Ceļotāju caureja. Kā ar to cīnīties?

Iespējams daudziem ceļotājiem, sevišķi, ceļojot uz eksotiskām valstīm, nācies saskarties ar problēmu, kad plānotās ekskursijas vietā īsāku vai garāku laiku nākas pavadīt viesnīcu labierīcībās. Ceļotāju caureja  parasti parādās 3. līdz 4. ceļojuma dienā kā pēkšņa ūdeņaina vēdera izeja līdz 5 reizēm dienā. Pirms vēdera izejas ir krampjveidīgas sāpes vēderā, nereti var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra, slikta dūša, vemšana, slikta pašsajūta. Parasti tās norise nav smaga, taču situācija var kļūt nopietna, īpaši, ja saslimušais ir mazs bērns, kam straujš šķidruma zudums ir ļoti bīstams.
Blīvi apdzīvotās teritorijās, ieskaitot nesen atīstījušos tūrisma centrus, piesārņoti var būt dzeramā ūdens resursi. Piesārņota un nepiemērota pārtika arī spēlē nozīmīgu lomu ceļotāju caurejas attīstībā. Caureja ceļojumu laikā var attīstīties, ja cilvēki no industriāli attīstītām valstīm ceļo uz zemāk attīstītām reģioniem, piemēram, Āziju, Āfriku, Dienvidameriku. To var izraisīt vīrusi, baktērijas, parazīti. Inficēšanās visbiežāk notiek ar ēdienu un ūdeni. Viens no biežāk sastopamiem izraisītājiem ir baktērija Escherichia coli, kā arī citi iztaisītāji Shigella (dizentērijas baktērija), Salmonella, Campylobacter. No vīrusiem caureju var izraisīt  Rotta vīruss, Norwalk vīruss, no parazītiem — Giardia lamblia.

Caureja ceļojumu laikā var attīstīties, ja cilvēki no industriāli attīstītām valstīm ceļo uz zemāk attīstītām reģioniem, piemēram, Āziju, Āfriku, Dienvidameriku.

Ir zināms, ka augsts diarejas risks — 20 līdz 90% ceļotājiem 2 nedēļu ceļojuma periodā ir, ja ceļo uz Latīņamerikas valstīm, lielāko daļu Āfrikas un Āzijas valstu (ieskaitot Latvijas tūristu tik iecienīto Ēģipti un Turciju). Salīdzinoši zemāks — 8 līdz 20% risks attīstīties ceļotāju caurejai ir, apceļojot Dienvideiropu, Dienvidāfriku, Japānu, Argentīnu, Čīli, Izraēlu un lielāko daļu Karību reģiona. Tomēr gadās ar ceļotāju caureju saslimt arī tad, ja dodamies ekskursijās arī uz pavisam netālām vietām vai vienkārši izbraucam zaļumos, jo mainās ēšanas režīms, arī ar higiēnu ne vienmēr viss ir kārtībā.

Pilnībā novērst ceļotāju caurejas rašanos varētu, ja ikviens spētu izvairīties no piesārņotu ēdienu un dzērienu lietošanas.
Daži ieteikumi, kā izvairīties no ceļotāju caurejas, dodoties tālākos ceļojumos:
Personīgā higiēna
* Rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm gan pēc tualetes apmeklējuma, gan pirms ēšanas.

* Nelietot krāna ūdeni zobu tīrīšanai.

Ēdienu un dzērienu izvēle
* Lietot dzeršanai tikai rūpnieciski sagatavotu dzeramo ūdeni, nelietot krāna ūdeni.

* Ja dzēriens tiek pasniegts ar ledu, tas var būt sagatavots no krāna ūdens un būt tikpat bīstami kā dzert krāna ūdeni.

* Nelietot uzturā nemazgātus augļus, dārzeņus, pirms ēšanas no ārpuses rūpīgi nomazgāt, ēst tikai mizotus augļus, dārzeņus.

* Vēlams lietot uzturā termiski apstrādātus (vārītus, ceptus) produktus.

* Izvairīties no nepazīstamu ēdienu lietošanas, īpaši lielos daudzumos.

* Karstā laikā izvairīties no ēdieniem, kas gatavoti ar majonēzi, piena produktiem, krējumu — salāti, rosoli utml., jo tie ātri var sabojāties un radīt saslimšanu ēdājam.

Alkohola lietošana
* Aklohols nepasargā no caurejas, pretēji izplatītam viedoklim.

* Alus lielākos daudzumos atšķaida kuņģa sulu un var pat veicināt diarejas attīstību.

* Alkohola lietošana padara cilvēku neuzmanīgāku un nepiesardzīgu, līdz ar to paaugstina risku.

Medikamenti
* Caurejas profilaksei var lietot probiotikas, piemēram, "Enterol", jo ir pierādīts, ka tā lietošana samazina caurejas rašanās risku, īpaši ceļojumu laikā uz Ziemeļāfriku (piemēram, Ēģipti), kā arī Tuvo Austrumu valstīm (piemēram, Turciju). "Enterol" noderēs arī, ja tomēr gadās saslimt ar caureju.

Informāciju sagatavoja: Marita Bašēna
Izmantotā literatūra: Robert Steffen et al., Travelers' Diarrhea in the New Millennium: Consensus among Experts from German-speaking Countries, Journal of Travel Medicine

Vairāk lasiet www.diareja.lv