Mazkustīgums un slikts uzturs – drauds aknu veselībai

„Ja agrāk ar taukaino hepatozi pārsvarā slimoja alkoholiķi, tad mūsdienās arvien biežāk šo kaiti izraisa citi kaitīgi dzīves veida ieradumi – kalorijām pārbagāta, enerģētiski mazvērtīga pārtika, mazkustīgums, kas var izraisīt vielmaiņas traucējumus, tādējādi liekot aknās uzkrāties taukiem. Arī atsevišķi medikamenti un toksiskas vielas var izraisīt šo slimību, piemēram, glikokortikoīdi, estrogēni, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, tetraciklīni. Tieši šo iemeslu dēļ saslimstība ar taukaini hepatozi drastiski palielinās ASV – līdz 69% iedzīvotāju-  un arī Eiropā”, saka klīnikas Premium Medical hepatoloģe Ludmila Ivančenko.  
Statistikas datu par saslimstību ar aknu steatozi Latvijā trūkst, taču tiek lēsts, ka tā ir tāda pati kā Eiropā – slimība skar apmēram 20 – 40% iedzīvotāju. Alkohola steatohepatoze biežāk attīstās viriešiem, bet nealkohola steatoze – sievietem (līdz 60 – 75%). Visbiežāk šī aknu slimība novērojama cilvēkiem ar lieko svaru, bet tā var piemeklēt arī tos, kam ir pilnīgi normāls svars. Ja aknu steatozei pievienojas iekaisuma procesi, tad ir runa par steatohepatītu un nealkohola steatohepatītu – tādu, kas nav ne vīrusu, ne baktēriju izraisīts. Aknu steatozes gadījumā aknās izgulsnējas tauki, un tie pārņēmuši pusi no aknu šūnām. Ja ir skarts mazāk nekā puse šūnu, ir runa par aknu aptaukošanos.

Bieži vēlu diagnosticēta
Taukainā hepatoze neveidojas vienā dienā, paiet gadi, kamēr, neizturot apgrūtinājumu, aknas sāk padoties un veidot tauku uzkrājumus, tādēļ visbiežāk slimību atklāj cilvēkiem 40 – 60 gadu vecumā, taču ārste uzsver, ka šim vecumam ir tendence samazināties. Tas draud ar to, ka sliktāk notiek asins attīrīšanās no toksīniem, holesterīna, kancerogēniem.
Daudziem, kurus piemeklējusi taukainā hepatoze, vai nu vispār nav sūdzību vai tās ir nespecifiskas, viņus tikai biežāk māc nogurums, nespēks, vēdera pūšanās, smaguma sajūta vēderā, biežāk var attīstīties augšējo elpošanas ceļu slimības, asinsvadu ateroskleroze, pastāv augstāks onkopatoloģijas risks. Slimības diagnostika ir samērā vienkārša – pietiek ar asins analīzēm un USG izmeklējumiem, taču arī šādus izmeklējumus lielākā daļa cilvēku veic pārāk reti vai neveic nemaz.

Aknu steatozes gadījumā aknās izgulsnējas tauki, un tie pārņēmuši pusi no aknu šūnām. Ja ir skarts mazāk nekā puse šūnu, ir runa par aknu aptaukošanos.

Aknu steatoze daudziem ir tikai aknu bojājumu sākumstadija. Ārsti gan atzīst, ka lielākajai daļai aknu steatozes pacientu tā smagākā slimības formā nepāriet – cilvēks var dzīvot netraucēti ilgus gadus. Tomēr jārēķinās, ka pastāv iespēja iedzīvoties daudz nopietnākā kaitē, un faktiski nav iespējams noteikt, vai šī kaite progresēs vai nē. Aknu steatoze var būt sākums jau pieminētajam nealkohola steatohepatītam, un daļai pacientu tas var noritēt agresīvi, radot aknu cirozi, aknu mazspēju vai pat vēzi. 1/6 daļai pacientu ar alkohola steatohepatītu attīstās aknu ciroze. Arī grūtniecem var attīstīties steatohepatīts.
Diemžēl joprojām nav skaidrības, kādēļ īsti daļai cilvēku tauki aknās sāk uzkrāties, kādēļ šis tauku uzkrājums mēdz iekaist un kādēļ daļai cilvēku tas izraisa neatgriezeniskus aknu bojājumus. Atsevišķos gadījumos vienīgais ārstēšanas veids ir aknu transplantācija. Turklāt iekaisuma procesi bojā ne tikai aknas, bet atsaucas arī uz sirds un asinsvadu sistēmu, radot paaugstinātu risku, ka cilvēku piemeklēs infarkts vai insults. Tādēļ hepatoloģes ieteikums, īpaši tiem, kam ir liekais svars, ir ik pa laikam veikt profilaktiskas pārbaudes, lai diagnosticētu aknu steatozi pēc iespējas agrīnākā stadijā. Labā ziņa  ir, ka aknu steatoze ir atgriezenisks process, ja veic atbilstošu ārstēšanu. Protams, nebūtu jāatgādina, ka ārstēšanas rezultāti vislabākie būs slimības sākumstadijā.

Vispirms jāatsakās no alkohola vispār, lai gan ir visai paradoksāli – nealkohola steatozes rašanās iemesls nav alkohols, bet, ja šī slimība jau ir piemeklējusi, alkohols ir absolūts ļaundaris.

Fiziskā aktivitāte aizbaida slimību
Ja aknu steatoze jau piemeklējusi, ir ļoti svarīgi piemērot pareizu diētu. Vispirms jāatsakās no alkohola vispār, lai gan ir visai paradoksāli – nealkohola steatozes rašanās iemesls nav alkohols, bet, ja šī slimība jau ir piemeklējusi, alkohols ir absolūts ļaundaris. „Lielākā daļa cilvēku uzreiz domā, ka viņiem pilnībā jāatsakās no taukiem uzturā, taču tā nav, tauki ir nepieciešami vielmaiņas nodrošināšanai, un tie jālieto normālā daudzumā, izvairoties no pārmērībām. Visbiežāk daudz kaitīgāki izrādās saldumi un visi ogļhidrāti, kas traucē vielmaiņai un normālai insulīna daudzuma izdalei,” saka Ludmila Ivančenko. Diēta ārstēšanās nolūkos noteikti jāsaskaņo ar ārstu, un tikai ārsts var noteikt, vai nepieciešama medikamentoza ārstēšana un kādai tai jābūt.
Tomēr aknu steatozes profilaksei ieteicamas ne  tikai izmaiņas uzturā un svara redukcija, bet ļoti liela nozīme ir arī fiziskajām aktivitātēm. Pētījumi liecina, ka fiziskās aktivitātes aknu steatozes gadījumā palīdz atgūt veselību neatkarīgi no tā, vai to rezultātā cilvēkam svars samazinās vai nē. Pētījuma, kurā bija iesaistīta 141 persona, kas slimo ar nealkohola steatozi, dalībnieki tika sadalīti divās grupās – viena grupa īstenoja fizisko aktivitāšu programmu, otrai šīs fiziskās aktivitātes izpalika. Rezultāti parādīja, ka tiem, kuri nedēļā vismaz 2, 5 stundas sportoja, būtiski uzlabojās vielmaiņas process un kopējais organisma veselības stāvoklis.

Informāciju sniedza klīnikas Premium Medical hepatoloģe Ludmila Ivančenko.
Informāciju sagatavoja: klīnikas Premium Medical komunikāciju speciāliste Inguna Almbauere

Ieskaties: www.veselasaknas.lv