Masalu vīruss cirkulē Eiropā, var kļūt par problēmu arī Latvijā

Masalu vīruss, kas pašreiz plaši cirkulē Eiropā, apdraud ne tikai noteiktu iedzīvotāju grupu vai valsti, masalu tālāku izplatīšanos veicina arī liels pret masalām nevakcinēto cilvēku skaits. Infekcija, cilvēku aktīvās pārvietošanās rezultātā, var izplatīties vairākās valstīs, kā tas vērojams pašreiz.

Šobrīd uz vispārējā saslimstības fona ar masalām, Latvija, šķietami, nav apdraudēta – pēdējo piecu gadu laikā mūsu valstī reģistrēti tikai atsevišķi masalu gadījumi nevakcinētām personām.

Latvijas Infektoloģijas centra direktore, profesore Baiba Rozentāle pievērš uzmanību faktam, ka Latvijā pēdējos gados ir samazinājies vakcinācijas līmenis pret masalām, kā rezultātā gadā vidēji ap 1000 bērnu paliek neaizsargāti pret šo infekcijas slimību. "Tās ir sekas, ko radījuši vakcinācijas pretinieki, izplatot sabiedrībā nepatiesu un zinātniski nepamatotu informāciju par vakcinācijas nozīmi un cilvēka veselības drošību. Tādējādi, pieaugot nevakcinēto bērnu skaitam, tiek apdraudēta kopējā sabiedrības imunitāte un arī Latvijā saslimstība ar masalām var kļūt par problēmu", tā profesore Rozentāle.

Eiropas Savienības padomes eksperti secinājumos par bērnu imunizāciju Eiropā, uzsver, ka visefektīvākais un ekonomiskākais veids infekcijas slimību izplatīšanās novēršanā ir vakcinācija.

Kā liecina epidemioloģiskā situācija Eiropas valstīs, masalu uzliesmojums skar galvenokārt pret masalām nevakcinētos vai daļēji vakcinētos iedzīvotājus. Starptautiskie pētījumi un mediķu pieredze apstiprina, ka nav pamata skeptiskai attieksmei pret vakcinācijas priekšrocībām arī attiecībā uz masalu un masaliņu izskaušanu. Pateicoties pretpotei un bērnu imunizācijai, Eiropas reģionā, piemēram, ir likvidēts poliomielīts. Tāpat Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka līdz 2015.gadam iespējams izskaust masalas un masaliņas.

Latvijas Infektoloģijas centrs aicina veltīt lielāku vērību vakcinācijai pret masalām un ir sagatavojis situāciju skaidrojošu vēstuli Ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Pediatru asociācijai un Latvijas slimnīcām. Vēstulē tiek pievērsta uzmanība tam, ka par ikvienu gadījumu, kuram pat uz aizdomu pamata tiek uzstādīta diagnoze "masalas", ir jāziņo Latvijas Infektoloģijas centra epidemiologiem, lai savlaicīgi veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētu pretepidēmijas pasākumus. Šie pasākumi ir būtiski, lai pasargātu citus cilvēkus no inficēšanās un saslimšanas ar masalām.

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kura bieži izraisa plašus uzliesmojumus, galvenokārt nevakcinēto vai daļēji vakcinēto personu vidū. Masalas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Tās noris ar drudzi, izteiktu deguna un rīkles gļotādu iekaisumu, konjunktivītu, nedaudz virs ādas paceltiem izsitumiem. Masalu vīruss var izraisīt smagas komplikācijas – plaušu karsoni, vidusauss iekaisumu, laringītu, traheītu, bronhītu un caureju. Retāk var attīstīties akūts encefalīts. Elpceļu un neiroloģiskās komplikācijas var izraisīt slimnieka nāvi. Augstāka mirstība tiek novērota bērniem jaunākiem par pieciem gadiem un personām ar novājinātu imunitāti.

Plašāk par vakcināju un infekciju slimībām lasi mammam.lv/tetiem.lv vakcinācijas kalendārā.

Informāciju sagatavoja VA Latvijas Infektoloģijas centrs Sabiedrisko attiecību speciālisti.