Sāpes ausīs – tas nav joks!
Ausu, kakla un deguna slimība ir plaši izplatītas ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērnu vidū. Tās var būt ļoti dažādas – sākot no vienkāršām iesnām, līdz pat iedzimtām patoloģijām, tādēļ, ja bērnam ir ieilgušas iesnas, izteikti apgrūtināta elpošana caur degunu, pazeminājusies dzirde, naktī viņš krāc, mazāk ēd, krekšķ un ir aizsmakusi balss vai kā citādi nejūtas labi – savlaicīgi jāapmeklē ārsts otorinolaringologs jeb ausu, kakla un deguna ārsts.
Tā kā vairākas slimības ir savstarpēji saistītas, un jebkura ārstēšana norit savstarpēji sadarbojoties speciālistiem, LOR speciālistu var ieteikt apmeklēt un pat nosūtīt arī citi speciālisti – alergologs, ortodonts, logopēds, neirologs un citi. Visbiežāk LOR speciālisti konstatē tādas saslimšanas, kā akūtas vai hroniskas, alerģiskas iesnas, tubotīts, akūts vidusauss iekaisums, sekretors vidusauss iekaisums, adenoīdi, angīnas. Vairums no šīm patoloģijām ļoti labi padodas ārstēšanai. Galvenais – savlaicīgi uzsākt ārstēšanu, gan lai saīsinātu terapijas ilgumu, gan lai izvairītos no iespējamām komplikācijām.
Sāpes ausīs ir viena no nepatīkamākajām sajūtām bērniem, kā arī viens no biežākajiem iemesliem kādēļ bērni tiek vesti pie LOR. Un tas ir pamatoti, jo šīm sāpēm var būt dažādi iemesli, kas ne vienmēr saistīti ar ausi. Kā piemēru var minēt akūtu vidusauss iekaisumu un zobu šķilšanos zīdaiņiem, kas izpaužas ar identiskiem simptomiem, bet rīcības taktika ir kardināli atšķirīga. Tātad sāpes ausīs cilvēki var just arī tad, ja problēmas cēlonis meklējams citur. Tās var izraisīt apkārt esošie orgāni – un tās sauc par atstarotām sāpēm jeb otaļģiju. Bērniem galvenokārt sastop primāro otalģiju, savukārt pieaugušiem 50 % gadījumos izraisa citas patoloģijas.
Galvenie atstaroto sāpju cēloņi:
* ārējās auss ejas iekaisums;
* auss gliemežnīcas skrimšļa un skrimšļa plēves iekaisums,
* svešķermenis ausī,
* sekretors vidusauss iekaisums,
* akūts vidusauss iekaisums un tā komplikācijas,
* dzirdes (Eistahija) kanāla disfunkcija,
* traumas, audzēji.
Bērniem visbiežāk atstaroto sāpju iemesls ir vidusauss iekaisums.
Tomēr šis termins bieži vien sevī slēpj pavisam atšķirīgas
saslimšanas – akūts vidusauss iekaisums, recidivējošs akūts
vidusauss iekaisums, sekretors vidusauss iekaisums, hronisks
vidusauss iekaisums. Galvenais saslimšanas faktors bērnu vecumā ir
anatomiskās īpatnības, kas saistītas ar dzirdes kanālu, kurš ir
īsāks, taisnāks, šaurāks un palielinātām aizdegunes mandelēm.
Par akūtu vidusauss iekaisumu varētu liecināt:
* sāpes (durošas, ausī var būt šaujoša, urbjoša un pulsējoša
sajūta, bērns nevar gulēt, nemierīgs);
* sāp zobi, deniņi, galva;
* sāpes pastiprinās klepojot, šķaudot, jo palielinās spiediens
bungdobumā;
* pasliktinās dzirde;
* troksnis ausīs;
* paaugstināta ķermeņa temperatūra;
* nespēks, nogurums.
Labāko vidusauss iekaisuma ārstēšanas taktiku ieteiks ārsts, un tajā var būt antibiotiku kurs (7-10 dienas), anemizējošu deguna pilienu, antihistamīna preparātu un nesteroīdo pretiekaisuma līdzeku lietošana, kā arī parancetēze, miringostomija.
Dažādi iekaisuma veidi
Ausu sāpes var izraisīt arī akūts tubotīts, kas ir
dzirdes (Eistahija) kanāla nosprostojums, kura attīstību veicinoši
faktori ir spiediena maiņa, akūtas un hroniskas iesnas, deguna
blakusdobumu iekaisumi, rīkles iekaisumi, kā arī kā komplikācija
pēc akūta vidusauss iekaisuma. Par to var liecināt periodiskas,
durošas sāpes ausīs, pazemināta dzirde; ķermeņa temperatūra var būt
un var nebūt paaugstināta.
Hronisks vidusauss iekaisums raksturojas ar stabilu
bungplēvītes perforāciju, pastāvīgu vai periodisku strutu
izdalīšanos un dažādas pakāpes dzirdes pasliktināšanos.
Sekretors vidusauss iekaisums raksturojas ar šķidruma
uzkrāšanos vidusauss dobumā. Šķidrums var būt gan mukozs, gan
serozs. Slimības sākums bieži vien ir nemanāms, tās gaita var būt
dažāda, atveseļošanās var būt spontāna, kā arī ir raksturīgi
slimības recidīvi. Klīniskie simptomi ir dzirdes pazemināšanās un
pilnuma sajūta ausī, bet nav raksturīgas sāpes ausī un paaugstināta
ķermeņa temperatūra. Bērniem parasti šis dzirdes zudums ir neliels
un tiek diagnosticēts tikai ar audiometrijas palīdzību. Kā papildus
simptomi, kas pievērš vecāku uzmanību var būt bērna neuzmanība, ja
bērns nepagriež galvu skaņas virzienā, nereaģē uz skaņu, izmaiņas
uzvedībā, bērns ir skaļš, skaļi klausās radio, televizoru. Bērnam
var rasties problēmas skolā, nevēlēšanās to apmeklēt. Zīdaiņiem var
parādīties līdzsvara traucējumi, motorās attīstības aizture. Līdz
pat 40-50% bērnu un viņu vecāku neatzīmē nekādas sūdzības.
Sekretora vidusauss iekaisuma ārstēšanai ir virkne dažādu
medikamentu, kurus, lietojot, tiek panākti dažādi rezultāti, bet
kopumā medikamentozās terapijas efekts ir niecīgs. Vēsturiski
pastāv uzskats, ja sekretors vidusauss iekaisums ilgst vairāk kā 3
mēnešus, nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās- timpanostimija
(caurulītes ievietošana bungpēvītē, lai nodrošinātu gaisa
piekļūšanu bungdobumam).
Redzot, cik dažāda var būt ausu saslimšanu klīnika un terapija,
galvenais ir savlaicīgi vērsties pēc palīdzības pie ORL
speciālista, lai izvairītos no iespējamajām komplikācijām un
saīsinātu ārstēšanās ilgumu.
Gaidīsim jūs VC4 Bērnu Veselības centrā K. Valdemāra ielā 100,
Rīgā!
Mēs mīlam bērnus!
Mēs mīlam savu darbu!
Vairāk skaties: www.vc4.lv
www.bernucentrs.lv
Autore: VC4 Bērnu veselības centra
otolaringologs Ilze Sokolova