Bērni bieži slimo. Vai te var līdzēt vitamīni?
Vai maz ir kāda mamma, kas var teikt – mans bērns uzsāka bērnudārza gaitas un ne reizi nesaslima. Diez vai. Par to liecina neskaitāmie mammu bēdu stāsti un vaicājumi, kā stiprināt mazo ķiparu imunitāti. Par bērnudārznieku slimošanām un vitamīniem stāsta gastroentereloģe un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste gastroenteroloģijā Ieva Eglīte.
Mammas raksta:
„Man ir trīs bērniņi vecumā no 8 mēnešiem līdz 3 gadiem. Jau vairāk
kā mēnesi visi pārmaiņus ar kaut ko slimo – temperatūra, iesnas,
vemšana, šķidrs puncis. Darām visu pēc ārsta norādījumiem, bet
rezultātu nav, arī apetītes vecākajiem nav. Varbūt ir kādi
labi veselību stiprinoši vitamīni, lai ātrāk varam tikt uz
pekām?”
„Meitiņai drīz būs 3 gadi. Šoruden sākām iet bērnu dārzā, bet tā
iešana ļoti neregulāra. Sākumā nedēļu bērnu dārzā un nedēļu slimo,
bet tagad, jau otro reizi, nedēļu bērnu dārzā un mēnesi mājās… Mani
tas sāk uztraukt un nomākt.”
„Mani mazie (3,5 gadi un 2 gadi) diezgan bieži saķer klepu un
iesnas. Knapi izārstē, nedēļa vai divas paiet, un atkal viss no
sākuma. Kā var stiprināt bērniem imunitāti? Abi iet dārziņā kur ik
dienas saskaras ar baciļiem.”
Jo vairāk bērns uzturēsies svaigā gaisā, jo stiprināsies viņa imūnsistēma.
Kāpēc bērni slimo?
Kad bērni iziet no mājas vides uz kādu kolektīvu, visbiežāk tas ir
bērnudārzs, viņi, diemžēl, var sākt slimot gan ar elpceļu
infekcijām, gan arī ar kuņģa, zarnu trakta infekcijām. Starp bērnu
ārstiem pastāv uzskats, ka bērns līdz skolas vecumam var slimot
reizi mēnesī. Un tas ir nedaudz mānīgs iespaids, ka bērni slimo
biežāk, jo diemžēl, nav tā, ka bērns vienu dienu slimo, un otrā jau
ir vesels, katra slimošanas reize dažādu iemeslu dēļ var ieilgt.
Tomēr visbiežāk bērni aktīvi slimo tieši bērnudārza gada sākumā,
dažu mēnešu laikā organisms pierod pie jaunajiem apstākļiem, un
slimošanas beidzas. Lai arī slimošana pielāgošanās procesa laikā ir
normāla, tomēr viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc slimo bērni,
ir vāja imūnā sistēma. Te gan jāuzsver, ka ir iedzimtā imunitāte,
kas ir ģenētiski noteikta neuzņēmība pret kādām konkrētām slimībām,
un ir iegūtā imunitāte, kas izstrādājas visas dzīves laikā, kas
rodas pēc saskares ar slimības izraisītājiem.
Starp bērnu ārstiem pastāv uzskats, ka bērns līdz skolas vecumam var slimot reizi mēnesī.
Uzturs un imunitāte
Bērna imunitāte ir ļoti lielā mērā atkarīga no zarnu trakta
darbības. Bērnam ir jāmāca regulāri ēst, lietot pareizi sabalansētu
pārtiku, dzert tīru ūdeni, ievērot higiēnu un piekopt aktīvu dzīves
veidu, staigājot vai sportojot ārā. Jo vairāk bērns uzturēsies
svaigā gaisā, jo stiprināsies viņa imūnsistēma. Daudzi vecāki grēko
un nepiedāvā bērnam pareizi sabalansētu uzturu. Bērni ikdienā par
daudz lieto ogļhidrātus un taukus, ko satur bulciņas, čipsi,
saldumus, frī kartupeļi, dažādas ātrās uzkodas, krāsainie dzērieni
un limonādes. Rezultātā ir daļa bērnu, ko dēvē par „izvēlīgajiem
bērniem” – viņi nav pierunājami ikdienā ēst arī dārzeņus un augļus.
Šiem bērniem noteikti papildus vajadzētu uzņemt vitamīnu un
minerālvielu kompleksu preparātus. Ja ģimenē ikdienā domā par
veselīgu, sabalansētu uzturu, tad regulāra, ilgstoša vitamīnu
lietošana nebūtu svarīga. Tāpat jārēķinās, ka arī tie bērni, kuri
vairāk slimo var kļūt par izvēlīgāku ēdāju, jo vecākiem ir svarīgi,
lai bērns ieēd vismaz kaut ko slimošanas laikā, kad apetīte nav
pārāk laba.
Vecākiem pašiem nevajadzētu pieņemt lēmumu un izvairīties pirkt ārsta izrakstītās zāles, jo tas, vai antibiotikas ir nepieciešamas, ir atkarīgs no situācijas un katra bērna un vislabāk to var izvērtēt ārsts.
Bērns tomēr saslimis. Vai lietot antibiotikas vai
vitamīnus?
Vecāki nereti jautā, vai bažām, ka antibiotikas iznīcina organismā
vitamīnus, ir pamats. Varbūt tāpēc labāk izvairīties no to
lietošanas? Tomēr te vecākiem pašiem nevajadzētu pieņemt lēmumu un
izvairīties pirkt ārsta izrakstītās zāles, jo tas, vai antibiotikas
ir nepieciešamas, ir atkarīgs no situācijas un katra bērna un
vislabāk to var izvērtēt ārsts. Ja bērnam ir vīrusa infekcija un
baktērijas vēl nav savairojušās un, ja ir apstākļi, kad var ilgāku
laiku bērnu ārstēt ar simptomātiskiem līdzekļiem, tad antibiotikas
ne vienmēr ir nepieciešamas. Turklāt vecākiem jāatceras, ka
īslaicīgi antibiotiku kursi pilnībā neizjauc imūno sistēmu bērna
organismā. Bet, runājot par antibiotiku ietekmi uz vitamīniem,
bažām nav pamata, jo vitamīni ir bioloģiski aktīvas vielas, kuru
darbību antibiotikas neietekmē, līdz ar to šīs lietas var lietot
paralēli.
Tuvojoties rudenim un prognozējot iespējamās saslimšanas, var profilakses nolūkos sākt lietot papildus vitamīnus un minerālvielas, jo tie nenoliedzami palīdzēs stiprināt imunitāti.
Kad dot vitamīnus?
Ja vasaras periodā bērns ēd dažādus augļus, ogas un dārzeņus, tad
papildus vitamīni nebūtu vajadzīgi. Tomēr, tuvojoties rudenim un
prognozējot iespējamās saslimšanas, var profilakses nolūkos sākt
lietot papildus vitamīnus un minerālvielas, jo tie nenoliedzami
palīdzēs stiprināt imunitāti. Var izveidot zināmu režīmu – līdz
diviem mēnešiem dzert vitamīnus, tad mēnesi nedzert. Tāpat
jāatceras, ka bērniem nedrīkst dot pieaugušo kompleksos vitamīnus,
jo, pirmkārt, atšķiras vidējās devas un, otrkārt, atšķiras vitamīnu
sastāvs, jo vieni vitamīni, kas vairāk nepieciešami bērnam, nav
pieaugošo vitamīnos un otrādi.
Kompleksos vitamīnus vai dalītos?
Tie ir atsevišķi bērni, kuriem būtu neieciešami atsevišķie
vitamīni. Tie ir bērni, kuriem ir specifiskas problēmas kuņģa zarnu
traktā un kaut kas organismā neuzsūcas, bet šajos gadījumos ārsts
noteiks vitamīnus jau ārstnieciskās devās. Bet bērnam, kuram ir
atļauts ēst visu un kurš caurmērā arī visu ēd, nav ieteicams lietot
dalītos vitamīnus, jo pastāv revitaminizācijas risks.
Savukārt kompleksajos vitamīnos ir vidējās devas. Kas vēl svarīgi –
kompleksie vitamīni ir veidoti tā, lai visas tajā esošas vielas
organisms izmantotu. Kāpēc tā? Tāpēc, ka ir vielas, kas uzsūcas
organismā tikai kombinācijā ar kādu citu vielu, piemēram:
D vitamīns + kalcijs – darbojas kopā kaulu mineralizācijai;
C vitamīns + dzelzs – uzlabo dzels absorbciju no augu valsts
produktiem;
A vitamīns + dzelzs – hemotopoēzes uzlabošanai;
Riboflavīns jeb B2 vitamīns + dzelzs – hemotopoēzes
nodrošināšanai.
Kad ir ieteicams papildus uzņemt vitamīnus un
minerālvielas?
• Augšanas un attīstības periodā.
• Garīgas un fiziskas spriedzes (stresa) laikā.
• Nesabalansēta uztura gadījumā.
• Gripas un saaukstēšanās sezonā.
• Pēc traumām un operācijām.
Spied uz attēla, lai izdrukātu zīmējumu (lejuplādē šeit):
___________________________________________________________________________
Calibrum
Junior ar Aktivin® un ksilitolu ir vitamīnu un minerālvielu
kombinācija bērniem, kas radīta, izmantojot labāko pediatrijas un
uztura speciālistu rekomendācijas.
Multivitamīnu Calibrum® Junior sastāvā ir ne tikai
vitamīni un minerālvielas (12 vitamīni, beta karotīns, 8
minerālvielas), bet arī Activin® – Kalifornijas vīnogu sēklu
ekstrakts.
Activin® ir Kalifornijas vīnogu sēklu ekstrakts. Zināms, ka
Activin® ir raksturīgas antioksidatīvas īpašības, kuras labvēlīgi
ietekmē cilvēka organismu. Tam ir raksturīga stiprāka
antioksidatīva iedarbība nekā C un E vitamīnam vai beta
karotīnam.
www.calibrum.lv