Kāpēc nepieciešams peldināt zīdaini
Pareizu fizisko attīstību, norūdīšanos, kā arī labsajūtu zīdainītim var sniegt, viņu peldinot. Par peldēšanu un bērniņu niršanu stāsta veselības klīnikas Premium Medical speciālistes — fizikālās terapijas medmāsa Irēna Vitoptova un fizioterapeite Klaudija Hēla.
Jau kopš bērniņa nākšanas pasaulē vecākiem svarīgi kļūst
jautājumi par mazuļa labsajūtu, pareizu fizisko attīstību un arī
norūdīšanos, lai pēc iespējas mazāk nāktos sastapties ar dažādām
slimībām un vīrusiem. Viens no veidiem, kā censties nodrošināt
mazulim visu augstāk minēto, ir agrīnā peldēšana jeb mazuļu
peldināšana līdz trīs gadu vecumam. Ūdens procedūras mazuļiem ir
tikpat svarīga dzīves sākuma sastāvdaļa kā mātes piens, svaigs
gaiss un mīloši vecāki. Ūdens bērnam nav svešs, bet gan viņa
dabiskā vide, kas deviņus mēnešus, atrodoties māmiņas puncī, ir
bijis visapkārt, tādēļ tas ir ļoti veselīgs mazulim arī pēc
piedzimšanas.
Peldināšanai jāsagādā labsajūta mazulim
„Bezsvara stāvoklis un atrašanās ūdenī bērnam ir kā saikne starp to
vidi, kurā pavadīti deviņi mēneši un ārējo pasauli, kurā viņš
ieradies šobrīd. Tā ir harmonijas un līdzsvara atjaunošana, kuru
bērniņiem ieteicams sniegt jau no 10 dienu vecuma,” skaidro
fizikālās terapijas medmāsa Irēna Vitoptova.
Jau no pirmajām dienām bērniņu vajadzētu peldināt lielajā vannā, bet ar laiku „pārcelties” uz bērnu baseinu. Mazulim ir nepieciešama plašuma sajūta un liels ūdens apjoms.
Kustības ūdenī stimulē refleksu attīstību vājākiem bērniem un
samazina uzbudinājumu aktīvākiem, jo, kustoties ūdenī, tiek
nodarbināti visi muskuļi. Vingrinājumi ir ļoti labi mazuļa tālākai
attīstībai, un īpaši ieteicami bērniem ar paaugstinātu muskuļu
tonusu, kā arī pēc smagām dzemdībām. Vecāki mazuļus vanno itin
bieži, tomēr parasti tas notiek speciālajās bērnu vanniņās, kas ir
pārāk mazas, lai bērniņš izbaudītu tieši peldēšanas un kustēšanās
prieku.
„Jau no pirmajām dienām bērniņu vajadzētu peldināt lielajā vannā,
bet ar laiku „pārcelties” uz bērnu baseinu. Mazulim ir nepieciešama
plašuma sajūta un liels ūdens apjoms. Tikai tad procedūra sasniegs
vēlamo rezultātu, sniedzot vienlaicīgi gan veselīgu fizisko slodzi,
gan arī pilnīgu relaksāciju,” stāsta Irēna Vitoptova.
Peldināšanas laikā bērns tiek atbrīvots no autiņiem, un ja viņu
neierobežo mazās vanniņas sienas, bērns var baudīt kustības tīrā
pirmatnējā veidā. Tieši šīs kustības nostiprina mazuļa mugurkaulu,
saites, muskuļus un palīdz iekšējiem orgāniem ieņemt pareizu
stāvokli. Tajā pašā laikā peldēšana ir pietiekami droša slodze, kas
neļauj pārslogot muskuļu saites, kā arī izslēdz iespēju nejauši
veikt nedabiskas un fizioloģiski nepareizas kustības.
Fizioterapeits vecākiem var palīdzēt apgūt pareizas mazuļa
peldināšanas iemaņas, lai vecāki ar drošības un pārliecības sajūtu
var to pavisam mazam zīdainītim veikt mājās jau no pirmajām dzīves
dienām. Fizioterapeite Klaudija Hēla uzsver: „Pirmos mēnešus mēs
bērniņu vannojam galvenokārt ne jau mazgāšanās dēļ, bet gan tāpēc,
lai viņš atslābinātos, tā teikt mazuļa priekam un labsajūtai! Ir
lieliski, ja to mazulim var nodrošināt arī vecāki, bet, lai šī
procedūra tik tiešām sagādātu labsajūtu, ļoti svarīgi vecākiem
iemācīties to darīt pareizi un droši. Bērniņš jutīs, ja vecāki
baidīsies par to, ko dara un arī pats neatslābināsies, jo
baidīsies.”
Mazuļu niršana
Fizioterapeita vadībā peldināšanas laikā bērniņi tiek peldināti ne
tikai pa ūdens virsmu, bet ļoti uzmanīgi un pakāpeniski var tikt
veiktas arī niršanas procedūras.
Bērniņiem pēc piedzimšanas ir aktīvs elpas aiztures reflekss. Tas izpaužas tā, ka tiklīdz uz bērna sejas nokļūst ūdens, viņš reflektori vairs neelpo, jo ieeja plaušās tiek automātiski noslēgta.
Irēna Vitoptova stāsta par vēl kādu iemeslu, kādēļ agrīnā peldēšana
mazuļiem ir tik noderīga: „Bērniņiem pēc piedzimšanas ir aktīvs
elpas aiztures reflekss. Tas izpaužas tā, ka tiklīdz uz bērna sejas
nokļūst ūdens, viņš reflektori vairs neelpo, jo ieeja plaušās tiek
automātiski noslēgta. Ap četru piecu mēnešu vecumu šis reflekss sāk
izzust, bet ap sešu mēnešu vecumu tas parasti jau ir pilnībā
izzudis. Agrīnās peldināšanas nodarbības fizioterapeita vadībā ir
vērstas arī uz to, lai šī refleksa izzušanas vietā stātos iemācīta
prasme ūdenī aizturēt elpu.”
Tomēr vienmēr svarīgi atcerēties, ka ir bērniņi, kuriem var
nepatikt peldēšanas un niršanas procedūras. Speciālisti uzskata, ka
šādā situācijā nevajadzētu bērniņam to uzspiest ar varu, jo savu
pozitīvo iedarbību procedūras sniegs tikai tad, ja bērniņš būs
atslābinājies un apmierināts ar notiekošo. Klaudija Hēla uzskata:
„Bērniņiem var mācīt nirt, tomēr tas jādara ļoti uzmanīgi un
pakāpeniski, ļaujot mazajam pierast pie šīs sajūtas. Ne visiem
mazuļiem šī sajūta patīk, tādēļ noteikti jāvēro zīdainīša reakcija.
Neviens fizioterapeits neuzstās uz šādu procedūru, ja bērniņš tai
pretosies, jo ar varu vēlamo efektu sasniegt nevarēs.”