Pasargā bērnu no A hepatīta — vakcinējot

Roku mazgāšana pēc tualetes un sabiedrisku vietu apmeklējuma, kā arī pirms ēšanas ir ļoti svarīga, lai izvairītos no saslimšanas ar A hepatītu un citām infekcijas slimībām, taču ne vienmēr higiēna būs noteicošā. „A hepatīta vīruss ir ļoti izturīgs ārējā vidē. Tas līdz pat mēnesim var saglabāties un dzīvot uz dažādām virsmām istabas temperatūrā, ārējā vidē vēl daudz ilgāk,” skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģe Dace Zavadska. „Pat rūpīgi ievērojot higiēnu, mēs varam inficēties, piemēram, atverot durvis vai atspiežoties pret palodzi un pēc tam pieliekot roku pie mutes. Tāpēc gribu uzsvērt, ka vislabākā profilakse ir vakcīna un higiēna,” saka speciāliste, piebilstot, ka, viņasprāt, saslimšana ar A hepatītu tik lielā apmērā varētu turpināties vēl vismaz pāris gadus, ja vien ievērojami nepieaugs vakcinācija.

Slimības simptomi un norise
Bērni ar A hepatītu slimo vieglāk nekā pieaugušie, un, jo mazāks bērns, jo vieglākā formā viņš to var izslimot. „Zīdaiņi un bērnudārza vecuma bērni reizēm nemaz nejūt, ka slimo,” stāsta Dace Zavadska. Taču parasti A hepatīts sākas ar sliktu pašsajūtu, nespēku, paaugstinātu temperatūru, pasliktinās apetīte, var būt šķidrāka vēdera izeja, vemšana. Var arī sāpēt vēders, it īpaši labajā paribē, ko mazi bērni dažkārt nemaz neprot atpazīt, viņi saka: „Man sāp vēders.”
Kad slimība kļūst atpazīstama, proti, urīns kļūst tumšāks, fēces — gaišākas un acu āboli — dzelteni, tā jau tuvojas beigām un apkārtējiem ir mazāk bīstama. „Visinfekciozākais A hepatīta pacients ir laikā, kamēr simptomi vēl nav redzami un cilvēks nemaz nezina, ka viņam šis vīruss ir un vajadzētu rūpīgi ievērot higiēnu, lai neinficētu citus. Taču pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem arī šai posmā bērns vēl arvien var būt infekciozs citiem,” atzīst ārste, piebilstot, ka PVO iesaka atgriezties bērnudārzā vai skolā tikai 10 dienas pēc dzeltes parādīšanās.

Ārstēšana
A hepatītam specifiskas terapijas nav, un lieki medikamenti var radīt tikai papildu slodzi aknām. „Būtiskākais ir šķidruma uzņemšana — dienas normai jābūt lielākai nekā ieteicams veselam cilvēkam. Slimnīcā ārstē tikai smagākos gadījumus. Kad būtiski pasliktināta cilvēka pašsajūta, ir vemšana un viņš nevar uzņemt neko caur muti, jāievada šķidrums intravenozi.
Vēl svarīgi ievērot miera režīmu un necelt neko smagu, jo tas var kaitēt aknām. Slimojot ar A hepatītu, diētas ierobežojumu nav, vienkārši jāēd veselīgs uzturs, protams, trekns speķis vai apdedzis šašliks nebūtu ieteicams, bet bērni paši parasti ir pietiekami gudri, lai no tā atteiktos. Slimnieks drīkst apēst karbonādi, kotletes, dažādus dārzeņus un augļus. Jāizvairās no visa, kur klāt ir sintētiskas vielas, krāsvielas, saldinātāji, jo tas viss aknām pēc tam jāatindē,” stāsta Dace Zavadska.
Aptiekās nopērkamos aknu protektorus — aknu vitamīnus — var lietot un var nelietot, tiem nebūs izšķirīga nozīme atveseļošanās laikā. Reizēm slimniekam var būt nieze, tad ārsts izraksta speciālus medikamentus.
A hepatītam hroniskas izpausmes nav, sarežģījumi var būt vien tad, ja papildus hepatītam ir citas slimības, kuru dēļ hepatīts maina savu norises gaitu vai arī rada komplikācijas jau esošajai slimībai, bērniem šādu blakus saslimšanu parasti nav.

Konsultēja Dace Zavadska, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Premium Medical infektoloģe