Uzmanību! Ērces!

Ērces ir parazīti, kam, lai eksistētu, nepieciešams sūkt mugurkaulnieku asinis. Diemžēl tās ir ne tikai asinssūcēji parazīti, bet arī ērču encefalīta vīrusa, Laimas boreliozes izraisītāja un citu patogēnu mikroorganismu pārnesējas.
Turklāt jāņem vērā, ka ērču populācijas blīvumu ietekmē laika apstākļi: mitrās vasarās un it īpaši pēc siltām ziemām kā šogad ērču mēdz būt vairāk.
Tās uzrāpjas uz zāles stiebra vai krūma 10–50 cm augstumā un gaida dzīvnieku vai cilvēku. Ērces piesūkšanās visbiežāk notiek jauktos lapu un skuju koku mežos ar bagātīgu pamežu. Taču inficētas ērces ir atrastas arī pilsētu parkos un piemājas dārzos, reizēm tās atnestas uz mājām ar koku zariem, puķēm un sēnēm. Paaugstināts risks inficēties ar ērču encefalītu ir visā Latvijas teritorijā.
Ērču aktivitātes periods parasti ilgst no marta līdz oktobrim; dienas laikā maksimāla aktivitāte konstatēta no rīta un vakarā, minimāla – ap pusdienlaiku.

Ērču encefalīts
Laiks no inficētas ērces piesūkšanās brīža līdz slimības sākumam vidēji ir 7–14 dienas. Encefalīts sākas ar gripai līdzīgiem simptomiem: nespēku, galvassāpēm, sāpēm muskuļos un ķermeņa temperatūras paaugstināšanos līdz 38 °C. Dažos gadījumos mēdz būt slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā un caureja. Parasti pēc 3–5 dienām slimnieka stāvoklis uzlabojas. Turpmākajās 4–7 (14) dienās cilvēks jūtas vesels, bet pēc tam pēkšņi sākas slimības otrā fāze – visas iepriekšminētās pazīmes atjaunojas, turklāt tās ir daudz spēcīgāk izteiktas. Daļai slimnieku ērču encefalīta otrā fāze noris drudža formā, pārējiem pievienojas nervu sistēmas iekaisuma simptomi, kam ir dažāda smaguma pakāpe.
Pēc pārslimošanas veidojas noturīga imunitāte, tomēr ērču encefalīta sekas var būt jūtamas pat vairākus gadus pēc pārslimošanas.

Laimas borelioze
Laimas slimība jeb Laimas borelioze var skart vairākas orgānu sistēmas, tomēr laikus pamanīta, lokālajā formā tā darbojas tikai kā zemādas iekaisums, kas neiekļūst asinsritē un līdz ar to nenokļūst arī līdz placentai gadījumā, ja inficētā persona ir grūtniece.
5–14 dienu laikā pēc inficēšanās ar Laimas slimību uz ādas parādās sīks, sārts plankums aptuveni 1–5 cm diametrā; tā ir zīme, ka sācies zemādas iekaisums.
Ja slimību agrīni nediagnosticē un atbilstoši neārstē, pēc nedēļām vai mēnešiem var rasties centrālās nervu sistēmas bojājumi (meningīts, sejas nerva parēze, neirīts u. c.), sāpes locītavās un locītavu iekaisums un/vai sirdsdarbības traucējumi un miokardīts (sirds muskuļa iekaisums). Parasti ārstēšanai izmanto antibiotikas, taču grūtniecei tiks noteikti penicilīna grupas preparāti.

Vakcinēties var grūtniecības otrā un trešā trimestra laikā, jo vakcīna satur novājinātu vīrusu, kas vairs nevar izraisīt slimību, toties spēj radīt imunitāti pret to.

Sargā sevi, un Dievs tevi sargās
Visefektīvākā un lētākā aizsardzība pret ērču encefalītu ir vakcinācija, jo tā sniedz vispilnīgāko rezultātu un izmaksā daudz lētāk nekā, piemēram, imūnglobulīna ievadīšana pēc ērces piesūkšanās. Ja topošā māmiņa nav vakcinējusies, to var darīt arī grūtniecības otrā un trešā trimestra laikā, jo vakcīna satur pilnīgi novājinātu vīrusu, kas vairs nevar izraisīt slimību, bet toties spēj radīt imunitāti pret to. Principā vakcīna nevar kaitēt mazulim arī grūtniecības pirmo trīs mēnešu laikā, tomēr šai periodā pēc iespējas jācenšas pasargāt sievietes organismu no svešām antivielām.
Lai nodrošinātu atbilstošu aizsardzību līdz ērču aktivitātes sezonas sākumam, ieteicams vakcinēties ziemas mēnešos, taču to var darīt jebkurā gadalaikā, veicot potēšanu pēc ātrās shēmas. Ir nepieciešams veikt vismaz divas injekcijas ar īsāku vai garāku starplaiku, lai nodrošinātu imunitātes izveidošanos šai sezonai. 12 mēnešus pēc pirmās potes jāveic trešā vakcinācija (ātrās imunizācijas gadījumā – ceturtā pote jeb pirmā revakcinācija). Turpmākā revakcinācija (atkārtotā vakcinācija) – ik pēc 3–5 gadiem.
Mazuļus sāk vakcinēt no gada vecuma. Ja bērniņa māte bijusi vakcinēta, grūtniecības laikā arī mazulis caur placentu saņem vīrusa antivielas, kas sniegs viņam papildu aizsardzību pirmajā dzīves gadā.
Diemžēl vakcinācija pret ērču encefalītu nepasargā no citas ērču pārnestas slimības – Laimas slimības, pret kuru vakcīna vēl tikai tiek radīta.

Ja piesūkusies ērce...
Tā iespējami ātrāk jānoņem, jo inficēšanās gadījumā nozīme ir arī tam, cik lielu devu vīrusa cilvēks saņēmis. Ja deva ir neliela, izveidojas vakcinācijai līdzīga situācija, kad veidojas antivielas, kas rada imunitāti pret vīrusu.
Tomēr jebkurā gadījumā visdrošāk ir ērci pārbaudīt, lai tad, ja tā ir inficēta, pēc iespējas ātrāk var uzsākt ārstēšanu. Vedot ērci uz pārbaudi, vislabāk to ietīt mitrā lupiņā.
Pirms noņemšanas ieteicams uzlikt ērcei spirtā, degvīnā vai odekolonā samērcētu vati. Nevajag lietot eļļu, sviestu vai citus taukainus līdzekļus. Pēc tam ar diega cilpu vai īpašu pinceti, ko ražo arī Latvijā, ērce jāsatver pēc iespējas tuvāk ādai un saudzīgi jāizņem tā, lai tās snuķītis nepaliktu ādā. Izņemot ērci, jālieto gumijas cimdi, nedrīkst kukaini saspiest, jo tādējādi iespējams inficēties.
Viens no populārākajiem līdzekļiem pret ērču encefalītu ir Remantadīna agrīna profilaktiska lietošana pirmajās dienās pēc ērces piesūkšanās, taču diemžēl tas ne vienmēr pasargā no saslimšanas, turklāt grūtniecības laikā to nedrīkst lietot.

Der zināt
•    Dodoties mežā, jāuzģērbj cieši aizpogājams apģērbs. Virskreklu vai blūzi ieteicams apjozt ar platu, cieši piegulošu jostu; bikšu gali jāiebāž zābaku stulmos. Ērcēm ir grūtāk pieķerties pie gumijas zābakiem. Kā galvassegu var lietot lakatu, cepuri vai kapuci.
•    Apģērbu un atklātās ķermeņa daļas var apstrādāt ar repelentiem – ērces atbaidošiem šķīdumiem, ziedēm vai aerosoliem, tomēr jāņem vērā, ka repelenti nodrošina aizsardzību tikai uz dažām stundām. Pēc atgriešanās no meža rūpīgi jāapskata ķermenis un jāpārbauda apģērbs.

Papildu informāciju par ērcēm un vakcinēšanos meklē interneta portālos: www.erces.lv, www.infectology.lv.

Materiāls publicēts sadarbībā ar veselības žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem Šūpulītis un Ģimenes centra poliklīniku.