Ko darīt, lai izvairītos no krūts vēža?

Uz mammamuntetiem.lv lasītāju jautājumiem atbild onkologs Jānis Eglītis. 

Kā izvairīties no krūts vēža?

„Sakiet, lūdzu, kādi ir galvenie profilakses pasākumi, kas jāveic, lai izvairītos no saslimšanas ar krūts vēzi? Cik bieži jāatrādās ārstam, kādam?”

Diemžēl nav profilaktisku pasākumu, kurus ievērojot, varētu izvairīties no saslimšanas ar krūts vēzi. 

Lai izmaiņas krūts dziedzerī laicīgu konstatētu, vēlama to regulāra kontrole: 

• Katrai sievietei vajadzētu veikt krūts pašizmeklēšanu reizi mēnesī, sākot no 25 gadu vecuma, vēlams menstruālā cikla pirmajā pusē. 

• Krūts dziedzeru palpāciju (iztaustīšanu) var veikt arī speciālists (ieteicams reizi gadā) - ginekologs, onkologs, krūšu slimību speciālists, arī ģimenes ārsts. 

• Veikt krūšu dziedzeru ultraskaņas izmeklējumus reizi gadā, arī vēlams menstruālā cikla pirmajā pusē. Šī metode ir informatīvāka jaunām sievietēm (līdz 35-40 gadu vecumam), kā arī tām, kurām krūts dziedzeri nav lieli. 

• Veikt krūšu dziedzeru rentgenoloģisku izmeklēšanu jeb mamogrāfiju reizi divos gados. Šī metode rekomendējama sievietēm pēc 40, kā arī tām, kurām ir lielas krūtis.

Krūts vēža attīstības risku palielina: 

• Ilgstoša hormonālo kontraceptīvo līdzekļu lietošana (5-7 gadi), sevišķi, ja tas tiek darīts pirms pirmās grūtniecības iestāšanās; 

• Vēlas pirmās dzemdības (pēc 35 gadiem); 

• Atkārtota abortu veikšana, sevišķi, ja tie tiek veikti pēc 12. grūtniecības nedēļas. 

• Neilga bērna barošana ar krūti (vēlams barot līdz gada vecumam);

• Ilgstoša (vairāk nekā 5 gadi) hormonaizstājējterapija pēc menstruāciju izbeigšanās.

Kāpēc krūts vēzis ir tik izplatīts?

„Labdien! Kāpēc krūts vēzis ir tik izplatīts, salīdzinot ar citām vēžu formām? Paldies!”

Vislielākā mērā tas saistīts ar tipiskajām izmaiņām Rietumu sabiedrībā, tās ir: sabiedrības novecošanās, mazkustīgums, aptaukošanās, vēlas pirmās dzemdības, īslaicīga bērna barošana ar krūti, hormonpreparātu nekontrolēta lietošana (kontraceptīvie preparāti, hormonaizstājējterapija), smēķēšana u.t.t. Šīs izmaiņas ir veicinājušas arī straujo saslimstības pieaugumu pasaulē ar resnās un taisnās zarnas vēzi, kā arī ar priekšdziedzera vēzi vīriešiem. Protams, var būt arī iedzimts krūts vēzis, bet šīs situācijas konstatējamas 10-15% gadījumos, kad ar krūts vēzi slimojusi kāda 1. vai 2. pakāpes asinsradiniece, kad iespējamais cēlonis varētu būt pārmantots ģenētiski.

Kā saprast, vai krūtis ir veselas?

„Cenšos regulāri (vismaz reizi mēnesī) iztaustīt krūtis. Man liekas, ka es jūtu tajās kaut ko cietu, bet, kad dodos regulārajās vizītēs pie ginekoloģes, viņa saka, ka viss ir kārtībā. Es uzticos dakteres teiktajam, vienkārši baidos, ka šādā veidā palaidīšu garām, ja patiešām būs bumbulis. Kā lai zina, ka tas, ko sataustu, ir vai nav kaut kas slikts? Paldies!”

Krūšu pašizmeklēšana ir informatīva metode, to vajadzētu censties izdarīt reizi mēnesī 7.-10. dienā pēc kārtējām mēnešreizēm. Jābūt uzmanīgai, ja satausta kaut ko jaunu, iepriekš netaustītu – tad jāvēršas pie ginekologa vai krūšu slimību speciālista. Parasti jaunām sievietēm krūtis ir cietas un „pabiezas”, līdz ar to grūti iztaustāmas, tāpēc bez ginekoloģes apskates ļoti vēlama būtu arī ultraskaņas krūts dziedzeru izmeklēšana (organismam nekaitīga metode) vismaz reizi gadā, arī vēlams menstruālā cikla pirmajā pusē. 

Ultraskaņa kā galvenā krūts dziedzeru izmeklēšanas metode, būtu rekomendējama sievietēm līdz 35-40 gadu vecumam, tikai pēc 40 labāka varētu būt krūšu dziedzeru rentgenoloģiskā izmeklēšana jeb mamogrāfija, bet katrs gadījums jāskatās konkrēti- sievietēm ar lielām, mīkstām krūtīm labāka ir mamogrāfija, bet ar mazām un tvirtām - ultraskaņas izmeklējumi.