss, bet izmantot „brīvo roku” jeb Hands-Free sistēmu vai arī turēt to vairāku centimetru attālumā no auss, arī tā būs viss dzirdams;
•    Nedot sava mobilā telefona numuru visiem, kam pagadās, piemēram, dāžādu firmu pārstāvjiem, kas prezentē kādu preci vai veic aptauju. Jāatceras, ka vislielāko starojumu saņemam, kad runājam, jo tad mobilais telefons darbojas kā raidītājs, savukārt,  klausoties – kā uztvērējs.  

Informāciju sniedza klīnikas Premium Medical neiroloģe Santa Ašmane