10 soļi ikdienai bērniem ar autiskā spektra traucējumiem

Viens no autisma paveidiem ir Aspergera sindroms, ar kuru raksturo cilvēkus, kam nav tik izteiktas autisma iezīmes. Tas tiek uzskatīts par autiskā spektra traucējumu vieglāku formu.

Bērnu ar autiskā spektra traucējumiem smadzenes apstrādā informāciju specifiskākā veidā, tādējādi viņu sajūtas var darboties atšķirīgi, kā rezultātā bieži rodas problēmas, kontrolējot un pārvaldot savu ķermeni. Šādos gadījumos palīdz dažādas terapijas un noteiktas dienas aktivitātes.

1. Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem redzes, dzirdes, garšas, smaržas un taustes sajūtās hiperjūtība (pastiprināta jutība) var mīties ar hipojūtību(pazeminātu jūtību), tāpēc ir ļoti svarīgi pareizi uztvert bērna reakcijas dažādās situācijās. Piemēram, gadījumā, kad bērns aiztaisa ausis, iespējams viņam domātā informācija tiek pasniegta pārāk ātri un sarežģīti, tādēļ ir problēmas to uztvert, nevis nevēlēšanās klausīties. Runājiet ar bērnu lēnāk, konkrēti, vienlaicīgi par vienu tēmu, „nepārlecot” teikuma ietvaros no tēmas uz tēmu.

2. Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ļoti bieži ir vērojama griešanās, sišana pret dažādiem materiāliem, plaukšķināšanu ar rokām. Šāda rīcība dod bērniem ar autiskā spektra traucējumiem iespēju sajust, ka tie kontrolē savu unikālo pasauli un tajā jūtas droši.

3. Gadījumi, kad bērns, piemēram, atgrūž apkampienu, nav nepazīšanas vai nepatikas dēļ, bet gan lielākoties smadzenes citādi apstrādā saņemto stimulu. Nervu sistēma nesaprot, ko bloķēt un ko pastiprināt, tādēļ rodas problēmas kontrolēt sensoros stimulus. Tā ir taktilās sistēmas disfunkcija, kuras rezultātā pieskārieni var būt nepatīkami un pat sāpīgi.

4. Bērniem ar autiskā spektra traucējumiem bieži sastopama ir dzirdes hiperjūtība vai arī hipojūtība, piemēram, bērns dzird pavisam sīku troksni, ko pārējie nemaz nesadzird, savukārt sarunāšanos blakus nedzird. Nomierinošas vai rosinošas mūzikas klausīšanās - dabas skaņas, putnu čivināšana - stimulē šo sensoro sistēmu, vieglāk palīdzot saprast un apstrādāt dzirdēto. Svarīgi ir mudināt bērnu ieklausīties konkrētās skaņās, mudināt klausīties informāciju. Šādos gadījumos labs palīgs varētu būt arī vizuālā uzskate, lai teikto informāciju atbalstītu ar vizuālu informāciju, kas, savukārt, palīdzētu atšķirt svarīgāko no mazāk svarīgā.

5. Smagāku priekšmetu vai istabas iekārtu celšana, ratiņu vilkšana, „sienas stumšana” un līdzīgas darbības palīdzēs kontrolēt proprioceptīvo sistēmu, kas atbild par muskuļiem, locītavām un dzīslām. Ja sistēma ir disfunkcijā, rodas neveiklība, tendence krist, nepilnīga izpratne par ķermeņa novietojumu telpā.

6. Par pieskārieniem atbild taktilā sistēma, un tās disfunkcijas gadījumā rodas nepatika pret konkrētas tekstūras ēdienu, apģērbu, pieskaršanos, matu ķemmēšanu. Ieberzējot ādā losjonu, ripinoties ar jogas bumbu, spēlējoties ar speciālām, stresu noņemošām bumbiņām un ledus gabaliņiem vai izmantojot vibrējošu zobu birsti, taktilo sistēmu iespējams stimulēt.

7. Šūpošanās, lēkšana un griešanās ieteicama, lai stimulētu vestibulāro sistēmu, kas rūpējas par kustēšanos un galvas pozīcijas izmaiņām. Vestibulārās sistēmas disfunkcijas gadījumā rodas grūtības veikt kustības ietverošas aktivitātes un strauji apstāties.

8. Nemiers bērniem ar autiskā spektra traucējumiem var radīt negatīvu iespaidu, tādēļ ieteicams ikdienas darbībās radīt rutīnu. To var veikt, izstrādājot laika grafiku vai marķējot sienas pulksteņa sadaļas, tajās norādot attiecīgās darbības sākumu un beigas. Svarīgi būtu pieņemt, ka bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ir grūti organizēt savu laiku un patstāvīgi plānot aktivitātes, tādējādi pieaugušie bērnam var ļoti palīdzēt strukturējot dienas plānu.

9. Kontrolēt sajūtu stimulus palīdz ar speciālista palīdzību izstrādāts dienas aktivitāšu plāns, kura ietvaros dienas garumā var tikt praktizētas tādas aktivitātes kā dejošana mūzikas pavadībā, šūpošanās guļamtīklā, līšana cauri tuneļiem, balansēšana uz dēļa, kustīgu bumbu ķeršana un citas.

10. Pastiprināta aktivitāte no it kā vienkāršiem notikumiem, kas lauž rutīnu (mamma dodas komandējumā, citāda smarža vai apģērbs) var novest pie hiperaktivitātes, disbalansētības, sliktas koordinācijas. Arī šādus notikumus var pārvērst rutīnā, izveidojot „notikumu kartītes”, kurās uzzīmēti gan parasti, gan negaidīti dienas notikumi. Tādējādi bērns zinās, ka, parādoties negaidītā notikuma kartītei, notiek kaut kas atšķirīgs, tomēr tas joprojām iekļausies rutīnā.

Saprotot bērnus ar autiskā spektra traucējumiem, būs vieglāk izprast viņa uzvedību, palīdzēt viņiem būt patstāvīgā un konstruktīvā mijiedarbībā ar pasauli.

Par biedrību:
Latvijas Autisma apvienība ir dibināta 2006.gada 1.oktobrī. Biedrībā apvienojušies gan speciālisti, gan vecāki, kuriem ir bērni (arī jauniešu un pieaugušo vecumā) ar autiskā spektra traucējumiem. Apvienības mērķis ir cilvēku ar autiskā spektra traucējumiem tiesību un interešu aizsardzība Latvijā. Plašāku informāciju par biedrību un tās īstenotajiem projektiem varat atrast biedrības mājaslapā: www.autisms.lv

Informācija izstrādāta projekta „Biedrības „Latvijas Autisma apvienība” administratīvās kapacitātes stiprināšana” ietvaros. 92,07% no Projekta finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.