Bērniņš ar Dauna sindromu

"Vēlējos lūgt padomu māmiņām, kurām ir līdzīga piredze kā man. Kad piedzima dēliņš, uzzināju, ka viņam ir smaga slimība – Dauna sindroms... Asaras nebija jēgas liet – dzīve iet uz priekšu, un ne jau man vienīgai tā ir...
Audzinu dēliņu ar mīlestību, maigumu. Augustā mazajam būs divi gadi. Ir jūtami nelieli attīstības traucējumi – mazais nevēlas mācīties staigāt. Nevēlas arī sākt runāt – kaut savā valodiņā. Sēž jau sen, rāpo... Tā kā nevaru sūdzēties. Un mazulis ir dzīvespriecīgs!

Vienīgais, ar ko es netieku galā, ir apkārtējo cilvēku pārmetumi un nievājošie teksti – sen jau vajadzēja staigāt, runāt, pašam ēst, utt. Kāpēc gan viņš to nedara?!

Vēlējos uzzināt, kā jūs ar to tiekat galā? Man tik tiešām ir grūti, jo neprotu atbildēt... Viņi zina, kāda bērniņam ir slimība, bet vienalga neliekas mierā. It kā tuvi draugi, bet... vai tie ir draugi?:("