Kā pasargāt sevi no pārkaršanas?
Augstā gaisa temperatūra savienojumā ar mitro gaisu var atstāt nelabvēlīgu iespaidu uz cilvēka organismu, paaugstinot vidējo ķermeņa temperatūru, kas savukārt var izraisīt ķermeņa pārkaršanu jeb hipertermiju, kas saukta arī par karstuma dūrienu.
„Ģimenes aptieku” farmaceite Inga Bula sniedz praktiskus padomus, kas palīdzēs izvairīties no pārkaršanas un palīdzēs atlabt gadījumos, ja no karstuma dūriena nav izdevies paglābties.
Pārkaršanas pazīmes
Inga Bula skaidro, ka vasarā pārkaršanai īpaši pakļauti mazi bērni,
vecāka gadagājuma cilvēki, cilvēki ar hroniskām slimībām,
strādnieki, kuri visu dienu atrodas tiešā saulē, kā arī dzīvnieki.
Tomēr aplams ir uzskats, ka pārkaršana draud tikai vasarā, jo no
tās var ciest arī aukstajos gada mēnešos, atrodoties pārkurinātās
telpās vai pat pirtīs.
No cilvēka ķermeņa diennaktī izdalās aptuveni 0,5l sviedru. Sviedru
iztvaikošana no ādas virsmas pazemina ķermeņa temperatūru. Ja
apkārtējās vides temperatūra ir augstāka par pierasto normu,
svīšana kļūst intensīvāka. Temperatūrai palielinoties virs +34
grādiem, svīšana ir vienīgais veids, kā organisms spēj atdot
siltumu. Tomēr karstā un mitrā gaisā ūdens iztvaikošana ir
apgrūtināta, un organisms var pārkarst. Pārkaršanas pazīmes ir
slikta dūša, galvassāpes, paātrināta sirdsdarbība, reiboņi,
paaugstināta temperatūra, nespēks, ģībonis, intensīvas slāpes,
miegainība, apsārtusi āda, pēkšņa ķermeņa temperatūras
paaugstināšanās. Smagākos pārkaršanas gadījumos jūtami arī krampji,
apziņas traucējumi, ķermeņa temperatūras paaugstināšanās līdz pat
+42 grādiem un samaņas zudums (šādas pazīmes liecina par saules
dūrienu).
Ļoti būtiski karstā laikā ir uzņemt pietiekami daudz šķidruma. Farmaceite uzsver, ka, dodoties ārpus mājām, jāņem līdzi ūdens un tas jādzer arī tad, ja neslāpst.
Kā rīkoties pārkaršanas gadījumā?
Parādoties pārkaršanas simptomiem, galvenais ir pārkarsušo cilvēku
atvēsināt. Cietušais jāpārvieto uz vēsu, ēnainu, labi vēdinātu
telpu, jānogulda ar paceltu galvu un, vēlams, jāatbrīvo no apģērba.
Tā kā pārkarstot tiek zaudēts liels šķidruma un sāļu daudzums,
cietušajam jādod dzert vēsu minerālūdeni (auksts ūdens šajā
gadījumā nav piemērots) ar nelielu sāls daudzumu vai vēsu ūdeni,
kam pievienota sāls (puse tējkarotes uz 1l ūdens). Ūdens jādzer
lēni ar nelieliem malkiem. Tāpat cietušais jāatvēsina ar vēsām
kompresēm uz pieres un krūtīm, ja iespējams, jāapsedz vai jāietin
aukstā dvielī vai palagā.
Farmaceite pārkaršanas gadījumā pieļauj arī temperatūru samazinošo
līdzekļu lietošanu. Tie būtu, piemēram, „Paracetamol” vai
„Ibuprofen”. Tāpat drīkst lietot arī pretsāpju zāles galvassāpju
samazināšanai. I.Bula uzsver, ka gadījumos, kad pārkarsušajam
cilvēkam sākas apziņas traucējumi, krampji un samaņas zudums,
nekavējoties jāsauc neatliekamā palīdzība, jo neadekvāta cietušā
aprūpe var atstāt neatgriezeniskus bojājumus cilvēka
organismam!
Kā izvairīties no pārkaršanas?
Lai izvairītos no pārkaršanas, speciāliste karstā laikā rekomendē
valkāt vieglu, nesintētisku apģērbu, kas lieki neveicinās svīšanu.
Vislabāk izvēlēties kokvilnas apģērbu, kas ķermeni arī vēdina.
Tāpat jāvalkā galvassega, ja plānots ilgstoši atrasties tiešā
saulē. Karstās dienās ārā veicami darbi būtu jāieplāno no agra rīta
vai vakarā, izvairoties no karstajiem pusdienlaika saules stariem.
Nevēlama ir arī fiziskā slodze karstās, nevēdinātās telpās.
Ļoti būtiski karstā laikā ir uzņemt pietiekami daudz šķidruma.
Farmaceite uzsver, ka, dodoties ārpus mājām, jāņem līdzi ūdens un
tas jādzer arī tad, ja neslāpst. Karstā laikā ēdienkarte
jāpapildina ar svaigiem augļiem un dārzeņiem, jo arī tie satur
daudz ūdens. Jāatceras, ka kafijas, melnās tējas un saldinātu
dzērienu lietošana karstā laikā nav ieteicama, jo šie dzērieni
pastiprina dehidratāciju. Savukārt alkohols pārkaršanas nelabvēlīgo
ietekmi uz organismu tikai pastiprina, nomācot organisma dabiskās
reakcijas, kas brīdina par pārslodzi vai pārkaršanu. Ja tomēr no
kafijas tases atteikties ir pārāk grūti, jāatceras tai virsū
uzdzert glāzi ūdens.
Karstā dienā ķermeni var atvēsināt arī no ārpuses, mazgājoties vēsā
dušā vai vannā, kā arī vairākas reizes dienā apslapinot ķermeni,
īpaši skaustu un seju, ar aukstu ūdeni. Lielisks atvēsināšanās
līdzeklis ir arī pelde, taču jāatceras, ka ledainā ūdenī peldēt
nedrīkstētu. Ja pārāk karsti kļūst, atrodoties uz ielas, farmaceite
rekomendē meklēt atvēsinājumu veikalos vai kafejnīcās, jo tajās
parasti darbojas gaisa kondicionēšana un temperatūra būs patīkamāka
nekā ārā valdošā svelme. Savukārt, ja pārkaršanas simptomus sajūtat
pludmalē, noteikti nedrīkst doties ūdenī bez pavadoņa.