Kāpēc vakcinēt bērnu pret pneimokoka infekciju?

Kas ir pneimokoks?
Pneimokoks vai Streptococcus pneumoniae ir Gram pozitīva baktērija, kas pēc formas atgādina graudu. Tā bīstamību nosaka apvalks, ko nosacīti varam nosaukt par “mētelīti”. Šis “mētelis” neatļauj mūsu organisma sargiem pneimokoku iznīcināt, palīdz tam izdzīvot un izsaukt dažādas slimības. Pēc “mētelīša” sastāvdaļām (polisaharīdiem) zinātnieki un ārsti atpazīst dažādus pneimokokus. Gluži kā mēs, cilvēki, piederam vienai sugai, bet katrs esam dažādi, tā arī pneimokoki ir atšķirīgi un izraisa atšķirīgas slimības.
Šodien zināmi vairāk kā 90 dažādi pneimokoki, kas atšķiras pēc to agresivitātes un izsauktās slimības smaguma, pēc spējas apdzīvot vesela cilvēka aizdeguni un izsaukt dažādas slimības, pēc jūtības pret antibiotikām un pēc asociācijas ar pacienta nāvi. Zināms, ka bērniem no vairāk kā 90 pneimokokiem bīstami ir aptuveni 15.
    
Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem pneimokoka  ierosinātas slimības ir uzskatāmas par vienu no galvenajiem iemesliem bērnu mirstībai vecumā līdz 5 gadiem. Statistika ir skarba: ik gadu ar pneimokoka ierosinātām infekcijām saslimst vidēji 10,6 miljoni bērnu visā pasaulē, apmēram 800 000 mirst. Tikpat liels nāves gadījumu skaits – apmēram 800 000 tiek reģistrēts pieaugušo vidū. Augstāko mirstību no pneimokoku izraisītajām slimībām konstatē jaunattīstības valstīs (līdz pat 20-50%, atkarībā no slimības smaguma), tomēr visai augsta mirstība ir arī attīstītajās valstīs; Eiropas Savienībā vidējais mirstības rādītājs ir 7,4%.

Saslimstību ar pneimokoku ierosinātām infekcijas slimībām nosaka virkne riska faktoru, piemēram, pacienta vecums (līdz 2 gadiem un pēc 65 gadu vecuma), mātes piena nesaņemšana noteiktā vecuma periodā, ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis, pasīvā smēķēšana, cilvēku skaits (blīvums) konkrētajā mājsaimniecībā un, protams, iztrūkstoša pote pret pneimokoku infekciju.
Kā bīstams fons saslimšanai var būt citas elpceļu saslimšanas, piemēram, astma, bronhīts, hroniskas plaušu slimības, diabēts, kā arī dažādas imūndeficīta saslimšanas. Būtiska nozīme ir arī sezonai. Zināms, ka vislielākais risks saslimt ar šo infekciju ir vēlā rudenī un agrā pavasarī.

Kā var inficēties ar pneimokoku?
Zināms, ka aptuveni 20 – 30% pieaugušo un 50% bērnu pneimokoks uzskatāms par normālu aizdegunes mikrofloras sastāvdaļu. Proti, tas ir „kolonizējis” indivīda aizdeguni. Pie labiem apstākļiem pneimokoks saimniekam nav bīstams, bet... pie akūtām elpceļu saslimšanām, alerģijām tas spēj kļūt ļauns un izsaukt dažādas slimības. Jāatceras, ka šāds vesels nēsātājs ir bīstams apkārtējiem, jo nepārtraukti izdala pneimokoku, inficējot apkārtējos. Infekciju var nodot otram cilvēkam gan tieša kontakta ceļā ar gļotādu sekrētiem, gan gaisa pilienu infekcijas veidā.

Kādas slimības ierosina pneimakoks?
Pneimokoks, atkarībā no veida, kā tas nokļūst bojājuma vietā, var izsaukt slimības pēc diviem dažādiem mehānismiem. Ja baktērija nokļūst bojājuma vietā tiešas piekļuves ceļā, tā izsauc neinvazīvas saslimšanas. Piemēram, akūtu vidusauss iekaisumu, deguna blakus dobumu iekaisumu, pneimoniju vai konjunktivītu. Bet gadījumos, kad baktērija pārrauj organisma aizsargbarjeras un uzsāk savu ceļojumu ar limfu vai asinīm tā izsauc ļoti bīstamas saslimšanas, ko mēs saucam par invazīvām pneimokoku saslimšanām. Aizceļojot uz smadzenēm, tās ierosina strutainu meningītu, plaušās – pneimoniju, kaulos – osteomielītu, vēderplēvē – peritonītu, sirdī – strutainas sirds infekcijas. Šīs invazīvās slimības norit smagi un ir saistāmas ar augstu pacienta mirstības risku.

Pneimokoks ir grūti atpazīstams un ārstējams
Bīstamība slēpjas apstāklī, ka pneimokoka infekciju ir grūti atpazīt, jo iztrūkst specifisku klīnisko pazīmju un ir visnotaļ ierobežotas arī izmantojamās laboratoriskās diagnostikas metodes. Tomēr vairumā gadījumu saslimšana norit smagi un prasa nekavējoši ārstam izlemt jautājumu par iespējamo diagnozi, un uzsākt mazā pacienta mērķtiecīgu ārstēšanu.
Pneimokoku infekcijas ārstēšanā pamatā izmanto antibiotikas, kas doto mikroorganismu nogalina. Tomēr jāatceras, ka slimību var ierosināt tādi pneimokoki, kas ir nejūtīgi pret vienu, divām vai pat trīs antibiotiku klasēm. Jāsaprot, kā šāda rezistenta (uz antibiotikām nejūtīga) pneimokoka ierosināta slimība var noritēt ļoti smagi un beigties pacienta nāvi.

Valsts apmaksāta vakcinācija
Visi mazuļi, kuri dzimuši pēc 2010. gada janvāra, var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret pneimokokiem. Vakcīna ir pievienota kompleksajai vakcīnai, ko bērni saņem divos, četros, sešos un 12 - 15 mēnešos. Pirmā vakcīnas deva tiek injicēta jau divu mēnešu vecumā, jo pētījumi pierāda, ka visaugstākā mirstība ir pacientiem pēc sešu mēnešu vecuma un biežāk slimojošie ir bērni vecumā līdz diviem gadiem.
Mazuļi, kuri dzimuši pirms 2010. gada janvāra, šo vakcīnu var saņemt par maksu. Vakcinēties rekomendē bērniem, kuriem ir astma, cukura diabēts, citas hroniskas saslimšanas vai vienkārša bieža slimošana. Par vakcināciju vaicājiet savam ģimenes ārstam.
Kopumā vakcinācija pret pneimokoka infekciju iekļauta 43 valstu nacionālajās imunizācijas shēmās. Statistika rāda, ka valstīs, kurās ieviesta vakcinācija, saslimšana ar pneimokoku ievērojami samazinājusies. ASV, kur vakcinācija notiek jau 10 gadus, izveidojusies arī tā saucamā pūļa aizsardzība, kad mazāk slimo ne tikai vakcinētā populācijas daļa, bet, pateicoties pūļa jeb kolektīvajai imunitātei, tiek pasargāti arī nevakcinētie vecie ļaudis.
Vecākiem jāsaprot, ka pret pneimokokiem vakcinēts bērns būs pasargāts no nopietnām saslimšanām.