Piesūkusies ērce. Pareizas rīcības plāns

Sīkais kukainis ir kļuvis par iedzīvotāju biedu. Laicīga vakcinēšanās tikai daļāji pasargā no nepatikamām saslimšanām, tāpēc ikvienam vecākam būtu jāzina, kā ir visefektīvāk rīkoties, ja pēc aktīvām brīvdienām uz sava vai bērna ķermeņa pamana šo radību.

Ir iespējams vakcinēties pret ērču encefalītu, bet potēties pret Laima slimību un ērlihiozi nevar. Risku inficēties ar šīm slimībām samazina laikus izvilkta ērce. Ērču encefalīta vīruss gan tiek ievadīts uzreiz pēc inficētas ērces piesūkšanās. Kukaiņa noņemšana jebkurā gadījumā ir svarīga, bet pasargāt no slimības tas nevar. Vēl viens iemesls, kāpēc nedrīkst ērci atstāt piesūkušos, ir brūces iekaisuma risks. Slimību izraisītāji atrodas ērču zarnu traktā, un tie tiek ievadīti ķemenī parasti pēc dažām stundām kopš ērces piesūkšanās.  

Ērces var vairākas stundas rāpties pa sava saimnieka ķermeni, līdz tās atrod siltu vai mitru vietu ar pēc iespējas plānāku ādu. Cilvēkiem tās ir paduses, naba vai cirkšņu rajons. Ērce sūc asinis 3-5 dienas un tad vienkārši nokrīt.

Ko darīt, ja ir piesūkusies ērce?

Ja ir piesūkusies ērce, tā pēc iespējas ātrāk ir jānoņem. To darot, ērci nedrīkst saspiest, lai tā neiztukšotu savu zarnu traktu. Pirms ērces izvilkšanas ar 70 procentu spirtu jādezinficē vieta, kur tā piesūkusies. Vēlams spirtā samērcēto vati paturēt pāris minūšu uz ērces, kas atvieglos tās noņemšanu. Nekādā gadījumā nedrīkst izmantot sviestu vai eļļu, jo ērce tajā sāk smakt un atvemt šķidrumu, kurā var būt slimību ierosinātāji.

Ērces izvilkšanai vajadzētu izmantot smailu pinceti, ar ko jāsatver kukainis pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties to nesaspiest. Var lietot diega cilpu. To apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai, un, velkot aiz galiem, izņem ērci. Izņemot ērci, jāraugās, lai netiktu saspiests tās vēders un saturs (tai skaitā iesūktās asinis) neiztecētu uz ādas.

Ko darīt ar izņemto ērci?
Izņemto ērci var pārbaudīt laboratoriski, lai noskaidrotu, vai tā ir vai nav inficēta ar ērču encefalītu. Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā tas ir maksas pakalpojums – 15,65 eiro. Ērce uz pārbaudi jānogādā dzīva. Tomēr praktiska labuma no šīs pārbaudes nav, jo neatkarīgi no rezultātiem pašlaik nav medikamentu, kas profilaktiski varētu novērst saslimšanu ar ērču encefalītu. Jau vairākus gadus Latvijā vairs neizmanto pretērču imūnglobulīnu. Eiropā tika veikti klīniski pētījumi, kas pierādīja – tā lietošana nepasargā no saslimšanas, turklāt bieži mēdz izraisīt alerģisku reakciju.

Tuvākās nedēļas pēc ērces noņemšanas ir vienkārši jāgaida un jāstiprina imūnsistēma, vairāk lietojot vitamīnus.

Pēc ērces piesūkšanās vismaz divas nedēļas rūpīgi jāseko līdzi veselības stāvoklim. Pie ārsta jāvēršas arī gadījumā, ja ap ērces koduma vietu parādās apsārtums, kas var liecināt par Laima slimību. Ja slimība netiek laikus atklāta un ārstēta, vairākas nedēļas, mēnešus vai gadus pēc ērces piesūkšanās var parādīties vēlīnās Laima slimības pazīmes: artrīts, nervu sistēmas bojājumi, sirds asinsvadu sistēmas darbības traucējumi.

Ja pēc ērces piesūkšanās parādījušies gripai līdzīgi simptomi, ādas apsārtums vai citi nepazīstami simptomi, vienmēr nepieciešams konsultēties ar ārstu, norādot uz neseno ērces piesūkšanos.

Jebkurā gadījumā tuvākās nedēļas pēc ērces noņemšanas ir vienkārši jāgaida un jāstiprina imūnsistēma, vairāk lietojot vitamīnus, īpaši C vitamīnu vai to saturošus augļus/ogas, jādzer daudz šķidruma, jāizvairās no stresa, neizgulēšanās, saaukstēšanās, alkohola lietošanas un intensīvām fiziskām slodzēm.

Ko vēl der zināt par ērces dzīvi

Lielums: Neēdusi ērce - maksimāli 4 mm; pēc asins sūkšanas - līdz 3 cm; kāpura stadijā – krietni mazākas

Barība: Mugurkaulnieku asinis, limfa un audu atliekas

Izcelsme: Biezā veģetācijā sastopama līdz pat 1,5 m augstumā. Aukstajā laika periodā ir neaktīva.

Profilakse: Izvairīšanās no uzturēšanās biezā veģetācijā, ķermeni nosedzošs apģērbs, sevis izmeklēšana pēc uzturēšanā sbrīvā dabā, ērces atbaidoši līdzekļi, pēc iespējas ātrāka profesionāla ērces noņemšana pēc tās piesūkšanās.

Visbiežāk sastopamā veselībai kaitīgā ērču suga: Visbiežāk sastopamā veselībai kaitīgā ērču suga ir suņu ērces (Ixodes ricinus). Šīs sugas ērces ir tikai dažus milimetrus līdz maksimāli 4 mm lielas. Tām ir cietas citīna bruņas ķermeņa aizmugurējā daļā. Tāpat kā visām ērcēm to ķermeņa aizmugurējā daļa spēj plaši izstiepties.

Izcelsme: Ērcēm patīk liels gaisa mitrums un siltums. Aukstās ziemās lielākā daļa ērču izmirst, savukārt maigās ziemās tās izdzīvo. Pēc maigas ziemas vasarā ir sastopamas daudz ērces. Arī sausums ir populācijas attīstību ierobežojošs faktors.

Ērču dzīves cikls

Ērču mātītes izdēj olas maisiņos uz zāles stiebru apakšpuses. No olām izšķīlušies seškāju kāpuri meklē sev piemērotu saimnieku, piem., grauzēju, tam cieši piesūcas un pēc dažām dienām nokrīt no tā. Pēc dažiem mēnešiem kāpurs nomaina ādu un pārtop par astoņkājīgu kūniņu, kura uzmeklē jau lielāku saimnieku, piem., kaķi. Pēc otrās asins sūkšanas kūniņa nomaina ādu, kļūst par pieaugušu ērci un meklē sev jaunu, vēl lielāku saimnieku, piem., cilvēku. Starp atsevišķiem ērces attīstības posmiem var būt miera pauzes, ko nosaka apkārtējā gaisa temperatūra. Pēc pēdējās asins sūkšanas ērce nokrīt un uzmeklē partneri pārošanās procesam. Ērču mātītes nomirst pēc olu dēšanas, savukārt tēviņi nomirst uzreiz pēc pārošanās.

Gan ērču tēviņiem, gan mātītēm barošanās procesam ir nepieciešamas asinis. Mātītēm olu attīstībai ir nepieciešams lielāks asins daudzums. Ērces parasti ir aktīvas no marta līdz oktobrim. Tās uzturas augu veģetācijā. Ar īpašu uztveres orgānu palīdzību ērces uztver amonjaku, oglekļa dioksīdu, sviestskābes un citas gaisīgas skābes, ko potenciālais saimnieks izdala ar elpu un sviedriem.  Arī vibrācijas un tumši-gaiši kontrasti palīdz atpazīt upuri. Ērces vairākas stundas rāpjas pa savu saimnieku, pirms pie tā piesūcas. Ērces dod priekšroku vietām ar plānu ādu. Cilvēkiem tas parasti ir cirkšņa apvidus un ceļu locītavas.

Piesūkšanās norise

Ērces ar saviem mutes zonas pārveida „žokļiem“ pārkož ādu un brūcē iedur savu atskabargaino „dzeloni“. Atšķirībā no odu kodumiem, asinsvadi netiek pārdurti. Ērces barojas ar asinīm, limfu un bojātajiem audi. Ērces izdala sekrētu, kas satur asins sarecēšanu mazinošu vielu, lai izvairītos no dzeloņa aizsprostošanās. Pie tam ērces ar siekalām izdala līmvielu, lai mutes zonu ciešāk piesaistītu pie ādas. Ērces izdalīt arī anestezējošu līdzekli, lai tās paliktu nepamanītas un lai pretiekaisuma viela novērstu sakostā saimnieka organisma imunitātes reakciju. Ērces sūc asinis vairākas dienas, līdz tās pamet savu saimnieku. Īpašos gadījumos ērces svars sūcot asinis var palielināties 200 reizes, un vairākas reizes palielinās arī pašas ērces izmērs.

​

Meningīna encefalīts

Meningīta encefalītu izraisa encefalīta vīruss, kas noved pie smagas infecēšanās. Tas, kāpēc citi cilvēki saslimst ar encefalītu, bet citi nē, līdz šim vēl nav noskaidrots. Bet ir skaidrs: jo vecāks ir cilvēks, jo biežāk parādās komplikācijas.

Encefalīts sākas ar drudzi, galvas un locekļu sāpēm. Atsevišķos gadījumos vīruss var skart centrālo nervu sistēmu, kas var novest pie meningīta, īpaši smagos gadījumos pat pie smadzeņu iekaisuma vai muguras smadzeņu bojājumiem. Līdz pat 20% pacientu ilglaicīgi cieš no neiropsiholoģiskiem traucējumiem. 1-2% pacientu, kuriem ir skarta centrālā nervu sistēma, slimošanas sekas ir letālas. Encefalīta vīrusi no ērces zarnu trakta nonāk ērces siekalās un pēc ērces piesūkšanās tie var tikt pārnesti brūcē. Ātra ērces noņemšana nepasargā no izvairīšanās no encefalīta. Vislabākā aizsardzība ir vakcinēšanās. Īpaši to iesaka apdraudētajos rajonos un tiem cilvēkiem, kuri daudz uzturas brīvā dabā.

Laima slimība

Laima slimība ir visbiežāk ērču pārnēsātā infekcija, ko izraisa baktērija Bakterium Borrelia, kas dzīvo ērces zarnu traktā un var kaitēt cietušā cilvēka orgāniem, nervu sistēmai, locītavām un audiem. Bieži Laima slimība netiek uzreiz atpazīta, jo tai ir tādi siptomi, kādi ir novērojami arī pie citām saslimšanām. Laima slimību uzskata par multisistēmisku slimību. Tipiski, bet ne obligāti, ir apļveida ādas apsārtums, kas var parādīties tikai pēc vairākām nedēļām pēc ērces kodiena. Citi simptomi ir drudzis, galvassāpes un nespēks. Smagos gadījumos var rasties meningīts, stipras sāpes, problēmas ar sirdi, sejas bālums un locītavu iekaisums. Tā kā pie Laima slimības runa ir par bakteriālu iekaisumu, tad to var ārstēt ar antibiotikām un smagākos gadījumos ar infūzijām vairāku nedēļu garumā.

Mazāk nekā 25% no visām ērcēm pārnēsā Laima slimību, un ne visas Laima slimības baktērijas noved pie saslimšanas. Laima slimību pārnēsājošas ērces ir sastopamas visur, un nav tādu atsevišķu rajonu ar zemu riska līmeni. Tā kā ērce Laima slimības izraisītāju kodiena vietā tikai ievada pēc 12-24 stundām, ātra ērces izņemšana stipri samazina iespējamību saslimt ar Laima slimību.

Avots: www.musas.lv un Slimību profilakses un kontroles centrs