Zobu labošana vispārējā narkozē bērniem — par vai pret?

Pēdējo 5 gadu periodā 12 gadus veciem bērniem vidējais KPE indekss bijis virs 3, 2008. un 2009. gadā šis rādītājs saglabājas nemainīgs un ir 3,0. Pēdējos gados arvien vairāk  ar mutes dobuma problēmām saskaras arī pavisam mazi bērni — pat divgadnieki un trīsgadnieki, taču, kā atzīst gan zobārsti, gan vecāki — ar pašiem mazākajiem pacientiem ir daudz grūtāk „sarunāt”, ka zobārsta krēslā jāsēž pavisam mierīgi un zobu ārstēšanas procedūra ir pavisam vienkārša un nesāpīga.

Zobārstniecības klīnika „SIROWA Rīga” šobrīd ir vienīgā privātā klīnika Latvijā, kas piedāvā zobārstniecību vispārējā anestēzijā (narkozē), nodrošinot šo procedūru ar modernāko aprīkojumu, kas nepieciešams tās veikšanai. Klīnikas vadītājs un zobārsts dr. Armands Ozoliņš stāsta, ka: „klīnika ir investējusi gan modernas aparatūras iegādē, kā arī klīnikas personāla apmācībā un pieredzējušu speciālistu piesaistē, lai sniegtu pilnvērtīgu, atbildīgu aprūpi un personīgu attieksmi pacientiem, kā arī izpildītu visus normatīvus, ko pieprasa šīs ārstēšanas ieviešana.”

Ar pašiem mazākajiem pacientiem ir daudz grūtāk „sarunāt”, ka zobārsta krēslā jāsēž pavisam mierīgi un zobu ārstēšanas procedūra ir pavisam vienkārša un nesāpīga.

Zobārstniecības klīnikas „SIROWA Rīga” speciālisti — dr. Signe Ozoliņa (sertificēta vispārējā zobārste) un dr. Juri Svaža (ārsts anesteziologs-reanimatologs) atbildēs uz jautājumiem par zobārstniecību vispārējā anestēzijā pašiem mazākajiem pacientiem — bērniem.

Kāpēc mūsdienās maziem bērniem ir tik slikti zobi?
Dr. Signe Ozoliņa: „Neskatoties uz civilizācijas attīstību un mūsdienu sabiedrības labklājības līmeni kopumā,  kā arī plašo mutes dobuma līdzekļu klāstu, zobi arvien bojājas. Iemesli ir dažādi, taču galvenokārt mūsu mutes dobuma veselību ietekmē mūsu uzturs, ģenētika, kā arī regulāras rūpes par mutes dobuma higiēnu un veselību. Nepietiekams kalcija un fluora daudzums, ko uzņemam ar pārtiku, dzeramo ūdeni, arī var būt viens no iemesliem, jo, piemēram, Latvijā ir vidēji zems fluora saturs dzeramajā ūdenī.
Zobu kariess (caurums zobā) ir lokāla slimība zobā, ko izraisa aplikuma baktērijas, kas nevar eksistēt bez ogļhidrātiem — cukura, saldumiem, sulām, miltu izstrādājumiem, augļiem, medus utt. Tāpat bērnu zobu bojāšanos ietekmē arī vitamīnu trūkums, medikamentu lietošana — saldi sīrupi, antibiotikas un citi medikamenti, kas izjauc  mutes mikrofloru, sekmējot kariesa baktēriju veidošanos. Kariess bērnu zobos viennozīmīgi ir ģimenē nepareizas ēšanas un dzeršanas, kā arī nepietiekamas zobu higiēnas rezultāts. Diemžēl, cauri bērna zobi ir sekas vecāku nezināšanai un nepareiziem paradumiem.”

Kariess bērnu zobos viennozīmīgi ir ģimenē nepareizas ēšanas un dzeršanas, kā arī nepietiekamas zobu higiēnas rezultāts. Diemžēl, cauri bērna zobi ir sekas vecāku nezināšanai un nepareiziem paradumiem.

Zobu veselība — vispārējā veselība
Dr. Signe Ozoliņa: „Dažkārt ir pārsteidzoši, ka vecākus pārāk nesatrauc, ka mazam bērnam ir cauri zobi, jo tie taču tik un tā drīz mainīšoties! Tāpat vecāki bieži vien apmeklē zobu higiēnas procedūras un veic profilaktiskās vizītes pie zobārsta, bet aizmirst, ka tas pats nepieciešams arī bērniem. Gribētu pievērst uzmanību, ka bojātā zobā ir infekcija, kas visu laiku izplatās. Normāli cilvēka organismam būtu ar to jātiek galā, bet gadījumos, kad ir novājināta imūnsistēma var rasties sarežģījumi. Ja mutē ir infekcija, tad tā var nelabvēlīgi ietekmēt sirds vārstuļu problēmas, nieru slimības un saasināt citas veselības problēmas organismā.”
Dr. Juris Svaža: „Ja zobā ir caurums, bet zobs visticamāk tuvākā gada laikā mainīsies, varbūt var arī iztikt bez ārstēšanas, bet ar rūpīgu kopšanu un mutes dobuma higiēnu bojāšanās procesu apstādināt. Taču divus, trīs gadus vecam bērnam, kuram jau ir nopietni zobu bojājumi, labošana ir nepieciešama, jo ir skaidrs, ka līdz zobu nomaiņai esošie zobiņi, vienkārši runājot, sapūs. Rezultātā paliks melnas saknes, pie kurām bieži vien izveidojas strutu bumbulīši. Tas nozīmē, ka infekcija, kas ir zobā, laužas ārā caur smaganu. Ja ir parādījies šāds bumbulis, pilnīgi skaidrs, ka zobs vairs nav glābjams un ir jāizrauj.
Bērnu šajā vecumā ir ļoti grūti pierunāt būt pacietīgam, paskaidrojot, ka procedūra būs ātra un nesāpīga. Šādās situācijās ir divi risinājumi: pirmais, kas var izklausīties dramatisks, - izraut zobu „ar varu”; otrs risinājums — izmantot vispārējo anestēziju (narkozi).
Aicinātu vecākus nopietni apdomāt, kādas sekas bojāti zobi var atstāt uz bērna vispārējo veselību, kā arī zobu labošana piespiedu kārtā noteikti atstās nopietnu ietekmi arī uz nākamajām zobārsta apmeklējuma reizēm un visu turpmāko dzīvi. Daļa no mūsu mazajiem pacientiem, kas izmanto zobārstniecību vispārējā anestēzijā, ir tieši šādi sabiedēti bērni, kuriem pirmās vizītes pie zobārsta ir atstājušas negatīvu ietekmi, un ne vecākiem, ne ārstiem nav izdevies atrisināt situāciju.”

Kādēļ pirmie zobi ir tik svarīgi?
Dr. Signe Ozoliņa: „Uzskats, ka piena zobi nesāp, ir mīts. Sāp gan piena, gan patstāvīgie zobi, līdz ar to bērnam var būt ļoti nepatīkamas sajūtas.  Otrkārt, piena zobi ir tie, kas nodrošina pareizu žokļu augšanu un patstāvīga sakodiena attīstību, tāpēc piena zobi ir ļoti nepieciešami, lai Jūsu bērnam vēlāk būtu pareizs sakodiens un skaisti zobi. Treškārt, piena zobu agrīns zaudējums veicina nepareizu skaņu veidošanos un kavē pareizu runas attīstību. Visbeidzot, infekcija, ko rada bojāti piena zobi, ietekmē patstāvīgo zobu aizmetņus, līdz ar to jaunā, patstāvīgā zoba emalja var būt ar dažādiem defektiem. Ja zobiņi ir ļoti bojāti, uz tiem pat liek speciālus kronīšus, kas palīdz saglabāt zoba funkciju līdz zobu maiņai.”

Bērns baidās no zobārsta — ko darīt?
Dr. Signe Ozoliņa: „Vispirms vecākiem vajadzētu saprast, kāpēc šīs bailes vai nepatika ir radušās. Noteikti vajadzētu risināt situāciju un izrunāt ar pašu bērnu, nevis uzreiz piemērot konkrētas ārstēšanas metodes. Ārkārtīgi svarīga ir tieši pirmā pieredze bērnam pie zobārsta — vai tā ir profilaktiska vizīte vai akūts iekaisums. Mēs klīnikā cenšamies veidot patīkamu vidi gan bērniem, gan viņu vecākiem. Gādājam par to, lai no paša pirmā apmeklējuma bērni sadraudzētos ar zobārstu un jau pirmās rūpes sāktu ar atbildību par savu mutes veselību. Bieži vien bērnu vecāki ir pārsteigti, kad iesakām apmeklēt zobārstu jau no paša pirmā bērna zobiņa, taču bērnu vecākiem jāzina, ka regulārs zobārsta apmeklējums ir  svarīgs mutes veselības veicināšanai. Tieši bērnu zobārsts palīdz bērniem iemācīties pareizu zobu tīrīšanas tehniku un dod padomus, kā izvairīties no zobu bojāšanās. Jo agrāk tiks apmeklēts zobārsts, jo ātrāk iespējams konstatēt bērna mutes veselības stāvokli, zobu augšanu, žokļa attīstību, sakodienu, kas dod iespēju savlaicīgi paredzēt un novērst problēmas, kas varētu rasties nākotnē.
Svarīgs ir dialogs ar bērnu, kā arī mazā pacienta vecums — spēja komunicēt. Ja bērns ir nervozs, sabijies un netaisa vaļa muti un sadarbība nav iespējama, tad vispārējā narkoze varētu būt viena no izvēlēm, jo zobu  labošana pret bērna gribu nav metode, kas bērnam būtu vajadzīga — tā ir trauma uz visu mūžu.”

Kas ir zobārstniecība vispārējā anestēzijā?
Dr. Juris Svaža: „Zobārstniecībā tiek izmantota inhalācijas anestēzija, ko ieelpo caur masku, tāpēc medikaments vielmaiņā tikpat kā neiesaistās. Tie ir tikai daži procenti no visas uzņemtās vielas, līdz ar to netiek radīta slodze ne niedrēm, ne aknām, netiek radīts stress pārējam cilvēka organismam. Vispārējā anestēzija (narkoze) aizsargā no sāpju un operācijas stresa nevēlamās ietekmes uz Jūsu organismu, kā arī rada nepieciešamos apstākļus operācijas veikšanai.
Šodien izmantotie medikamenti anestēzijas veikšanai ir droši un pārbaudīti. Zāles, kuras Latvijā tiek izmantotas narkozes veikšanai, tiek izmantotas visā pasaulē — to pašu medikamentu Jūsu bērns saņemtu Amerikā vai Norvēģijā. Šīs anestēzijas kaitīgumu iespējams salīdzināt ar kaitīgumu, kāds rodas ēdot, piemēram, dažādus produktus, kas satur E vielas. Un, runājot šādās salīdzinošās kategorijās, par kaitīgumu nebūtu jāsatraucas.
Runājot par risku cēloņiem, tie var būt minimāli, taču kā jebkurā medicīniskā operācijā. Galvenokārt riska faktori saistīti ar dažādu pirms procedūras pasākumu neievērošanu. Piemēram, vecāki dažkārt pārkāpj noteikumu, ka bērnu pirms procedūras nedrīkst barot.”
Dr. Signe Ozoliņa: „Diemžēl daudziem vecākiem trūkst informācijas par vispārējo anestēziju zobārstniecībā, tāpēc pastāv uzskats, ka narkoze ir kaitīga, un izvēlas bērnu pie zobārsta nevest. Taču mūsdienu medicīna ir ievērojami attīstījusies, tāpat kā medikamenti.”

Kā praktiski notiek zobu labošana narkozē?
Dr. Signe Ozoliņa: „Vispirms tiek novērtēs mutes dobuma stāvoklis un noteikta nepieciešamā ārstēšana, kā arī ārstēšanai nepieciešamais laiks. Vajadzības gadījumā tiek izdarīti rentgena uzņēmumi. Šīs vizītes laikā arī tiks risināts jautājums par to, vai vispārējā anestēzija konkrētajā gadījumā tiešām ir nepieciešama, vai varbūt ir iespējams iztikt ar kādu vienkāršāku metodi.”
Dr. Juris Svaža: „Pirms procedūras būs nepieciešams arī ģimenes ārsta nosūtījums, kurā tiek aprakstīts bērna veselības stāvoklis un asins analīze vispārējā veselības stāvokļa izvērtēšanai. Ja bērnam ir kādas saslimšanas, piemēram, kāda sirds slimība, tad mēdzam lūgt attiecīgā speciālista vērtējumu.
Procedūras dienā vecāki ar bērnu ierodas klīnikā un kopā ar bērnu atrodas zobārsta kabinetā. Parasti ar bērnu varam sarunāt, ka  vienkārši ir jāpaosta zālītes, un drīz pēc tam varēs iet mājās. Daudz sīkāk skaidrot nav nepieciešams, jo labošanas procesu bērns tik un tā neatceras.”

Labošana beigusies. Kā jūtas bērns?
Dr. Juris Svaža: „Kad zobu labošana ir  beigusies, 20 līdz 30 minūtes bērns vēl guļ. Pēc pamošanās 15 minūtes tiek veikta novērošana. Ja viss ir labi, bērns kopā ar vecākiem var doties mājās.
Protams, jāskatās, kāda ir bijusi ārstēšanas procedūra.  Piemēram, ja ir izrauts zobs — mutē ir brūce, un papildus mutē ir bijusi injicēta vietējā anestēzija. Šajā situācijā bērns mostas, viņam nesāp, bet viņš arī nejūt. Un tas bērnu dažkārt tracina — bāž mutē dūri, meklē zobus, plucina smaganas, viņš var būt niķīgs. Pēc zobu raušanas jāievēro arī daži nosacījumi attiecībā uz ēšanu — nedrīkst ēst, kamēr anestēzija pilnībā nav izgājusi, lai nesakostu vaigus, nedrīkst ēst cietu barību, lai nesaplēstu smaganas, nedrīkst ēst cepumus, kas var saiet brūcēs. Vecāki var būt mierīgi — vienmēr pirms laišanas mājās ārsts izstāstīs, kāds režīms jāievēro, cik ilgu laiku un kādas darbības jāveic nākotnē.”

Ja bailes ir stiprākas par sāpēm
Stomatofobijai jeb stiprām bailēm no zobārsta var būt dažādi iemesli: negatīva pieredze vai izteikti bojāti zobi bērnībā, saklausīti stāsti ģimenē vai masu medijos, kā arī nevēlēšanās uzzināt savu patieso mutes veselības stāvokli. Šādos gadījumos arī pieaugušajiem ir ieteicama zobārstniecība vispārējā anestēzijā. Tāpat šo anestēzijas veidu ietiecams izmantot, ja jāveic kādas sarežģītas operācijas, piemēram, sarežģīta gudrības zoba ekstrakcija, zoba implanta ievietošana u.c.
Dažkārt cilvēki dzīvo maldīgos priekšstatos, neiedziļinoties reālajā situācijā, ka mūsdienu zobārstniecībai jau sen nav nekā kopīga ar neprofesionālu vai neiejūtīgu attieksmi pret pacientu un gluži vai „aizvēsturisko” zobārstniecību, kad nebija pieejama ne moderna tehnika, ne anestēzijas līdzekļu.